Rīgas reklāmas tirgus pārdalē uzvar ar Lembergu ģimeni saistīts uzņēmums 10
Septembrī no Rīgas ielām pazudīs reklāmu stabi un stendi. Tos nomainīs 460 jauni stendi un ekrāni. Tiesības tos uzstādīt Rīgas būvvalde piedāvā piecās izsolēs. Pirmajā no tām uzvarējis uzņēmums, kura finanses saistītas ar ASV sankciju sarakstā iekļautā un par smagiem noziegumiem notiesātā Aivara Lemberga ģimeni.
Tas rada bažas par to, kas iegūs kontroli pār galvaspilsētas vides reklāmas tirgu gadu pirms Saeimas vēlēšanām, vēsta TV3 raidījums “Nekā Personīga”.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu aģitācijas laikā desmit lielākās partijas par reklāmu izvietošanu samaksāja vairāk nekā miljonu eiro.
Tās bija pirmās vēlēšanas, kurās kampaņas politiskie spēki apmaksāja ar naudu, kas saņemta no valsts budžeta. Saskaņā ar atskaitēm Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, vairāk nekā trešo daļu maksāja par reklāmas stabiem un ekrāniem. Kopā ik gadu vides reklāmas nozares ieņēmumi sasniedz astoņus miljonus eiro.
Šogad beidzas Rīgas slēgtie līgumi par 700 reklāmas vietām galvaspilsētā. Tajās 12 gadus saimniekojuši divi starptautiski uzņēmumi: ”JCDecaux” un “ClearChannel”. Dome no šīm firmām saņēma ap 3000 eiro gadā. Līgumi slēgti vēl 2008. gadā, kad Rīgas mērs bija Jānis Birks. Nila Ušakova laikā tie tika pagarināti.
Valdis Dombrovskis, Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītājs: “Šie līgumi arī pilsētai ir ļoti neizdevīgi, jo savulaik viņi ir slēgti ne izsoles kārtībā. Šobrīd ir pienācis tas brīdis, kad mēs ar prieku viņus izbeidzam un izsludinām jaunas, atklātas izsoles, kuru rezultātā iegūstam maksātspējīgus uzņēmējus.”
Būvvalde nolēma, ka turpmāk reklāmas vietu būs mazāk, bet izsoļu vairāk. Pie līgumiem tiks tie, kas piedāvās visaugstāko cenu. Tas izraisīja nozares iebildumus.
Jeļena Brokāne, ”JCDecaux Latvia” vadītāja: “Eiropā arī tāda veida “aukcioni” nenotiek tik vērienīgām investīcijām, jo viena konstrukcija, tā arī ir investīcija.
Jo vairāk kritēriji tiek skatīti gan uz to, ko pilsēta var iegūt ne tikai naudā, bet arī graudā.
Graudā es domāju, kas pilsētām šobrīd daudzām ir aktuāli, piemēram, klimata kontroles mērījumi, “JCDecaux” jau vairākās pilsētās tādus piedāvā. Vai nevajag tālu staigāt, mūsu Lietuvā, Viļņā, viņi piedāvā pilsētai “baiku” sistēmu, riteņus. Līdz mums šī te riteņu sistēma nav nonākusi. Vides kompānijas investē naudu kaut kādā produktā, par to ir saņemtas atļaujas izvietot reklāmas konstrukcijas”
Pirmajā izsolē piedāvāja 80 vietas, par sākumcenu noteica 42 tūkstošus eiro. Pieci pretendenti iesniedza tam tuvus piedāvājumus, bet viens visus pārsita ar vairākas reizes lielāku summu. “Visual Media” ieguva līgumu uz 10 gadiem par nomas cenu 165 tūkstošiem eiro gadā.
Reno Grinbergs “Visual Media” valdes loceklis:“Pirms es nosolīju šo summu, es veicu rūpīgu analīzi, es izveidoju biznesa plānu. Un man šajā finanšu grafikā, biznesa plānā parādījās šāda summa, ar kuru es varētu startēt, šī bija optimālā summa.”
Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja: “Tie cipari neatbilst loģikai, ekonomiskajai loģikai un esošajai tirgus situācijai.
Ja būtu tik fantastiska situācija, vides reklāmas tirgus izmainītos, izaugtu, kam īsti nav pamata, pat tad grūti noticēt, ka par tādām cenām varēs kaut ko pārdot.
Grūti konkurēt šādos apstākļos, kad vienkārši parādās ļaudis ar kaut kādu finansējumu, nezināmas izcelsmes, un tas ir vienīgais kritērijs. Mūsu ieskatā valstij, pašvaldību uzņēmumiem būtu jāveicina uzņēmējdarbība, kas maksā nodokļus, nodarbina cilvēkus un veido šos publiskos līdzekļus.”
Izsolē uzvarējušais uzņēmums iepriekšējos gados cietis zaudējumus, nodarbina tikai dažus cilvēkus par vidējo algu, kas atbilst minimālajai.
Reklāmas nozare bažījas, ka tas nespēs uzstādīt jaunās reklāmas vietas. Grinbergs apgalvo, ka algas uz papīra izskatās mazas tikai tāpēc, ka uzņēmuma komanda strādā vairākās saistītajās firmās un katrā saņem darba samaksu.
Valdis Dombrovskis, Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītājs: “Mums ir tīkla reklāmas līgums jau aptuveni no 2007. gada ar šo uzņēmumu. Šis uzņēmums darbojās mazliet citā jomā, tātad viņam ir vairāki liela formāta reklāmas objekti izvietoti Rīgas pilsētā. Jāsaka, ka ir kavēti maksājumi no šī uzņēmuma bijuši, bet gala rezultātā viss tiek nomaksāts un uzņēmums var startēt arī izsolēs un strādāt.”
Būvvalde apgalvo, ka līgumi ar “Visual Media” slēgti jau kopš 2007. gada, lai arī firma dibināta tikai 2009. gadā. Ar tādu pašu nosaukumu vairākus gadus darbojusies cita kompānija, kas nu jau likvidēta.
Patiesībā ir vesela virkne uzņēmumu, kuru īpašnieki ir Reno Grinbergs vai viņa tuvinieki. Tiem pārklājas adreses, norādīts viens un tas pats telefona numurs. Vairākiem redzama saistība ar Aivara Lemberga ģimenes biznesu.
“Visual Agency” saņēmis 800 000 eiro aizdevumu no “ALA Investments”. Tas ir Ventspils mēra pirms 19 gadiem dibināts uzņēmums, kuru vadījuši viņa bērni un uzticības personas. Kopš Lemberga iekļaušanas ASV sankciju sarakstos par firmas patieso labuma guvēju deklarēts Lemberga znots, reklāmas nozares uzņēmējs Jānis Austriņš.
Reno Grinbergs, “Visual Media” valdes loceklis: “Šis uzņēmums četrus gadus atpakaļ ir paņēmis aizņēmumu, kas tuvākajā laikā tiks arī atdots. (NP: Tas ir par lielajiem ekrāniem.) Jā, tas ir par lielajiem ekrāniem, tieši tad, kad es attīstīju lielo ekrānu tīklu, tad bija nepieciešams finansējums.”
Par saistību ar Lembergu ģimeni liecina arī Grinberga firma “Vel Satis”. Tās gada pārskatos pievienoti Lembergu “ALA Investments” rēķini. Finālā pašu “Vel Satis” pievienoja “ALA Investments” īpašniekam “Restructura”. Līdz nesenam laikam Anrija Lemberga svainim piederošās “Neatkarīgās Rīta Avīzes” ziņu virsraksti gozējās “Visual Agency” reklāmas ekrānos.
Reno Grinbergs, “Visual Media” valdes loceklis:“(NP: Jūs ar Anriju Lembergu esat pazīstams, vai ne?) Jā, mēs esam 27 gadus jau pazīstami, jā, protams. Es esmu ventspilnieks, kā gan mēs varētu nebūt pazīstami.”
Valdis Dombrovskis, Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītājs: “Noteikumos mēs nedrīkstam ierakstīt tādu prasību – ja šis pretendents ir saistīts ar kaut ko, tāds nedrīkst pretendēt izsolē. Tamdēļ ir attiecīgi drošības dienesti, kas to visu vērtē. (NP: Bet jūs jautājāt Finanšu izlūkošanas dienestam, vai jums ir tiesības vērtēt uzņēmumu.) Jā, mēs pirms izsoles organizēšanas esam interesējušies, un šī institūcija mums atbildēja, ka mēs varam šādu apliecinājumu ielikt, lai pretendents apliecina, ka viņam visi līdzekļi ir legāli iegūti.”
Šāda atruna Būvvaldes iepirkumos vai izsolēs nav standarts, tas darīts tieši neskaidro “Visual Media” līdzekļu izcelsmes dēļ. Nākamo reklāmas vietu loti izsolīs 13. aprīlī. Izsole notiks klātienē un mutiski.
Valdis Dombrovskis: Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītājs: “(NP: Kuri uzņēmēji bija tie, kas rosināja šo mutisko izsoli?) Par mutiskas izsoles rīkošanu, manuprāt, iesniegumu bija iesniedzis “Visual Media”, kas ir arī šībrīža pirmās izsoles uzvarētājs un vēl viens uzņēmums, kura nosaukumu šobrīd nemācēšu nosaukt.”
Reklāmas asociācija uzskata, ka šīs izsoles kropļo tirgu, jo pretendentiem nav noteiktas nekādas prasības.
Tā sūdzējusies Rīgas domes deputātiem, bet tie problēmas nesaskata. Domnieki saņēma arī vēstules par to, kā tika noslēgts līgums par reklāmas izvietošanu ekrānos ”Rīgas satiksmes” transportā.
Par Rīgas sabiedriskā transporta reklāmas līgumu interesējās vairāki uzņēmumi. Pagājušajā vasarā “Rīgas acs” izsludināja izsoli, taču par to uzzināja tikai viena firma – “Visual Agancy”. Tā tagad visus “Rīgas satiksmes” ekrānus nomā par 1200 eiro mēnesī.
Uzņēmēju sūdzības par izsoli jaunā Rīgas domes vadība izmantoja par ieganstu, lai tiktu vaļā no “Rīgas acs” valdes, taču izsoles rezultātus neatcēla. Firma apgalvoja, ka viss darīts pēc noteikumiem, un informāciju par izsoli jebkurš varēja izlasīt “Rīgas acs” mājas lapā.
Taču “Nekā personīga” izpēte liecina, ka pagājušajā vasarā šī mājas lapa nedarbojās. “Rīgas acs” nav ne sazvanāma pa norādītajiem telefoniem, ne sastopama adresē. Izsoles nolikumā norādītā iepirkumu komisijas sekretāre uz NP jautājumiem atteicās atbildēt.
Inta Novika, “Rīgas acs” Iepirkumu komisijas sekretāre: “(NP: Mums izskatās, izpētot jūsu mājaslapu, ka tajā brīdī, kad notika iepirkums vai izsole, mājaslapa tika rekonstruēta.) Es atvainojos, uzrakstiet visus jautājumus, jums sniegs atbildi.”
Arī uz e-pastā nosūtītajiem jautājumiem “Rīgas acs” neatbildēja.
Reno Grinbergs neslēpj, ka saņēma piedāvājumu sadarboties no kompānijas, kam ar “Rīgas aci” bija reklāmas līgums līdz šim. Tas ir saistīts ar “Pirmā Baltijas kanāla” īpašniekiem. Kad pērnā gada sākumā šos uzņēmumus kratīja Valsts drošības dienests, Grinbergs sācis komunicēt ar “Rīgas aci” pa taisno, bet sludinājumu par izsoli pamanījis mājaslapā.
Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja: “(NP: Tad sanāk tā, ka uz nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas būs 2022. gadā, nākamgad, liela daļa Rīgas stendu pēc būtības piederēs vai vismaz būs cieši saistīti ar sankciju sarakstos iekļautas personas finansējumu.) Tas ir jautājums, jā. Mēs jau ceram, ka tā nebūs, bet pirmā lote parāda, ka varētu būt.”
Reno Grinbergs, “Visual Media” valdes loceklis: “Mēs noteikti neapstāsimies. (NP: Bez Lemberga naudas?) Bez Lemberga naudas.”
Vides reklāmas uzņēmumi stāsta, ka parasti jaunu reklāmas stendu izbūves saskaņošana ilgst gadu, pusotru. Būvvalde un ”Visual Media” sola, ka jaunās reklāmas vietas tika pabeigtas dažu mēnešu laikā.
Pērn reklāmas uzņēmumi pamanījuši vēl vienu savādu galvaspilsētas izsoli. Satiksmes departaments izsolīja reklāmas vietas pie tiltiem un pārvadiem, nosakot priekšrocības tiem, kas savus pieteikumu iesniegs pirmie. Kā pirmais pieteicās “Visual media”. Šī izsole pēc sūdzībām tika apturēta.
