Latvijā
Sabiedrība

Ronalds Siliņš: Vai Covid-19 tiešām radies dabiski?2

Foto: IMAGOIMAGES/SCANPIX/LETA

Minējumi par Covid-19 izcelsmi ir daudzi un dažādi. Plaši izplatīts ir arī uzskats, ka Covid-19 izraisošais vīruss ir radīts laboratorijā. Piemēram, vairākās nesenās aptaujās aptuveni 25% aptaujāto amerikāņu uzskatīja, ka vīruss nav radies nejauši [1-2].

Līdzīgus apgalvojumus var dzirdēt gan no žurnālistiem, gan politiķiem. Pat ASV prezidents uzskata, ka vīruss tapis kādā Ķīnas laboratorijā [3].

Atrast slimību cēloņus un izplatīšanās veidus ir svarīgi, lai slimības apturētu un nepieļautu līdzīgu infekciju uzliesmojumus nākotnē. Tā ir vērtīga informācija, kuru nedrīkst sagrozīt politisku motīvu dēļ.

Tādēļ vēlos apskatīt, ko par šo jautājumu domā eksperti, balstoties uz recenzētiem zinātniskiem pētījumiem akadēmiskos žurnālos.

Lai būtu iespējams apspriest šo jautājumu, vispirms ir nepieciešams saprast, kas izraisa slimību Covid-19.

Koronavīrusi ir ļoti plaša vīrusu grupa, kas rada elpošanas sistēmas infekcijas. Slimību Covid-19 izraisa specifisks cilvēku koronavīruss ar nosaukumu SARS-CoV-2. Kad medijos runā par “koronavīrusu”, ar to parasti tiek domāts SARS-CoV-2.

Zinātniskās sabiedrības šī mirkļa uzskats ir, ka SARS-CoV-2 ir radies dabiskā ceļā un tā izplatīšanās notikusi caur dzīvniekiem [4-15].

Kā pētnieki ir nonākuši pie šī secinājuma?

Pirmais veids, kā uzzināt, vai SARS-CoV-2 ir radīts laboratorijā, ir skatīties uz tā ģenētisko materiālu. Jaunu koronavīrusu būtu iespējams izveidot ģenētiski modificējot kādu jau eksistējošu koronavīrusu.

Metodes, ar kurām modificē koronavīrusus, atstāj zinātniekiem atpazīstamas “pēdas” vīrusa ģenētiskajā materiālā [4,16]. Imunologa un mikrobiologa Kristiana Andernsena grupas pētījums norāda, ka SARS-CoV-2 genomā šādas “pēdas” nav atrastas.

Autors arī piebilst, ka SARS-CoV-2 ģenētiskā uzbūve liecina, ka tas nav balstīts uz neviena mums zināma cilvēkiem infekcioza koronavīrusa pamata.

Andersena grupa piemin vēl vienu veidu, kā vīruss varētu tikt radīts – dzīvnieku koronavīrusu audzēšana cilvēku šūnu kultūrās, lai vīruss pakāpeniski pielāgotos cilvēkiem. Andersens raksta, ka balstoties uz SARS-CoV-2 uzbūvi, tas šādi nav izveidots. Piedevām, lai šāds eksperiments izdotos, būtu nepieciešams vīruss, kas ir ģenētiski ļoti tuvs SARS-CoV-2. Šāds “radinieks” šobrīd nav atrasts.

Otrs arguments dabiskai SARS-CoV-2 izcelsmei ir apstākļi Ķīnas “slapjajos” tirgos, kur pārdod dzīvus dzīvniekus un svaigu gaļu. Pēdējo divdesmit gadu laikā vairāki pētījumi ir brīdinājuši – Ķīnas slapjajos tirgos ir liela varbūtība, ka sāksies kāda koronavīrusa pandēmija [17-21].

Slapjajos tirgos bieži ir nehigiēniski apstākļi un tajos kopā tiek turēti eksotiski dzīvnieki, kas dabā parasti nesatiktos. Šādos apstākļos koronavīrusiem ir iespēja “pārlēkt” no viena dzīvnieka uz otru un pielāgoties jaunām sugām.

Uhaņas tirgos pārdotie pakavu sikspārņi ir īpaši bīstami, jo sikspārņi ir pasaulē biežākie koronavīrusu nēsātāji [22-23].

Epidemiologa Antonija Saimona grupas pētījumā tika apskatīti 12 tūkstoši sikspārņu no 20 dažādām valstīm. No pārbaudītajiem sikspārņiem 9% bija nēsātāji vienam vai vairākiem koronavīrusiem [23].

Piedevām, 2018. gada pētījums Uhaņā parādīja, ka 2.7% iedzīvotāju, kas dzīvo netālu no sikspārņu alām, asinīs bija atrodamas kāda SARS izraisošu koronavīrusu antivielas (liecība par esošu vai bijušu infekciju) [24].

Cik ļoti ir iespējams, ka vīruss nejaušām izmuka no Uhaņas Virusoloģijas Institūta (UVI)? UVI ir augstākās drošības laboratorija (biodrošības 4. līmenis).

