Foto: SHUTTERSTOCK

“Pirms gada aizgāju no valsts darba, lai pievērstos tam, kas man patiešām patīk, bet tagad…” Skaistumkopšanas speciālistu stāsti par naudas trūkumu un morālo veselību 45

Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Jau vairākus mēnešus skaistumkopšanas nozares pārstāvji kovida dēļ ir spiesti nestrādāt. Un, lai gan liela daļa speciālistu uzskata, ka ierobežojumiem ir jābūt, situācijā tiek saskatītas dažādas aplamības: gan noteikumos, gan atbalsta mehānismos.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Ja nav tevis, nav arī manis…” – juriste un deputāte Ieva Brante piedzīvo kārtējo smago zaudējumu 94
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas tur nāk laukā, tie ir murgi!” Pēteris Apinis par Veselības ministriju 121
13 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Tiesa lauza galvu, vai un kā sodīt 84 gadus veco kolekcionāru, kura pagrabā Heikendorfā atrada Otrā pasaules kara ieroču arsenālu 43
19 stundas
Lasīt citas ziņas

Izteikti negatīva blakne – ēnu ekonomikas veicināšana un higiēnas prasību neievērošana “mājas salonos” pandēmijas laikā.

“Šis ir pārdomu laiks – pirms gada aizgāju no valsts darba, lai pievērstos tam, kas man patiešām patīk. Un tagad… Nu nekā – sēdi mājās un domā, kā izdzīvot,” stāstu par savu piespiedu bezdarba periodu iesāk skaistumkopšanas speciāliste Kaiva Vīdnere.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa uzskata, ka valsts noteiktie ierobežojumi nozarei nav adekvāti: “Daudzi izpārdod aprīkojumu, lai būtu par ko dzīvot. Valdībai ir jāļauj mums strādāt, citādi pastiprināsies ēnu ekonomika. Cilvēki nespēj dzīvot bez ienākumiem. Jau iepriekš tika noteikti diezgan strikti ierobežojumi, piemēram, procedūras ilgums 40 minūtes, viens klients, pēc katra 30 minūtes jādezinficē, jāvēdina telpas, maskas, roku mazgāšana. Es pat nezinu, ko noteikumos vēl varētu pastiprināt.”

Neloģiski lēmumi

Arī skaistumkopšanas salona “Amorete” īpašniece Līva Hausmane piekrīt, ka ierobežojumi ir pārāk skarbi, taču uzskata, ka bez tiem šajos laikos iztikt arī nevarētu: “Nozare šobrīd ir pilnībā slēgta – bez jebkādām iespējām nopelnīt. Atbalsta mehānismi nav līdz galam pārdomāti – ja nekvalificējas kritērijiem, atbalstu saņemt nevar. Es neesmu kovida noliedzēja, tāpēc uzskatu, ka ierobežojumi bija nepieciešami, taču, ja valdībai nav izdevies rast risinājumu, lai nozarē strādājošie varētu pārdzīvot pandēmiju ar piešķirtajiem atbalsta mehānismiem, ir jārod risinājums, lai nozare varētu atsākt darboties ar noteiktiem ierobežojumiem.”

Līva atminas laiku, kad bija ļauts strādāt, ja salons var atvēlēt 15 kvadrātmetru platību vienam klientam. Tad sekoja aizliegums strādāt visiem meistariem, izņemot frizierus.

Nākamais solis – nestrādā neviens: “Manuprāt, loģisks bija lēmums par 15 kvadrātmetriem uz klientu, bet tad sekoja virkne neloģisku lēmumu. Skaidrs, ka lēmumu pieņēmējiem nav lielas saprašanas par to, kāda ir pakalpojumu norise, jo manikīrs ir viens no drošākajiem pakalpojumiem. Mūsu salonā starp klientu un meistaru ir izveidotas aizsargbarjeras, abi sēž maskās, tiek veikta ļoti rūpīga dezinfekcija.”

