Raimonda Arāja:
Raimonda Arāja:
Foto: Anda Krauze

“septiņreiz nomērīšu sevi” Raimondas Arājas dzeja 0

Raimonda Arāja ir dzimusi Latvijā, kurā vairs nebija pieminekļu Ļeņinam un vēl nebija iespējas apmeklēt makdonaldu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
VIDEO. “Kaut ko tādu dzīvē nebiju redzējusi!” Kristīne netālu no Valmieras vakarā sastapusies ar veselu “zoodārzu” 8
Lasīt citas ziņas

Uzaugusi Sarkandaugavā, viņa jau diezgan agrā vecumā aptvēra, ka ir apmēram četras lietas, kas nekad neapnīk – braukt ar riteni, staigāt apkārt, grāmatas un mūzika. Kopš tā laika īsti nekas arī nav mainījies. Šobrīd Raimonda vada ekskursijas, tulko, lasa, rak­sta un vienmēr dzīvo ar austiņām ausīs. Raksta par to, ko redz un jūt, izsakās tādā valodā, kāda viņai ir apkārt, tāpēc ne vienmēr teksti sanāk glīti. Par saviem darbiem Raimonda saka: “Es laikam nemaz negribu izskaistināt apkārtējo pasauli. Gribu noķert sajūtu tādu, kāda tā ir. Runāt tā, kā runāju.”

– Kas ir “Baltais dzejas slams” un kāpēc tev likās svarīgi tajā piedalīties? Kādas bija sajūtas un ieguvumi?

CITI ŠOBRĪD LASA

R. Arāja: – “Baltais dzejas slams” notika 2017. gada Baltās nakts ietvaros. Esmu pavadījusi diezgan daudz laika, skatoties dzejas slamus gan klātienē, gan internetā, un radās vēlme pamēģināt pašai, paskatīties, kā ir, kad esi uz skatuves. Tā bija interesanta un noderīga pieredze.

– Kā pasaulē vairot labo? Vai dzeja var palīdzēt vai tikai traucēt komunikāciju?

– Pret pasauli vajadzētu izturēties kā pret mazdārziņu: stādi rozes vai tomātus, kop tikai savu dārzu vai palīdzi citiem, bet, ja neplāno kopt savu dārziņu, tad vismaz nebradā svešu, neroc ārā svešus kartupeļus un nelaisti savu dārzu ar tādiem pesticīdiem, kas nomērdēs arī tavu kaimiņu augus un saindēs ūdeni, ko dzer viņu bērni. Vienkārši sakot: neesi lohs. Uzņemies atbildību par savu rīcību. Ja pietiek spēka un ir vēlme, vari kaut ko uzlabot un padarīt skaistāku. Un neklusē, kad redzi citus bradājam. Daudz sliktu lietu notiek tikai tāpēc, ka labi cilvēki noskatās tajās klusējot. Un dzeja – dzeja jau pēc būtības ir komunikācija. Kāda tā ir, tas atkarīgs gan no rakstītāja, gan tā, kā lasītājs uztver lasīto.

– Nevienam nezināms dzejnieks dodas pasaulē. Kas mainīsies tavā dzīvē, ja teksti nāks kopā ar popularitāti?

– Es nezinu. Vai dzejnieki mūsdienās vispār var kļūt tik populāri, lai viņu dzīvē kaut kas kardināli mainītos?

– Ko tu teiktu Rainim, ja izdotos viņu satikt kādā rudens ieskautā parkā?

– Palūgtu nodot sveicienu Aspazijai. Rainis jau vienmēr ir klātesošs, kamēr viņa nereti tiek atstāta ēnā. Viņai pat manā mīļajā Rīgā nav pieminekļa.

Reklāma
Reklāma

DZEJAS ABC

Jūlija Dibovska, literatūrzinātniece: “Izvēlētie dzejoļi ir teksti, kas varētu uzrunāt jaunāko, bet apzinīgāko dzejas lasītāju paaudzi. Te joprojām ir mūžīgas tēmas – ilūzijas, nedaudz vientulības un možums –, kas ir drīzāk tējas izvēle veikalā, nevis obligāts ķermeņa stāvoklis. Arī vecākiem nebūtu nekas pretī, ja šie poētiskie piedzīvojumi ar zināmu drošu morāli tiktu iekļauti literatūras grāmatā vidusskolai. Asumu te nav, drīzāk droši pakāpieni plkst. 4.00 no rīta, uz kuriem patīkami pačalot ar draugiem, malkojot zaļo tēju no videi draudzīgiem traukiem.”

“KZ Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam Raimondas Arājas jaunāko dzejoļu kopu.

***

atnāc pie manis

es ieliešu tēju puķainā krūzē

sildīsim rociņas abi pie plīts

te ir auksti, tu zini

malkai nav šķūņa, tāpēc sildām ar gāzi

vai elektrību, bet tas ir par dārgu

atnāc pie manis

pīpēsim virtuvē pie galda

tur, kur notiek visa

ēšana, dzeršana, pīpēšana un dzīvošana

tur, kur vidū goda vietā

nobružāta elektriskā tējkanna

un maziņa bļoda ar augļiem

pēc kuras satura var noteikt to, cik tālu līdz algai

tur, kur nedaudz pieliecoties var caur pagalmu saskatīt kapus

atnāc pie manis

izdzersim tēju

Možuma karameļu

vislētāko

kas zina

nākamajās mājās varbūt šādi vairs nebūs

nākamajās mājās varbūt vairs nepīpēsim virtuves vidū

slēgsim apkuri iekšā kā buržuji

un uz tēju vairs neaicināsim

tikai uz vīnu vai alu

un tikai īpašos gadījumos

tad varēsim atcerēties šo dienu

un atminēties

cik tomēr šeit bija

viegli

***

feisbukā uzspiests going

vakara plāns skaidrs kā šņabis graņonkā

kaut trīsreiz pārdomāšu vai vajag

bet iekāpšu tramvajā aizbraukšu tomēr

paņemšu dzērienu divus trīs

smaidīšu sveicināšos klīdīšu pustumsā

istabās skaļās kā izmisums

četrreiz teikšu sev ka tie svešie pirksti

ne jau tīšām tveras pie manis

ka mans ķermenis tiem tikai nejauši nokļuvis ceļā

piecreiz pakāršos savā prātā

pirms tu paspēsi pateikt

varbūt aizejam iedzert vēl pa glāzei

sešreiz apskatīšos uz kurām durvīm

nolaistu galvu spraukties cerot ka

neatduršos pret

kārtējo mazā uz kurieni kāpēc jau prom

kāpēc tik bēdīgi mazā

nāc padejot mazā

septiņreiz nomērīšu sevi no galvas līdz kājām

varbūt nevajadzēja vilkt šito kreklu

astoņreiz ievilkšu elpu pirms beidzot

izbiršu ārā pa daļām pa detaļām

saslaucīšu sevi no ietves

ielikšu austiņas ausīs un izlikšos

ka kādreiz ir bijis labāk

***

divdesmit pirmā gadsimta Jēzus

nebūs vis tas, kurš augšāmcelsies

bet tas, kurš iemācīs augšāmcelt

eņģeļiem dziedot

viņš sašķiros stiklu

papīru, plastmasu, kompostu

visu sūtīs uz pārstrādi

un varbūt pat iemācīs cilvēkiem

neslīgt līdz kaklam

mēslos

un polārlāčus

tos arī viņš izglābs

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.