Šādas drošības laboratorijās iespējams strādāt pat ar nāvējošiem cilvēku patogēniem, pret kuriem nav ne vakcīnas, ne zāļu [25-26]. Līdz šim UVI nav bijis neviens negadījums, bet, protams, pilnīgai pārliecībai būtu nepieciešams veikt neatkarīgu izmeklēšanu. Vairāki pētījumi arī parāda, ka koronavīruss RaTG-13, ar kuru strādāja Uhaņas laboratorijā, ir ģenētiski ļoti tāls no SARS-CoV-2 [5,27].

Covid-19 izcelsmes pētīšana ir sākusies tikai nesen un informācija var mainīties, bet šī mirkļa rezultāti liecina, ka SARS-CoV-2 vīruss nav radīts mākslīgi. Pētnieki joprojām aktīvi strādā, lai noskaidrotu SARS-CoV-2 rašanās un izplatīšanās nianses. \

Arī šī mirkļa pētījumu precizitāte joprojām tiek izsvērta [28-29]. Protams, pastāv varbūtība nākotnē atklāt, ka vīruss tika radīts kādā laboratorijā.

Tomēr tik kliedzošam apgalvojumam ir nepieciešami vērā ņemami pierādījumi, nevis intuitīvi minējumi. It sevišķi, ja šāds apgalvojums nesakrīt ar jomas ekspertu viedokli.

Šī gada 24. augustā LA.lv tika publicēts Valda Bērziņa raksts “Itāļu zinātnieka pētījums apliecina, ka Covid-19, kas turpina inficēt un nogalināt cilvēkus visā pasaulē, izveidots Uhaņas laboratorijā” [30].

Rakstā autors atsaucas uz Džozefa Tritto “akadēmisko pētījumu”, kas publicēts paša Tritto grāmatā “Ķīna, COVID 19. Himēra, kas izmainīja pasauli”. Saukt to par “akadēmisku pētījumu” ir nepareizi.

Mūsdienās zinātnieki savus pētījumus publicē recenzētos akadēmiskos žurnālos, nevis grāmatās. Akadēmisko žurnālu redakcija izvēlas attiecīgo jomu ekspertus, kas pirms pētījumu publicēšanas pārbauda to kvalitāti (recenzēšana) [31-32].

Recenzenti pārbauda pētījuma dizainu, metožu atbilstību un adekvātu rezultātu interpretāciju. Privātām grāmatu izdevniecībām, kā Tritto izmantotajai “Edizioni Cantagalli”, šādu standartu nav.

Ja Tritto “pētījums” tiešām apstiprinātu, ka Covid-19 mākslīgi radīts Ķīnā, viņam nebūtu nekāda iemesla izvairīties no tā publicēšanas nopietnā akadēmiskā žurnālā.

Tas būtu optimālākais veids, kā ar savu atklājumu dalīties ar citiem jomas pētniekiem un pārbaudīt sava pētījuma kvalitāti.

Tritto specialitāte ir mikroķirurģija un ķirurģiskā biotehnoloģija uroloģijas un vairošanās orgānu jomā. Neviena no Tritto publikācijām nav saistīta ar SARS-CoV-2, citiem vīrusiem, vai ģenētisko modifikāciju [33].

Tritto šobrīd nav saistīts ne ar vienu universitāti un savās bijušajās darba vietās nav bijis iesaistīts koronavīrusu vai citu vīrusu pētniecībā [34-39]. Tas liek apšaubīt viņa spēju veikt šādu pētījumu.

Avots, no kura Valdis Bērziņš citē informāciju par Tritto “pētījumu”, ir asianews.it – kristiešu preses organizācija, kuras mērķis ir sludināt kristietību Ķīnā [40-41].

Es neesmu žurnālists, bet, manuprāt, šis ir ļoti dīvains avots, kur meklēt informāciju par virusoloģiju. It sevišķi, jo informācija par Covid-19 ir pieejama gan akadēmiskos žurnālos, gan daudzās populārzinātniskās publikācijās.

Manuprāt, jāuzdod jautājums, vai avots netika izvelēts, jo tas sakrīt ar autora personīgo viedokli?

Saistītie raksti

Akurāta sabiedrības informēšana ir viena no grūtāk risināmajām problēmām zinātnē. Dažkārt pat godprātīgi veikta ziņošana par zinātnes jaunumiem nepareizi atspoguļo pētījumu saturu vai to nozīmi pārējo zināšanu kontekstā.

Kad pētījumi skar sabiedrībai nozīmīgas tēmas, nejauša vai mērķtiecīgi nepareiza pētījumu interpretācija var negatīvi ietekmēt indivīdu un valdību lēmumus.

Publikācijā lietoto atsauču saraksts atrodams šeit.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IS
Ilmārs Stūriška
Sports
“Reizēs, kad pagurstu, saku sev: Ati, jādara, nedrīkst padoties!” Karsto punktu reportieris Atis Klimovičs par savu jaunāko projektu
Intervija 8 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Policisti saraudina sirmgalvi, kura pie veikala tirgo ābolus 47
11 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Dzimtās zemes klēpī guldīts viens no Latvijas valstiskuma virzītājiem – Miķelis Valters 1
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Dzīvoklī atstātās pēdas nevēsta neparko labu.” Ģimene izmisīgi meklē pazudušo Leonu
6 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
“Kaut ko tādu piedzīvot nenovēlu nevienam.” Itālijā apcietinātās mūziķes Dženiferes māte sīkāk pastāsta par notikušo 22
11 stundas