Nagu kopšanas speciāliste Marika Mežciema pievienojas nozares kolēģēm: būtu jāļauj atsākt strādāt droši. Aizliegumi tikai pastiprinot meistaru strādāšanu dzīvokļos, higiēnas pasākumu neievērošanu: “Līdz šim valdība ir pieņēmusi neapdomīgus lēmumus. Vienīgais, kas likās pareizs, bija jaunās vadlīnijas, kas noteica, ka drīkst strādāt pandēmijas laikā – šie noteikumi tika izstrādāti 2020. gada martā. Nesaprotu, kāpēc tagad to darīt nedrīkst, kāpēc ir liegums un kaut kādi muļķīgi aizbildinājumi. Skaistumkopšanas nozare noteikti nav tā, kur šo vīrusu saķert, pretēji garajām pārtikas veikalu rindām un pārpildītajiem tramvajiem.”

Marika ir pārliecināta, ka jāļauj strādāt, ja vien var nodrošināt atdalošās sienas, nepieciešamo kvadratūru, gaisa recirkulatorus.

Viena no galvenajām problēmām, ar kurām šobrīd saskaras skaistumkopšanas speciālisti, protams, ir naudas trūkums, taču pats trakākais esot morālā veselība: “Rēķini jāmaksā, jāēd, bet ar dīkstāves pabalstu tam visam nepietiek. Diemžēl cilvēki ir spiesti atteiksies no saviem sapņiem, mazajiem biznesiem un ikdienas.”

Ierobežojumus atvieglot – pāragri

Salona “+Mynails” īpašniece Marlēna Alstere savukārt uzskata, ka noteikumi ir pamatoti: “Ņemot vērā augstos saslimstības rādītājus, medicīnas personāla noslodzi šajā situācijā, kā arī jaunā vīrusa paveida draudus un vakcinācijas lēno tempu, – ierobežojumi ir loģiski.

Aplami šie ierobežojumi bija īsajā laika sprīdī, kad tika atļauts strādāt frizieriem, taču pārējiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem darbs tika aizliegts. Nedaudz nepārdomāti šobrīd šķiet arī tas, ka, piemēram, podologi, kas strādā poliklīnikās, var veikt pedikīru.

Ļoti labi saprotu, ka ir cilvēki, kuriem pedikīrs ir medicīnisks pakalpojums – piemēram, cukura diabēta slimniekiem. Taču podologa pakalpojumus tagad steidz izmantot arī sievietes, kuras vienkārši grib sakopt savas pēdas.

Sanāk, ka tie, kas strādā poliklīnikās, ir priviliģetākā pozīcijā. Iespējams, būtu jādiferencē, ka podologs var apkalpot tikai tos, kuriem ir ārsta nosūtījums vai diagnoze, kas apliecina šā pakalpojuma vitālo svarīgumu.”

Marlēna domā, ka ierobežojumus vajadzētu pārskatīt vien tad, kad saslimstības rādītāji būs kritušies, taču tas, kas būtu jāsakārto, – atbalsta mehānismi: “Jādod, saprotams, pieejams finansiāls atbalsts gan fiziskām, gan juridiskām personām. Ir diskusijas par papildu nosacījumu ievērošanu salonos, taču, godīgi sakot, domāju, ka ar tik augstiem saslimstības rādītājiem būs neizbēgami, ka klienti sāks inficēties, arī saņemot skaistumkopšanas pakalpojumus – īpaši tad, ja nav iespējams piemērot distanci un sejas masku lietošanu, kā tas ir sejas procedūrās, permanentajos pakalpojumos u.c.

Par šādiem papildu nosacījumiem un darbības atsākšanu var domāt tikai tad, kad saslimstība mazināsies, – to paredz arī šobrīd aktuālais luksofora princips, kas, manuprāt, ir ļoti veiksmīgs un saprotams.”

Pilnīga dīkstāve

Ir divu veidu atbalsta mehānismi – uzņēmējiem un darbiniekiem. Marlēnas darbiniekiem tika piešķirts dīkstāves pabalsts: “Man ir mikrouzņēmums, un tā darbiniekiem maksā tikai 50% no vidējās algas – it kā izklausās labi, taču mikrouzņēmumā maksimālā alga, ko var saņemt, ir 720 eiro, tas nozīmē, ka maksimālais pabalsts līdz 31. decembrim bija vien 360 eiro. No 1. janvāra palielināja pabalsta minimumu, un nu tas ir 500 eiro. Par to esmu ļoti priecīga – tā kā manas darbinieces lielākoties nestrādāja uz pilnu slodzi, tad šobrīd pabalsts ir līdzvērtīgs viņu ikmēneša algai.”

Salona īpašniece pieteikusies arī juridisko personu atbalstam, taču tas ticis atteikts: “Ir iespējams saņemt atbalstu, ja uzņēmuma apgrozījums ir krities par vismaz 20%. Man tas šķita kā lielisks atbalsta mehānisms, jo aprēķinātā summa ļautu man nosegt īres izmaksas un citus aktuālos maksājumus.”

Pēc ilgas gaidīšanas Marlēna no VID saņēmusi noraidošu atbildi, pamatojoties uz to, ka 6 mēnešus pirms valstī ieviestā ārkārtas situācijas stāvokļa vidējiem uzņēmumā aprēķinātajiem nodokļiem ir jābūt vismaz 200 eiro.

Tā kā salons tika atvērts vien 2020. gada janvārī, kā arī tā darbību ietekmējis klientu plūsmas samazinājums pirmās ārkārtas situācijas dēļ – summa sasniegta nebija: “Es labi saprotu, ka, ņemot vērā nelielo nodokļu maksājumu, pabalsts varētu nepienākties tik liels, taču tādā gadījumā to nepieciešams diferencēt atkarībā no iemaksāto nodokļu apjoma, jo manas nozares darbā ir bijuši vairāki dīkstāves periodi. Nav neviena cita atbalsta mehānisma, kas palīdzētu man kaut vai nosegt šā brīža aktuālos maksājumus.

Nevienā brīdī neesmu noliegusi ierobežojumu nepieciešamību, taču valstij ir jāuzņemas atbildība un jāsniedz kaut vai minimāls atbalsts ikvienam. Tomēr ir liela atšķirība, vai tas ir, piemēram, ēdinātājs, kuram ir krities apgrozījums, bet tomēr ir iespēja strādāt un gūt ienākumus, vai skaistumkopšanas salons, kas ir slēgts jau otro mēnesi un nesaņem nekādu valsts atbalstu, lai spētu nosegt aktuālās izmaksas.”

Valsts ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērze paskaidro, ka šis punkts izmainīts netikšot. Arī turpmāk juridiskām personām granti tikšot izmaksāti pēc tāda paša principa.

Nagu kopšanas speciāliste Marika savukārt norāda uz to, ka viens pabalstu saņem pāris dienu laikā, citam tas tiek ieskaitīts pēc mēneša. Kaiva Vīdnere ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, kas nozīmē, ka viņa pabalstam varēja pieteikties gadījumā, ja apgrozījums ir krities par 20%.

Pabalstu Kaiva saņēma tikai par novembri, jo decembrī skaistumkopšanas speciālistiem bija atļauts strādāt divas nedēļas – līdz ar to nopelnīts tika vairāk nekā novembrī, apgrozījuma kritums samazinājās, un pabalstu vairs nepiešķīra. Taču ienākumi bija niecīgi – divu nedēļu laikā tomēr nav iespējams nopelnīt mēneša iztiku.

Valsts atbalsta mehānismi

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Evita Urpena arī min divus galvenos atbalsta mehānismus – dīkstāves atbalstu darbiniekiem un grantu apgrozāmajiem līdzekļiem, ko var saņemt uzņēmums: “Dīkstāves atbalsta saņemšanas nosacījumi atkarīgi no tā, vai speciālisti ir uzņēmuma darbinieki, pašnodarbinātas personas, patentmaksātāji. Pavisam nesen MK noteikumos tika veikti grozījumi tieši par skaistumkopšanas speciālistiem. Abu programmu atbalsta saņemšanas nosacījumi publicēti VID mājaslapā https://www.vid.gov.lv/lv/covid-19, pieteikšanās atbalstam – VID EDS.”

Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļa ziņo, ka līdz 2021. gada janvārim skaistumkopšanas nozarē strādājošie varēja saņemt dīkstāves pabalstus tāpat kā jebkurš uzņēmējs, kurš kovida dēļ ir spiests uz laiku apturēt uzņēmuma darbību. Šiem dīkstāves pabalstiem varēja pieteikties darba devējs – iesniedzot iesniegumus par saviem darbiniekiem.

Jaunais atbalsta instruments skaistumkopšanas nozarei ir pieejams no 2021. gada 1. janvāra.

Pabalstam var pieteikties ikviens darbinieks, kas sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus un bija nodarbināts 2020. gada oktobrī vai novembrī, vai decembrī pie darba devēja – juridiskās personas vai pašnodarbinātās personas, kas minētajā periodā sniedza skaistumkopšanas pakalpojumus un bija reģistrēts Veselības inspekcijā (VI) – Skaistumkopšanas un tetovējumu pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Kad atbalsts piešķirts netiek? Ja darba devējs, pašnodarbinātais vai patentmaksātājs nav paziņojis Veselības inspekcijai par saimniecisko darbību.

Pašnodarbinātais nebija reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs nevienu dienu periodā no 2020. gada oktobra līdz decembrim. Patentmaksātājam nebija spēkā patents nevienu mēnesi konkrētajā periodā.

Nav atvērts konts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā. VID atklāj, ka interese par pabalstiem esot samērā liela – kopumā uz 2. februāri saņemti 3217 iesniegumi.

Ēnu ekonomikas kultivēšana

Nepieciešamību reģistrēties Veselības inspekcijā min arī skaistumkopšanas nozarē strādājošie – Marika Mežciema uzsver, ka pabalstus daudzi nozares kolēģi nesaņēma tikai tādēļ, ka nebija atzīmējušies Veselības inspekcijā. Tā ir obligāta prasība.

Marlēna Alstere papildina, ka šis punkts ir tiešā mērā saistīts ar nozarē valdošo ēnu ekonomiku: protams, tas, ka speciālists strādā mājās, vēl automātiski nenozīmē, ka viņš nav reģistrējis darbību Veselības inspekcijā, taču nereti šie aspekti iet roku rokā: “Iespējams, ka šobrīd finansiālās situācijas dēļ būs notikusi tāda kā dabiskā atlase gan meistaru, gan salonu apjomā.

No otras puses, ilgie ierobežojumi noteikti nozīmē arī to, ka daudzi klienti, kas kādreiz ir saņēmuši pakalpojumus salonos, nu ir aizgājuši pie meistariem, kuri darbojas pagrīdē, un, iespējams, pēc ierobežojumu atcelšanas šie klienti neatgriezīsies salonos.

Te svarīgi saprast, ka arī meistari, kas savus pakalpojumus sniedz mājās, var būt reģistrēti Veselības inspekcijā, ievērojot visas higiēnas prasības, tomēr ļoti bieži šādi meistari nav reģistrējuši savu darbību ne VID, ne VI, līdz ar to nav nekādu kontroles mehānismu, kas var izsekot līdzi viņu darbībai gan no higiēnas prasību ievērošanas, gan arī no nodokļu maksāšanas aspekta.

Tas nozīmēs vēl lielāku ēnu ekonomiku, kā arī neizkontrolējamus darba un kvalitātes apstākļus. Vasarā veselības ministrija sāka lielisku kampaņu par drošiem skaistumkopšanas pakalpojumiem un aicināja iedzīvotājus pievērst uzmanību tam, vai pakalpojumu sniedzējs ir reģistrējies Veselības inspekcijā. Šobrīd šķiet, ka esošā situācija būs panākusi pretēju efektu.”

Salona “Amorete” īpašniece Līva stāsta, ka ir ārkārtīgi daudz skaistumkopšanas speciālistu, kuri strādā mājas apstākļos, – tur valdot izteikta ēnu ekonomika: “Šie meistari arī, visticamāk, netika pie atbalsta, bet būsim reāli – šādi meistari nav pārtraukuši savu darbību arī pandēmijas laikā.

Es domāju, ka situācijas ir ļoti dažādas: ir cilvēki, kas nav tikuši pie pabalsta, jo apgrozījuma kritums ir bijis jau no marta, tāpēc viņi nekvalificējas kritērijiem; ir arī tādi, kuri varbūt ir tikuši pie pabalsta un tik un tā turpina strādāt. Arī es esmu redzējusi ar plēvēm aizklātus logus mazajos salonos – šaubos, ka visos notiek remonts.

Nenosodu, ja kāds tā dara, izmisuma vadīts, jo ticu, ka ir cilvēki, kuriem nav variantu – piemēram, vientuļās māmiņas. Kādi tam ir iemesli – tas lai paliek uz katra paša sirdsapziņas.”

Kā samazināt ēnu ekonomikas klātbūtni šajā nozarē?

Speciālisti saka, ka tas būs ilgs un sarežģīts process – drīzāk mainīsies nevis skaistumkopšanas nozarē nodarbinātie, bet klienti. Marlēna uzskata, ka jāsāk ar sabiedrības izglītošanu: “Svarīgākais ir sabiedrības izglītošana par skaistumkopšanas pakalpojumiem un higiēnas prasību ievērošanas nepieciešamību.

To, kā jau minēju, ļoti veiksmīgā kampaņā 2020. gadā iesāka Veselības ministrija ar lieliskiem vizuālās uzskates materiāliem par to, cik daudz var izmaksāt “lētais” manikīrs.

Un tikai tajā brīdī, kad liela sabiedrības daļa iestāsies par drošu pakalpojumu, sapratīs, ka kvalitatīvs un drošs manikīrs nevar maksāt 15 eiro, tad arī “pagrīdes” meistari būs spiesti savu darbību reģistrēt oficiāli gan VID, gan VI vai arī mainīt savu profesiju.”

• 12. februārī Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) paziņo par lēmumu vērsties Satversmes tiesā: nozarei nav skaidrs, kāpēc pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot noteikumus, bet darīt liegts ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs;

• 15. februārī asociācijas paziņo, ka sākotnēji tomēr, visticamāk, vērsīsies administratīvajā tiesā;

• Ekonomikas ministrija šobrīd pārskata ierobežojumus un vadlīnijas drošai skaistumkopšanas pakalpojumu norisei;

• Minimālais dīkstāves pabalsts skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem no 1. janvāra ir 500 EUR;

SAISTĪTIE RAKSTI

• Ja valdība neļaus skaistumkopšanas nozarei atsākt darbību (vai atļaus to darīt tikai atsevišķiem nozares speciālistiem) asociācijas pieprasa palielināt dīkstāves pabalstu līdz 1200 EUR.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Ja nav tevis, nav arī manis…” – juriste un deputāte Ieva Brante piedzīvo kārtējo smago zaudējumu 94
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas tur nāk laukā, tie ir murgi!” Pēteris Apinis par Veselības ministriju 121
13 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Tiesa lauza galvu, vai un kā sodīt 84 gadus veco kolekcionāru, kura pagrabā Heikendorfā atrada Otrā pasaules kara ieroču arsenālu 43
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Šampanietis, dejas līdz tumsai, krāšņi klāti galdi: piknikā Siguldā ballējas mūziķi, TV personības, šovu zvaigznes un uzņēmēji 82
1 diena
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Bērnība bija ļoti grūta, daudzus gadus pavadīju pie logopēda, mācoties runāt.” Saruna ar Nauri Miezi 21
20 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO, VIDEO. Latvijā atgriežas olimpiskie čempioni 3×3 basketbolā 27
10 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Nepareizās krāsas pildspalva aptur eksportu… Problēmu Ziemeļīrijā pēc breksita ir daudz 4
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
VID masveidā pamet IT speciālisti: brīdina, ka tas var ietekmēt EDS darbu 25
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas tur nāk laukā, tie ir murgi!” Pēteris Apinis par Veselības ministriju 121
13 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Līdz A finālam pietrūka septiņas sekundes… Latviete, kura pārstāv Īriju, nu cīnīsies par septīto vietu 1
22:54
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Nav pareizi būvēt nometnes nelegālajiem imigrantiem 5
22:23
LE
LETA
Ziņas
VID masveidā pamet IT speciālisti: brīdina, ka tas var ietekmēt EDS darbu 25
21:46
GN
Gints Narogs
Ziņas
Līdz A finālam pietrūka septiņas sekundes… Latviete, kura pārstāv Īriju, nu cīnīsies par septīto vietu 1
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kombaina šoferim Smiltenes pusē vairākas reizes izdodas satikt pasakaini skaistu briedi 27
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Ja nav tevis, nav arī manis…” – juriste un deputāte Ieva Brante piedzīvo kārtējo smago zaudējumu 94
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā sākta 12 līdz 17 gadus vecu pusaudžu vakcinācija ar “Moderna” 84
12 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Tas ir milzīgs pagodinājums!” Harijs Vītoliņš atvaļinājumā laikā tika pie piedāvājuma, no kura nevar atteikties 9
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts: Septembrī būs jārēķinās ar nopietnu saslimstības pieaugumu 138
16 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Ilze Kuzmina: Valsts nauda faktiski ir nomesta zemē atbirēju apmācībai 42
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nevakcinētajiem pašizolācija būs jāievēro atgriežoties arī no Lietuvas un Igaunijas 17
9 stundas
Tokijas olimpiskās spēles
GN
Gints Narogs
Ziņas
Līdz A finālam pietrūka septiņas sekundes… Latviete, kura pārstāv Īriju, nu cīnīsies par septīto vietu 1
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO, VIDEO. Latvijā atgriežas olimpiskie čempioni 3×3 basketbolā 27
10 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Ilmārs Stūriška: Olimpisko čempionu pelnrušķītes stāsts 2
12 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Bērnība bija ļoti grūta, daudzus gadus pavadīju pie logopēda, mācoties runāt.” Saruna ar Nauri Miezi 21
20 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kā izaudzēt izcilu ražu dārzā nepārpūloties: dārzniece atklāj savu pieredzi
14 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Tiesa lauza galvu, vai un kā sodīt 84 gadus veco kolekcionāru, kura pagrabā Heikendorfā atrada Otrā pasaules kara ieroču arsenālu 43
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Tomass Mārkls paziņo: viņš vērsīsies ar prasību tiesā pret savu meitu Meganu un znotu princi Hariju, lai viņam beidzot ļautu satikt savus mazbērnus 17
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja pat tu esi gatavs visu maksāt, nevari saprast, kas ir jādara.” Uzņēmēja par nodokļu sistēmas nepilnībām 31
22 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Siltie salāti ar kvinoju, dārzeņiem, zaļumiem un sieru: sātīgi un veselīgi! 2
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir jau ļoti viegli pateikt – tu drīksti atlaist bez brīdinājuma.” Uzņēmēja par obligātu pedagogu vakcināciju 104
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc tas nabaga skolotājs ir “jānošpricē”? Petraviča par ieceri noteikt obligāto vakcināciju pedagogiem 181
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Šampanietis, dejas līdz tumsai, krāšņi klāti galdi: piknikā Siguldā ballējas mūziķi, TV personības, šovu zvaigznes un uzņēmēji 82
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs esam spiesti paaugstināt.” Rīdziniekiem no 1. septembra būtiski pieaugs maksa par siltumenerģiju 74
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Lai viņi par savu naudu katru nedēļu nodod testu, staigā maskās, cimdos.” Deputāts par skolotājiem, kuri nevēlas vakcinēties 287
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Nav pagājis vēl mēnesis, bet mēs saprotam – labi nebūs…” Egle par izmaiņām nodokļos 48
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Noslēdza daudzmiljonu darījumus, pēc tam atteicās no pienākumiem karaliskajā ģimenē: princis Harijs un Megana plānoja savu “neatkarību” jau pirms kāzām? 20
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Visam pieeju ar vieglu smaidu, kam paredzēts mirt, tas nomirs, kam jādzīvo, tas dzīvos,” Maestro Raimonds Pauls par uzkurināto tautu 99
1 diena
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Režisore Aija Strazdiņa laulības ostā iestūrējusi otro reizi: “Ir jāļauj vīrietim būt. Sievietes gudrība ir saprast, ka mēs visu varam, bet ne vienmēr visu vajag.” 11
Intervija 1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Gardēžu sapnis: 3 izcili jāņogu deserti – vienkāršas receptes pagatavošanai mājās 2
1 diena