Sākot rūdīšanās procesu, katram jāvadās pēc savām sajūtām, nevajag darīt sev pāri, saka Rūdīšanās skolas dibinātājs Māris Žunda.
Sākot rūdīšanās procesu, katram jāvadās pēc savām sajūtām, nevajag darīt sev pāri, saka Rūdīšanās skolas dibinātājs Māris Žunda.
Foto no Māra Žundas arhīva

Rūdīties var sākt arī pirtī! Kā Māris latviešiem māca nebaidīties no aukstuma 0

Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Mūsdienās sabiedrība aukstumu uztver kā kaut ko letālu, jo no visiem stūriem tiek piedāvāts komforts, siltums, ērtības. Tajā pašā laikā rūdīšanās kļūst arvien populārāka, tostarp gados jaunu cilvēku vidū, “Latvijas Avīzei” atzīst Rūdīšanās skolas dibinātājs Māris Žunda.

 

Preventīvā medicīna

“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
Lasīt citas ziņas

Rūdīšanās kā sports? Jā, un ne tikai tāpēc, ka ir ziemas peldēšanas čempionāti un sacensības. Šoreiz pat ne par to, jo rūdīšanās ir virkne sporta elementu – tā ir cīņa ar sevi, spēja motivēt, disciplinēt – dari, nepadodies, tev tas ir jāizdara, lai spertu soli pareizajā virzienā!

Raksta autors to saka no savas pieredzes, jo pirms diviem mēnešiem iesāka rūdīšanās ceļu. Pagaidām gan vēl pāragri spriest, kāds būs rezultāts, jo laiks ļoti lutinājis, ūdens temperatūra Daugavā joprojām ir +13, +14 grādi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Māris Žunda norāda, ka rūdīšanās kļūst par aizvien modīgāku aizraušanos: “Cilvēkiem patīk, jo tas ir efektīgs instruments. Kad pirms septiņiem gadiem sāku, man ar pirkstu rādīja, ka tās ir muļķības, bija pāris roņu kustības. Šobrīd redzu no sociālajiem tīkliem un tā, ka pie manis bijuši tūkstošiem cilvēku, kā veidojas ažiotāža.

Agrāk tas bija vairāk senioru dzīves veids – roņošana, tagad arvien vairāk pieslēdzas jaunāki cilvēki – no 25 līdz 40 gadu veci. Aukstums ir atdzimis.”

Viņš uzskata, ka mūsdienu sabiedrībā pietrūkst izaicinošo elementu, bet ziemas peldes ir dabisks, pieejams bezmaksas izaicinājums, turklāt veselīgs dzīvesveids pats par sevi arī iemanto atzinību. Pasaulē ir arvien vairāk zinātnisku pamatojumu, kā rūdīšanās ietekmē dzīves kvalitāti – uzlabo imunitāti, nervu, asinsrites sistēmu, miega kvalitāti, ādas stāvokli, palīdz pret novecošanu u.c.

“Rūdīšanās dzīvesveids ir ļoti efektīvs bezmaksas preventīvās medicīnas rīks, kam būtu jābūt ģimenes ikdienas dzīvē. Problēmas ar aukstām rokām un aukstām kājām sabiedrībā ir milzīgas,” piebilst Māris Žunda.

Ieguvumus no rūdīšanās droši vien apzinās visi, daudzi gribētu tam pievērsties, tomēr vairākums, ja arī pamēģina, parasti noplāta rokas – nav domāts man.

Žunda stāsta, ka sabiedrībā izturības līmenis ir ļoti zems un aukstums tiek uztverts kā kaut kas letāls: “Tagad mums visu laiku ir komfortabla temperatūra telpās un ķermenis ļoti ātri adaptējas pie tā. Kādreiz bija cikliskums, nebija centrālās apkures.

Senos laikos domāja, ka drauds ir vilks, lācis mežā, noziedznieks ar dunci vai ka ēdiena nebūs. Tagad tā nav, tāpēc aukstums ir nepieciešamība, lai radītu pozitīvo stresu organismam un veicinātu tā trenētību, fiziskās un emocionālās prasmes.”

Aukstums ir arī kā mentālais treniņš, un to ir svarīgi uzsvērt, jo daudzi slīgst depresijā, bet šāds psiholoģiskais stāvoklis rada dažādas fiziskas saslimšanas. “Latvijas apstākļos šis dzīvesveids vajadzīgs kā ēst, citādi deviņus mēnešus gadā cilvēki ir nelaimīgi, jo ir lietus, sniegs, slapjdraņķis, saules nav,” piekrīt Māris Žunda.

Sākt var ar pirti

Pieejas, kad sākt rūdīšanos, ir dažādas – cits sāk vasarā, cits saņemas ziemā. Māris uzskata – labākais laiks ir tad, kad jūties gatavs. Viņš teic, ka sākt var arī ar… pirti, respektīvi, karsto, nevis auksto.

No fizioloģiskā viedokļa – dabū karstuma vai aukstuma šoku, organisma mehānismi strādājot līdzīgi.

Aukstums pieslēdzas automātiski, jo pēc pirts gribas vēsāku dušu, un tur var sākt kontrastu spēli, uzgriezt mazliet vēsāku ūdeni, var arī aukstā veldzēt tikai pēdas, plaukstas vai skaustu.

Sākot ziemā, ķermenis var atklāti ziņot savu reakciju ar krampjiem, sāpēm. “Ja sāk ar ekstrēmo variantu – āliņģi, jābūt uzmanīgiem, tāpēc varam spēlēties ar kontrastiem – gaisa peldes, kontrasta duša, telpu vēdināšana, basas kājas.

To var izdarīt jebkurš cilvēks, arī ar paaugstinātu asinsspiedienu, un tādējādi sākt adaptēšanās procesu. Pēdās un plaukstās ir ļoti daudz nervu galu,” skaidro Māris Žunda.

Vaicāts, cik ilgi jāiztur aukstā ūdenī, viņš atzīst, ka katram tas ir individuāli, nevajag darīt sev pāri, rūdīšanās nav saldēšanās.

Ar sakostiem zobiem, zilām lūpām kaut ko pārvarēt – tas nav pareizais mehānisms. Vajag mazliet iziet ārpus komforta zonas. “Es uzskatu – cik ir ūdens temperatūra, tik minūtes jāsēž, tad dabū terapeitisko efektu.

Rudenī ūdens ļoti ātri nokritīs līdz astoņiem, desmit grādiem, un tad minūtes trīs četras pasēdēt, ziemā āliņģī – viena līdz trīs minūtes. Tas ir pietiekami efektīvs instruments un var salīdzināt ar sporta zāles apmeklējumu, kas aizņem stundu. Tāpēc aukstums arī kļūst populārs, jo ātri sniedz rezultātu,” teic Rūdīšanās skolas vadītājs.

Viņš uzskata, ka, reizi nedēļā vai divās pasēžot minūti ledainā ūdenī, būs pietiekami, lai noturētu ķermeni tonusā un dabūtu no šī procesa pozitīvu efektu:

“Ikdienā varam spēlēties ar kontrastiem dušā, izlietnē, seju noskalot ar aukstu ūdeni, dušas beigās pēdas ar aukstu ūdeni apliet.”

Māris Žunda uzsver elpošanas mehānismu nozīmi: “Ja iemācāmies, kā ar elpošanu var aktivizēt un nomierināt ķermeni, tad aukstums ir vienkārši kā papildu kairinājums nervu sistēmai, caur kuru kombinācijā ar elpošanu varam pārbaudīt – varam nomierināt ķermeni vai nevaram.

Sākumā ir tipiski, ka ziemā, ieejot ūdenī, aizcērtas elpa, sāk haotiski elpot. Es parādu, ka varam minūti, divas, trīs nosēdēt, saprotot, kā simpātisko nervu sistēmu, kas atbild par uzbudinājumu, pārslēdzam uz mieru – parasimpātisko nervu sistēmu.”

Laimes hormoni

Ikdienā Māris Žunda priekšroku dod kontrastdušām, nevis visam mazgāšanās procesam aukstā ūdenī: “Kontrastu spēlē pro­gress ir ātrāks. Ja tikai ar vienu elementu spēlējamies – tas ir smagais ceļš, izaicinošāks.

Dušā var rasties viena problēma – vari izturēt auksto visu laiku, bet vajag, lai asinsrite turpina strādāt, lai fizioloģija jūtas brīvi tajā diskomfortā, kas ir auksts, ledains ūdens. Ar kontrastiem trenējam nervu un asinsrites sistēmu.”

Ar ziemas peldēm pārforsēt arī nevajag, tad efekts var iznākt par defektu.

“Dažs rūdīšanos mēdz paņemt kā sportu, un tad es ļoti bieži dzirdu – divus trīs mēnešus maucu, viss bija super.

Bez šaubām, tas dod rezultātu – fiziski, emocionāli, laimes hormoni parādās, adrenalīns, enerģija. Bet ilgtermiņā, ja cilvēks neiedziļinās visos procesos, viņš neturpina, jo apdedzinās. Arī es personīgi gāju cauri tam, ka kaut kas nestrādā.

Ir vēl elementi, kas jāsakārto dzīvē, – tas nav tikai par nopeldēšanos āliņģī, bet par rūdīšanās dzīvesveidu,” akcentē Žunda. Lai nostiprinātos imunitāte, iegremdēšanās aukstā ūdenī jāpraktizē vismaz pusgadu, gadu.

Elpošanas vingrinājumi noderēs, ne tikai ejot ūdenī, bet arī ikdienā. “Visas elpošanas tehnikas strādā, ļoti pozitīvi ietekmē imunitāti, attīra organismu, nomierina ķermeni.

Elpošana ir visātrākais veids, kā uztrenēt nervu sistēmu – piecas ieelpas, izelpas, un pilnīgi nomainās, kā jūtos.” Māris Žunda savās nodarbībās māca holandieša Vima Hofa metodi – viņš pazīstams kā ledus cilvēks un uzstādījis dažādus Ginesa rekordus saistībā ar aukstumu.

Kā jūs sākāt rūdīties, un ko esat no tā ieguvuši?

Sintija Lungeviča: “Pagājušā gada novembrī ar draudzeni, ar ko kopā sportojam, nolēmām pamēģināt kaut ko jaunu un mums toreiz ekstrēmu – nākamajā rītā sarunājām tikšanos pie vietējā dīķa. Ātri iegājām ūdenī līdz ceļiem un izskrējām ārā, ūdens ledains, pēdas nejūti, ķermenis protestē. Ar to arī pirmā reize beidzās.

Tagad saprotu, ka man tieši tā arī vajadzēja – darīt uzreiz, bez domāšanas, sak, sākšu vēlā vasarā vai ar kontrastdušām un tamlīdzīgi. Nē, tas man nestrādā. Bija āķis lūpā.

Tagad peldēt, mērcēties cenšos katru dienu – dīķī vai upē. Aukstais ūdens ir mana kafija darba dienai! Sajūtu, pēc kā dzenos, sēžot krēslā, nemaz nevaru aprakstīt – to var noķert, tikai izlienot no ūdens, kad ķermeni dursta miljoniem adatiņu. Un galu galā viss ir galvā – ej un dari, un ķermenis būs pateicīgs!”

Edmunds Domkins: “Sāku ar auksto dušas rituālu no rītiem, tas palīdzēja morāli sagatavoties ielīšanai ūdenī ziemā. Covid-19 paātrināja visu procesu, jo pavasarī ar ģimeni mēģinājām katras brīvdienas aizbraukt uz mežu, dabas takām, un daudz sanāca iet gar upēm – Gauju, Amatu, Daugavu. Tas kļuva par rituālu, kad kādā brīdī ielēcu ūdenī uz pāris minūtēm.

Tas iedeva azartiņu, pašam prieks, bērniem acis lielas. Tagad ar draugu atsāksim oktobrī. Ejam divas reizes nedēļā, viena no tām ir pirms darba, un iegūtais enerģijas lādiņš dienai ir ģeniāls. Pirms iešanas ūdenī sagatavoju sevi ar elpošanas vingrinājumiem, tad miera stājā var nostāvēt, kontrolēt pulsu.

Neiesaku ūdenī iet vienam, jo mazums, kas notiek, var krampji saraut. Drošība pirmajā vietā. Ieteiktu sagatavoties ar dušām, lai ķermenim ir labums, nevis skāde. Jūtu, ka veselība uzlabojusies, ir mazāk saaukstēšanās, piekopju arī tā saucamās gaisa peldes, piemēram, 800 metrus no biroja uz kafejnīcu pusdienās eju krekliņā (bez jakas) jebkurā gadalaikā.”

 

Mārcis Palsiņš: “Jutu sevī aicinājumu ielīst aukstā ūdenī, izstāstīju to diviem draugiem, un viņi teica: labi, rīt laižam. Tas bija 2018. gada novembrī, pirmais sniedziņš. Ielīdām, un tā turpinu jau kopā ar sievu, lai gan citiem ieteiktu sākt pamazām – dušā ar remdenu ūdeni apskalo kājas, pēc tam jau ķermeni, var traukus mazgāt ar aukstu ūdeni, lai rokas pierod. Rudenī, ūdenim kļūstot vēsākam, sākumā pietiek ar 20, 30 sekundēm.

SAISTĪTIE RAKSTI

Pāris reizes nedēļā veicu vingrošanas vingrinājumus – pa 15, 20 minūtēm, tas palīdz noregulēt nervu sistēmu un ir ļoti svarīgs elements iešanai aukstā ūdenī. Ieguvumi?

Daudz retāk slimoju, rūdīšanās norūda ne tikai fizioloģiski, bet arī psiholoģiski, jo tā ir stresa situācija un tu mācies kontrolēt savu ķermeni, nekrist panikā, savākties, un tas atspēlējas uz citām dzīves situācijām. Svarīgs ir treniņš un disciplīna, esam spējīgi vairāk, nekā paši domājam.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
Debešķīgi gards kartupeļu sacepums uz “ātro”
Dzīve ir sarežģīta, taču skaista. Tev šodien būs daudz iespēju par to pārliecināties! Horoskopi 24.janvārim
Lasīt citas ziņas
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
22:11
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
20:39
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
20:13
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
Gaidāms neliels sniegs, lietus un apledojums. Laika prognoze pirmdienai
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Sestdien reģistrēti 4753 jauni Covid-19 gadījumi
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Vītola izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā 1
“Zelta likums – nav nekādas ātras peļņas.” Kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā?
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt 51
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 40
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 64
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 331
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē 25
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība? 55
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām 56
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim