ASV aizsardzības ministrs Lojds Ostins (foto – pa labi) sagaida NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Pentagonā pirmdien, 2024. gada 8. jūlijā, Vašingtonā, kur no 9.-11.jūlijam notiks NATO samits.
ASV aizsardzības ministrs Lojds Ostins (foto – pa labi) sagaida NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Pentagonā pirmdien, 2024. gada 8. jūlijā, Vašingtonā, kur no 9.-11.jūlijam notiks NATO samits.
Foto: AP/SCANPIX

Sabiedrotie samitā ASV: Putins “ļoti kļūdās” domādams, ka spēs pārdzīvot NATO atbalstu Ukrainai 166

NATO sabiedrotie šodien, 9.jūlijā, pulcējas Vašingtonā, lai atzīmētu alianses 75.gadadienu. Samits ilgs no 9.-11.jūlijam. Jauni paziņojumi par turpmāku atbalstu Ukrainai šajā samitā ir paredzēti, lai parādītu Maskavai, ka neviens neatsakās no Kijevas. NATO sabiedrotie cenšas Maskavai likt saprast, ka atbalsts Ukrainai ir pastāvīgs, un, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins “ļoti kļūdās”, domādams, ka to spēs pārdzīvot un izturēt, vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts?
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
TV24
“Viss ir slikti!” Krievijas karavīrs raudot dalās ar notiekošo frontē
Lasīt citas ziņas

32 NATO valstu līderi ir ieradušies ASV, Vašingtonā, lai tur atzīmētu alianses 75. gadadienu, kur gaidāmi jauni paziņojumi par pretgaisa aizsardzību Ukrainai, tostarp raķetēm “Patriot”. Taču šis samits nekādā ziņā nav pagrieziena punkts Ukrainas pievienošanai dalībai NATO – un uzaicinājums Kijevai tajā netiks pausts.

Tiks arī solīts nākamajam gadam piešķirt 40 miljardus eiro militārajām iemaksām, kā arī izveidot apmācības un drošības atbalsta misiju Ukrainas spēkiem. Visi šie pasākumi ir paredzēti, lai “institucionalizētu” vai izveidotu tā saukto tiltu, kas ļautu Ukrainai pievienoties aliansei tad, kad “pienāks īstais brīdis”, tā norādījuši NATO avoti, ziņoja “Euronews”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jaunizveidotā iniciatīva, kas provizoriski tiek dēvēta par NSATU – NATO drošības palīdzība un apmācība Ukrainai (NATO Security Assistance and Training for Ukraine), kļūs par alianses galveno forumu apmācībai un ieroču piegāžu koordinēšanai. Tā atradīsies Vācijā, un to vadīs trīs zvaigžņu ģenerālis ar vairāk nekā 700 darbiniekiem.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzturēsies Vašingtonā, kur notiks vairākas divpusējas tikšanās, kā arī kopā ar ASV prezidentu Džo Baidenu rīkos īpašu pasākumu sabiedrotajiem un partneriem ārpus NATO, kuri ar Ukrainu ir parakstījuši divpusējus drošības līgumus.

ASV Nacionālās drošības padomes vecākais direktors Eiropas jautājumos Maikls Kārpenters (Michael Carpenter) žurnālistiem sacīja, ka līdztekus plānotajiem paziņojumiem par jaunu militāro ieguldījumu Ukrainai, alianse nostiprinās atbalstu ilgtermiņā.

Mēs sūtīsim “spēcīgu signālu Putinam, ka, ja viņš domā, ka var pārspēt Ukrainu atbalstošo valstu koalīciju, tad viņš ļoti maldās”, tā teica Kārpenters. “Sabiedrotie izveidos jaunu NATO militāro pavēlniecību Vācijā, kas izmantos NATO institucionālās priekšrocības, lai koordinētu mācības un ekipējumu, un palīdzētu Ukrainai attīstīt nākotnes spēkus,” piebilda Kārpenters.

Vladimirs Putins
Foto. Scanpix/Sergei Bobylev, Sputnik, Kremlin Pool Photo via AP

Nepieciešamības institucionalizēt atbalstu Ukrainai mērķis ir nodrošināt paredzamu un stabilu militāro aprīkojumu un izvairīties no tā trūkuma nākotnē, kas pēdējos mēnešos ir izrādījies katastrofāls kaujas laukā, raksta “Euronews”.

Tas ir arī plāns, ko izstrādājis aizejošais NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs, lai mēģinātu garantēt to, ka atbalsts Ukrainai arī turpmāk būs neatņemama NATO prioritāšu un funkciju sastāvdaļa, jo īpaši gadījumā, ja pie varas šā gada beigās nāks atkal bijušais ASV prezidents Donalds Tramps vai citas pro-ukraiņu centieniem naidīgas valdības.

Lai gan nav vienprātības par to, kad vai kā Ukraina varētu galu galā pievienoties NATO, tomēr vairākas valstis, tostarp ASV vēlas nodrošināt, lai alianse paustu nodomu, ka Ukraina atrodas uz “neatgriezeniska ceļa” uz dalību tajā.

Patiesi “nebūs pienācīga uzaicinājuma uz dalību, jo tā vietā mēs gatavojam rezultātus, lai izveidotu tiltu dalībai aliansē,” tā “Euronews” sacīja kāds NATO avots. “Mums ir jāsaka kaut kas jauns, mums ir jāmēģina atrast pareizie vārdi, lai sniegtu kaut ko vairāk, nekā pagājušajā gadā, lai tas nemainītu faktu, ka mēs esam apņēmušies. Un mēs, kad laiks atļaus, aicināsim Ukrainu pievienoties [NATO],” tā sacīja cits avots no kādas NATO valsts.

Reklāma
Reklāma

Kārpenters vēl sacīja, ka NATO samita noslēgumā Vašingtonā paustajā formulējumā tiks atzīti Ukrainas pašreizējie reformu centieni un pausts sabiedroto atbalsts Ukrainai ceļā uz dalību NATO. Samits notiek pēc Krievijas raķešu trieciena bērnu slimnīcai Kijevā šo pirmdien, 8.jūlijā.

ASV, kas vada šo NATO samitu, aicināja veikt izmeklēšanu par kara noziegumiem, jo publiski parādījās attēli, kuros redzamas medmāsas, ārsti un vecāki, kas auklē bērnus, kuri cieš no vēža vai ķirurģiskām saslimšanām. NATO avoti uzskata, ka tas bija apzināts vēstījums pirms šī samita, jo Putins bieži cenšas aizēnot starptautiskus notikumus ar provokatīvām “spēka demonstrācijām”.

Pilnīga izmisuma ainas pavērās Ukrainas galvaspilsētas “Ohmatdet” slimnīcā, kur vismaz divi cilvēki gāja bojā un vēl daudzi tika ievainoti. “Var izmantot jebkādus īpašības vārdus, lai aprakstītu uzbrukumu bērnu slimnīcai. No cilvēciskā viedokļa tas ir briesmīgi, traģiski, bezjēdzīgi, un tas ir nopietni jāizmeklē,” tā sacīja ASV Nacionālās drošības padomes vecākais direktors Eiropas jautājumos Karpenters.

NATO samita konferenču centrs Vašingtonā, 2024.gada jūlijā.
Foto: AP/SCANPIX

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.