Siguldietes dzīve, uzzinot vēža diagnozi, sabrūk – atbalsta vietā viņa saņem vēl vienu smagu triecienu
36
Uzzināt diagnozi – onkoloģiska saslimšana – ir biedējoši. Tādā brīdī, visticamāk, pasaule sabrūk mazos gabaliņos, ir jāmeklē milzīgs spēks turpināt dzīvot, sadzīvot ar ķīmijterapiju un nepadoties. Tas ir iespējams, ja ir liels iekšējais spēks un tuvumā cilvēki, kuri atbalsta. Diemžēl realitātē ne vienmēr tā notiek.
Tā arī Antrai (saprotams, ka viņas vārds ir mainīts) no Siguldas pērnā vasara visu sagrieza kājām gaisā. Sieviete uzzināja, ka viņai ir agresīvs vēzis. To bija ļoti grūti pieņemt, sākumā viņa pat nevienam nestāstīja par baiso diagnozi, dalījās vien ar savu meitu.
Antra nepadevās, uzticējās mediķiem, uzsāka ārstēšanos, taču triecienu saņēma no pavisam negaidītas puses: “Mēs īrējam dzīvokli Siguldā. Konkrētajā vietā dzīvojām jau 3 gadus, viss bija labi – nekad nekavēju nevienu īres vai komunālo maksājumu, taču diemžēl līgumu gan nebijām parakstījuši, jo saimniece acīmredzot nevēlējās maksāt nodokļus, tāpēc mutiski vienojāmies par dzīvošanu. Tas pārāk nesatrauca, jo esam labas paziņas, bez tam mana meita draudzējās ar viņas dēlu. Kādā brīdī uzsāku uzņēmējdarbību, bijām par dzīvokli noslēgušas patapinājuma līgumu.”
Dzīvokļa saimnieces rīcība
Kādā no reizēm vasarā, kad dzīvokļa īpašniece atnākusi pēc ikmēneša maksājuma pie Antras, viņa uzvedusies citādi. Pajautājusi, vai Antra kaut ko nevēlas viņai pastāstīt. Antra sākotnēji nav pat sapratusi, par ko ir runa un teikusi, ka nē, nekā tāda jauna neesot.
Vārds pa vārdam un izrādījies, ka Antras meita, pārdzīvojot par mammas slimību, šajā ziņā bija dalījusies arī ar savu draugu, no kura tad informācija nonākusi arī pie dzīvokļa īpašnieces.
“Īpašniece bija uzzinājusi par manu saslimšanu un paziņoja, ka viņi nevēloties sliktas atmiņas, tāpēc mums no šī dzīvokļa ir jāizvācas. Katram jau ir sava domāšana, viņai droši vien palika bail, ka es šajā dzīvoklī nomiršu.
Man tika paziņots, ka varu šeit turpināt dzīvot līdz 2026.gada pavasarim,” atceras Antra.
Pienācis nākamā maksājuma datums, bet šoreiz Antra neesot bijusi mājās brīdī, kad saimniece atnākusi pēc naudas, tāpēc vienojušās, ka aploksne tiks atstāta pasta kastītē. Tā arī viss noticis. Saimniece atrakstījusi, ka nauda saņemta.
Taču pēc divām nedēļām piedzīvots nākamais pārsteigums: “Pēkšņi saņēmu “WhatsApp” pavisam lietišķu ziņu, ka man divu nedēļu laikā ir jāatbrīvo dzīvoklis. Tas bija novembra beigās. Ja es līdz 15.decembrim neizvākšoties, mani izlikšot ārā ar tiesas lēmumu. Visu šo laiku saimniece no manis nekādu naudu neesot saņēmusi. Tie ir pilnīgi meli!”
Sociālais dienests
Paralēli Antra jau vērsusies sociālajā dienestā, jo jutusi, ka ķīmijterapijas dēļ ir grūti pastrādāt, līdz ar to neizdodas vairs sevi finansiāli nodrošināt kā pašnodarbinātajai. Starp citu, sieviete ir mazā ražotāja, kas līdz šim ar savu produkciju priecējusi ne tikai siguldiešus, maksājusi nodokļus un nodrošinājusi dzīvošanu sev un meitai.
Sociālajā dienestā Antrai pateikts, ka viņa atbalsts kritērijiem, lai saņemtu atbalstu no pašbaldības, tur viņa lūgusi atbalstu mājokļa īres maksājuma segšanai, taču, tā kā dzīvokļa saimniece nav vēlējusies slēgt oficiālu īres līgumu un veikt nodokļu maksājumus, šim mērķim atbalstu no dienesta nebija iespējams saņemt. Te interesanti piebilst, ka dzīvokļa saimniece pilsētā ir labi zināma, savulaik kandidējusi arī uz darbu Rīgas domē, šobrīd aktīvi darbojas māju pārvaldīšanā, taču pati savā praksē labas pārvaldības principus gan neievēro.
Tajā brīdī iesaistījusies arī dzīvokļa īpašniece: “Izrādās, ka īpašniece sociālajam dienestam uzrakstījusi, ka man nepieciešama palīdzība.
Kad viņai pajautāts, kāpēc ar mani neslēdz īres līgumu, saimniece to ātri sagatavojusi, taču ielikusi divas reizes lielāku summu, nekā es visu laiku maksāju, bez tam līgumā norādīts, ka dzīvoklī ir pilnīgi jaunas mēbeles, kas vispār neatbilst patiesībai.
Tobrīd man bija arī suns, līgumā iekļauts punkts, ka mājoklī nedrīkst būt mājdzīvnieki. Protams, ka šādu līgumu parakstīt nepiekritu.”
Kāda sociālā dienesta darbiniece rosinājusi iestāties mājokļa rindā, jo Antrai ir invaliditāte un trūcīgās statuss. Tā nu uzrakstījusi šādu iesniegumu, cerot, ka izdosies tikt pie jauna mājokļa citā veidā.
“Māsīca mani motivēja, lai aizeju uz sarunu ar domes priekšsēdētāju, lai atklāti izstāstu situāciju, varbūt viņš sadzirdēs un būs gatavs iesaistīties, sniegt kādu atbalstu. Tā arī izdarīju, atzīstoties, ka nāku cilvēcīgi izstāstīt savu bēdu. Ja es varētu nopelnīt pietiekami, es noteikti meklētu ko citu īrēt, bet, kamēr mana veselība ir tik trausla, man nepieciešams atbalsts. Tiku uzklausīta, tika solīts, ka informācija nodota tālāk, taču diemžēl nekādu risinājumu īsti nebija,” dalās Antra.
Kādā brīdī Antra uzaicināta uz domes sēdi. Tā kā pēc kārtējā ķīmijterapijas kursa jutusies slikti, palūgusi juristu atnākt ar viņu kopā, lai būtu droša, ka viss tiks saprasts. Un sēdē izrādījies, ka
Antras iesniegums par mājokļa piešķiršanu ir mistiski pazudis, arī domes priekšsēdētājs jautājumu nekur tālāk nav virzījis.
Izdevies saņemt vien dzīvokļa īpašnieces neskaitāmus melīgus pārmetumus, ka netiekot maksāta īres nauda un esot laiks izvākties, jo Antra it kā nevēloties parakstīt jauno īres līgumu.
Uz patversmi?
“Kā pašvaldības iestādē var būt, ka tur vienkārši pazūd dokumenti? Jautāju viņiem, ko man iesaka darīt. Man tika piedāvāts dzīvoklis kopmītnēs Mālpilī, kur ir kopīga duša, tualete, virtuve koridora galā. Teicu, ka man tas īsti neder, jo ir tālu no darbavietas un pēc ķīmijterapijām ļoti nepieciešama normāla vide, kā arī man ir suns, kuru uz kopmītnēm ņemt nevaru. Uz to saņēmu atbildi, ka varu doties uz patversmi vai dzīvot uz ielas. Pašvaldības policija varot mani savākt. Es to nevaru aptvert!
Es visu laiku godīgi strādāju šajā pašvaldībā, maksāju nodokļus, audzināju meitu, biju šīs vietas patriote, bet brīdī, kad negaidīti mani ir skārusi slimība, mani piedāvā ievietot patversmē,” sašutusi ir Antra.
Enerģija, vairākkārt pazemojoties visu priekšā, pamazām gājusi uz beigām. Trīs mēnešus sieviete cietusi morālo vardarbību no dzīvokļa saimnieces, kura nemitīgi draudējusi, ka laiks izvākties, citādi saukšot policiju. Kādā no reizēm tas tā arī noticis.
Kad Antra nākusi mājās no pastaigas, pie mājas sagaidījusi dzīvokļa saimniece un arī policija. Tas bijis vesels teātris, policisti pat neticējuši, ka sievietei ir saslimšana, nācies noņemt cepuri, lai parādītu, ka uz galvas nav matu, tātad tiešām ir ķīmijterapija. Sieviete atteikusies policiju laist dzīvoklī, no stresa un noguruma jutusies vāja, teikusi, ka viņai nepieciešams apgulties. Policists vien noteicis, ka var izsaukt “ātro palīdzību”, bet Antrai vienkārši vajadzēja mirkli miera, lai atgūtos.
Februārī Antrai izdevies saviem spēkiem atrast kādu īres dzīvokli, nācies turpināt strādāt, lai nosegtu īri. Secinājumi par visu pārdzīvoto ir patiešām skumji: “Tagad es jau nedaudz spēju par to visu runāt, bet ir izliets daudz asaru. Nāca tik daudzas draudu vēstules no saimnieces… Es saprotu, ka šai pilsētai kā iedzīvotāja neesmu vajadzīga, lai gan mans uzņēmums pat popularizēja pilsētas vārdu, mana ģimene te dzīvo jau trešajā paaudzē. Tā te izturas pret saviem iedzīvotājiem. Bet jebkurš diemžēl var nonākt šādā situācijā! Neviens no vēža nav pasargāts. Šobrīd nedaudz esmu atguvusies, taču tas noticis tikai pateicoties manam spītam. Cilvēcīga atbalsta nebija. Neviens līdz šim nav pajautājis, kā ar visu tieku galā. Turīgi cilvēki no šejienes spiež ārā visus pārējos. Rosināja mani pārcelties uz citu pilsētu pat. Bet man nav auto un Siguldā ir uzņēmējdarbība. Es gribu to visu turpināt.
Es neplānoju rīt nomirt. Es neko nelūdzos, man tikai uz laiku vajadzēja atbalstu. Kāpēc ir tāda attieksme? Vai visi ir noslēguši līgumus ar visumu, ka viņus pašus saslimšanas nekad neskars?”
Tuvākajā laikā Antrai būs operācija, pēc tam nākamā ķīmijterapija. Vēzis pagaidām nav pazudis. Pazudusi ir vien sievietes ticība pašvaldībai. Tik ļoti šādā brīdī bija nepieciešams atbalsts… Taču milzīgu paldies viņa saka savam juristam, kurš visu šo laiku sniedzis nenovērtējamu atbalstu, pat neprasot par to atlīdzību. Paldies arī tuviniekiem, kuri visu laiku ir blakus.
Kas pašvaldībai sakāms?
Sazinājos arī ar Siguldas novada pašvaldību, tiesa gan, tās pārstāvji sniedza atbildi, ievērojot personas datu aizsardzības principus – vispārīgi, neidentificējot konkrētu personu.
Pašvaldības darbinieku redzējums ir šāds: “Persona vērsās Siguldas novada pašvaldības Sociālajā dienestā saistībā ar radušos situāciju mājokļa jautājumā. Iesniegums par uzņemšanu sociālo dzīvokļu gaidītāju rindā tika iesniegts sociālā darba konsultācijas laikā, kuras ietvaros tika pārrunāti iespējamie situācijas risināšanas varianti. Krīzes situācijās pašvaldība ir gatava sniegt tūlītēju atbalstu, nodrošinot mājokli krīzes situācijā. Persona no krīzes mājokļa atteicās, taču tika uzklausīta vēlme, iestāties atsevišķa sociālā dzīvokļa gaidītāju rindā. Pēc konsultācijas, izvērtējot un pārbaudot pieejamo informāciju, tika konstatēts, ka persona neatbilst atsevišķa sociālā dzīvokļa piešķiršanas kritērijiem, tādēļ iesniegums netika virzīts tālākai izskatīšanai, taču persona tika uzaicināta uz Dzīvokļu komisijas sēdi, kur tika skaidroti Siguldas novada pašvaldības saistošie noteikumi un normatīvais regulējums, kas nosaka, kuras personu grupas kvalificējas atsevišķas dzīvojamās platības saņemšanai. Sarunas laikā personai tika paskaidrots, ka konkrētajā brīdī tā neatbilst atsevišķa mājokļa saņemšanas kritērijiem. Iesniedzējai tika sniegtas atbildes uz visiem jautājumiem, vienlaikus, iesniedzēja Dzīvokļa komisijas sēdē ir informējusi, ka informāciju ir sapratusi un rakstveida atbilde no pašvaldības puses uz minēto iesniegumu viņai nav nepieciešama. Pašvaldības rīcība darbā ar sociālās palīdzības saņēmējiem ir konsekventa un atbilst aprakstītajam gadījumam.”
Tāpat tiek norādīts, ka situācija ir sarežģīta un emocionāli smaga, jo tā saistīta gan ar veselības problēmām, gan mājokļa jautājumu.
Sociālais dienests ar personu strādājot jau vairākus mēnešus, skaidrojot pieejamos atbalsta veidus un izvērtējot iespējamos risinājumus. Krīzes gadījumā pašvaldība sniedzot nekavējošu atbalstu, nodrošinot mājokli krīzes situācijās, no kura persona esot atteikusies.
Savukārt atsevišķas dzīvojamās telpas pašvaldībā tiek piešķirtas rindas kārtībā atbilstoši normatīvajam regulējumam, ņemot vērā pašvaldībai pieejamo dzīvojamo īpašumu skaitu. Situācija ar personu tika risināta individuāli un ar mērķi palīdzēt nepieciešamo jautājumu sakārtošanā, lai persona atbilstu sociālā dienesta pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem. Personai jau ir piešķirts
mājokļa pabalsts īrētā mājokļa izdevumu segšanai, un šobrīd persona ir sakārtojusi invaliditātes statusa jautājumu, kas ļauj viņu uzņemt pašvaldības dzīvokļu gaidītāju rindā.
Sociālā atbalsta saņemšanas iespējas Siguldā
Vienlaikus noskaidroju, kādas ir Siguldas novada iedzīvotāju iespējas saņemt atbalstu grūtā brīdī. Turpinājumā pašvaldības sagatavotais skaidrojums.
Siguldas novada pašvaldībā pieejami dažādi sociālā atbalsta veidi, tostarp mājokļa atbalsts krīzes situācijā, asistenta pakalpojums personām ar invaliditāti, kā arī psihologa un citu speciālistu atbalsts.
Papildus tiek nodrošinātas arī sociālās palīdzības iespējas, kuru veidus un piešķiršanas kārtību nosaka Siguldas novada pašvaldības domes 2021. gada 14. oktobra saistošie noteikumi Nr. 22 “Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni un sociālās palīdzības pabalstiem Siguldas novadā”. Piemēram, pabalsts veselība aprūpei trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa periodā līdz 50 % no valstī noteiktās minimālās darba algas; kā arī pabalsts veselības uzturēšanai operācijas un pēcoperācijas ārstēšanās izdevumu apmaksai kalendārajā gadā – līdz divām valstī noteiktajām minimālajām darba algām. Tāpat pieejams pabalsts krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām), ko piešķir, ja ģimene (persona) saviem spēkiem nespēj nodrošināt pamatvajadzības un tai ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība, ņemot vērā radīto zaudējumu
sekas. Pabalsta apjoms – līdz vienai valstī noteiktajai minimālajai darba algai.
Pieejami arī vairāki noteikti valsts apmaksāti atbalsta veidi:
1. Valsts apmaksāta onkoloģisko pacientu psihosociālās rehabilitācijas programma, kas sniedz visaptverošu atbalstu cilvēkiem ar onkoloģisku saslimšanu un viņu tuviniekiem.
2. Valsts apmaksāti rehabilitācijas un atbalsta pakalpojumi onkoloģiskajiem pacientiem.
3. Valsts ir noteikusi arī atvieglojumus personām ar invaliditāti, kā piemēram, atbrīvojumi no maksājumiem, kā arī atlaides pakalpojumiem un regulāriem izdevumiem (sabiedriskā transporta izmantošanā, norēķinos par elektrību, ārstniecībā u.c.). Atvieglojumi ir atkarīgi no invaliditātes smaguma pakāpes.
Atbalsta veidi tiek piešķirti, Sociālajā dienestā izvērtējot personas situāciju un atbilstību likumā noteiktajam regulējumam.
Siguldas novada pašvaldībai pieder gan dzīvojamās telpas, kas tiek nodrošinātas kā atbalsts iedzīvotājiem krīzes situācijās, gan atsevišķi dzīvojamie īpašumi, ko izīrē kā palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Atsevišķi dzīvokļi tiek piešķirti personām, kuras atrodas pirmajā nodrošinājuma grupā.
Pieprasījums pēc pašvaldības mājokļiem ir lielāks nekā pieejamo dzīvokļu skaits, tāpēc īpaši pilsētas teritorijā gaidītāju rindas ir garas.
Pašvaldībā ir noteikti vienoti kritēriji visiem iedzīvotājiem, kas nosaka gan uzņemšanu gaidītāju rindā, gan gadījumus, kad persona neatbilst kritērijiem. Dzīvokļi tiek piešķirti rindas kārtībā, piemēram, bāreņiem, maznodrošinātām daudzbērnu
ģimenēm un citām personu grupām, kurām šādu palīdzību paredz normatīvais regulējums.
Šos kritērijus nosaka likumdevējs un pašvaldības saistošie noteikumi:
1) Likums par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā;
2) Pašvaldības saistošie noteikumi “Par kārtību, kādā pašvaldība izīrē dzīvojamās telpas, un palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Siguldas novadā”.
Kāda ir jūsu pieredze sadarbībā ar sociālajiem dienestiem Latvijā? Varbūt arī jums ir kāds stāsts, kurā esat gatavi padalīties un ļaut man uzzināt vairāk, informējot arī lasītājus? Priecāšos, ja rakstīsiet uz [email protected] vai ziņosiet šeit:
