
Vēl viens trieciens Īlonam Maskam: Tramps piešķir 10 miljardus viņa sliktākajam murgam 0
Nesen ASV Senāts pieņēma savu versiju par tā saukto “Lielo, skaisto likumprojektu” – apjomīgu izdevumu un nodokļu samazinājumu likumdošanas aktu, kas paredz arī 10 miljardus dolāru NASA Artemis programmai, vēsta ārvalstu medijs.
Artemis mērķis ir līdz desmitgades beigām atgriezt cilvēkus uz Mēness un nodrošināt pastāvīgu ASV klātbūtni tur. Masks, SpaceX izpilddirektors, ir bijis atklāts Artemis programmas finansējuma pretinieks, vairākkārt aicinot Trampa administrāciju un NASA koncentrēties uz Marsa kolonizāciju. Masks, kurš agrāk vadīja Trampa Valdības efektivitātes departamentu, ir kritizējis gan miljardiem dolāru vērtās vienreizlietojamās raķetes, gan prezidenta pretrunīgi vērtēto izdevumu likumprojektu kā nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu.
“Pamatproblēma ar kosmosa palaišanas sistēmu (SLS) ir tā, ka tā nav atkārtoti izmantojama, kas nozīmē, ka miljardu dolāru vērta raķete tiek iznīcināta katrā startā!” miljardieris rakstīja platformā X 2020. gadā.
2024. gada 3. jūnijā Masks nosauca “Lielo, skaisto likumprojektu” par “pretīgu izkropļojumu” un aicināja amerikāņus sazināties ar saviem pārstāvjiem, lai to apturētu, uzsverot, ka tas atstās ASV budžetam vēl lielāku “smacējošu” parādu.
Tajā pašā mēnesī viņš raksturoja Senāta izdevumu likumprojekta versiju kā “pilnīgi neprātīgu un postošu” un “politisku pašnāvību” Republikāņu partijai.
Masks arī apgalvoja, ka Trampa likumprojekta parakstīšana iznīcinās miljoniem darbavietu un kaitēs nākotnes industrijām, dodot priekšroku novecojušām tehnoloģijām.
2,5 miljardi par vienas raķetes palaišanu
Neskatoties uz viņa iebildumiem, “Lielais, skaistais likumprojekts” finansēs aizvien dārgākās vienreizlietojamās raķetes, kuru izmaksas saskaņā ar NASA ģenerālinspektora aplēsēm var sasniegt līdz pat 2,5 miljardiem dolāru par katru startu.
Līdz 2025. gadam NASA jau ir iztērējusi 93 miljardus dolāru Artemis programmai, lielāko daļu šīs summas ieguldot raķetēs, Orion daudzfunkcionālajā apkalpes kuģī un “Cilvēka nosēšanās sistēmā”, kas astronautiem ļaus nolaisties uz Mēness virsmas.
Kopš Artemis programmas sākuma 2019. gadā vienīgais kosmosā palaistais lidojums ir bijis bezapkalpes Artemis I izmēģinājuma misija 2022. gadā. Nākamā misija, Artemis II, ir plānota 2026. gadā, bet Artemis III – 2027. gadā.
Ja Tramps parakstīs šo likumprojekta versiju, NASA līdzekļi galvenokārt tiks izmantoti SLS raķetēm, kas izmanto vienreizlietojamus palaišanas līdzekļus, lai nosūtītu Artemis transportlīdzekļus uz Mēnesi.
SLS raķetes pilnībā ir pretrunā ar Maska redzējumu par kosmosa ceļošanu, jo viņa uzņēmums galvenokārt izmanto atkārtoti izmantojamas raķetes, veicot apkalpes lidojumus uz Starptautisko kosmosa staciju (ISS).
Pirms viņu publiskā konflikta maijā šķita, ka Masks bija pārliecinājis prezidentu atteikties no SLS raķetēm, ar Trampu ierosinot samazināt NASA budžetu un aizstāt SLS pēc Artemis trešās misijas 2027. gadā.
Prioritāte ir Mēness
Tomēr jaunais republikāņu vadītais lielais likumprojekts ir atkārtoti noteicis Mēness misiju prioritāti un atstājis Maska sapni par apkalpes misiju uz Marsu ārpus Baltā nama. Aptuveni 2,6 miljardi dolāru no līdzekļiem tiks piešķirti Lunar Gateway – plānotajai kosmosa stacijai Mēness orbītā, kas palīdzēs uzturēt nākotnes Artemis misijas.
Aptuveni 20 miljoni dolāru tiks novirzīti Orion kosmosa kuģim, konkrēti ceturtās apkalpes kapsulas būvniecībai Artemis IV misijai 2028. gadā un turpmākajām misijām uz Mēnesi.
Ja Tramps parakstīs šo likumprojektu, viņš arī atjaunos programmu, kuru viņš un Masks iepriekš bija mēģinājuši apturēt pirms viņu draudzības sabrukuma.
Jaunais finansējums ietver 700 miljonus dolāru Marsa Telekomunikāciju orbītas aparātam, kas atbalstīs Marsa kodolparaugu atgriešanas misijas.
Šis projekts NASA jau ir izmaksājis miljardus, jo aģentūra cenšas atvest uz Zemi Marsa roveru savāktos iežu paraugus.
Tomēr Trampa 1. maija budžeta priekšlikums NASA bija samazinājis budžetu par 6 miljardiem dolāru, kas būtu finansējis šo pētījumu. Pēc Senāta likumprojekta pieņemšanas šie līdzekļi ir atgriezti NASA rīcībā.
Vēl 1,25 miljardi dolāru tiks novirzīti ISS darbības izmaksām – arī šie līdzekļi tika iepriekš samazināti pēc Trampa un Maska lēmuma.
Taču ne viss ir slikti Maska pusē – SpaceX joprojām paredzēts saņemt 325 miljonus dolāru par kosmosa kuģa izstrādi, kas palīdzēs deorbitēt ISS līdz desmitgades beigām. ISS dekomisionēšana ir bijis vēl viens no Maska galvenajiem uzstādījumiem kosmosa izpētē.
SpaceX vadītājs pat ir aicinājis paātrināt šo misiju līdz 2027. gadam, norādot uz drošības riskiem, kurus uzsvēris bijušais NASA Reaktīvās kustības laboratorijas fiziķis un inženieris.
2024. gada jūnijā NASA piešķīra SpaceX 843 miljonu dolāru līgumu par deorbitēšanas ierīces (USDV) izstrādi, kas droši vadīs ISS atmosfērā un nogādās to Klusajā okeānā līdz 2030. gadam.
Finansējums ISS darbībai turpināsies līdz 2029. gadam, būtībā izbeidzot Maska sapni par tās ātrāku likvidēšanu.
Tomēr ISS priekšlaicīga slēgšana tāpat nebūtu bijusi vienkārša un prasītu visu stacijas partneru vienošanos – ne tikai prezidenta Trampa piekrišanu.