Skaistums prasa upurus? Diemžēl jā. Veselība pirmajā vietā? Diemžēl nē 0
Autors: Māris Pļaviņš, Latvijas Ārstu biedrības prezidenta p.i.
Cilvēks dodas pie ārsta cerību un gaidu pilns, paļaujoties uz viņa zināšanām un profesionalitāti, taču patiesībā viņš savu veselību uzticējis personai bez medicīniskās izglītības, bez attiecīgiem sertifikātiem un pat bez tiesībām sniegt jebkādas ārstniecības vai veselības jomai tuvas procedūras. Tā notiek arvien biežāk.
Estētiskā medicīna un skaistumkopšanas pakalpojumi pēdējā laikā ir uz nebijuša popularitātes viļņa, un pacientiem tiek piedāvātas arī medicīniski komplicētas un invazīvas manipulācijas. Līdz ar pieprasījuma kāpumu ievērojami paplašinājies arī piedāvājums, taču ne vienmēr tos sniedz kvalificēti speciālisti. Diemžēl šobrīd, droši un neslēpti, praktizē tā saucamie “speciālisti” – pakalpojumu sniedzēji, kuri nav atbilstoši kvalificēti un sertificēti, un viņu darbība pacientiem var radīt nozīmīgu kaitējumu veselībai. Pirms apmeklēt medicīnas speciālistu, par kuru māc šaubas, ieteicams ieskatīties Veselības inspekcijas Ārstniecības personu reģistrā – tajā iespējams pārbaudīt sertificētu medicīnas speciālistu sarakstu. Taču šādai pārbaudei nevajadzētu būt pacienta atbildībai. Šāda mēroga problēma risināma valstiskā līmenī.
Turklāt problēma jau nav tikai nekvalificēti speciālisti. Problēma ir viņu uzdrošināšanās savus pakalpojumus arī plaši reklamēt. Šo viltus medicīnas speciālistu sniegto pakalpojumu reklāmas savu nišu atradušas sociālajos tīklos, solot mūžīgu jaunību, skaistumu un veselību. Realitāte aiz skaistiem saukļiem un kārdinošiem solījumiem bieži vien ir satraucoša, lai neteiktu šausminoša. Īpaši tas attiecas uz estētiskās medicīnas procedūrām. Diemžēl arvien biežāk tiek atklāti gadījumi, kad šie pakalpojumi tiek piedāvāti, radot iespaidu, ka tos veic medicīnas speciālisti, lai gan patiesībā tos sniedz personas bez atbilstošas kvalifikācijas un tiesībām to darīt – būsim skarbi, bet patiesi – kaktu kantori un šarlatāni.
Normatīvajos aktos ir skaidri noteikts, ka ārstnieciskās un diagnostiskās metodes drīkst izmantot tikai ārstniecības personas savas profesionālās prakses ietvaros, turklāt ir noteiktas virkne metožu, kuras var izmantot tikai ārsti un tikai pēc atbilstoša sertifikāta saņemšanas. Ārsti var papildus savai specialitātei apgūt estētiskās medicīnas metodes un pēc tam tās praktizēt, ievērojot vispārējos ārstniecības noteikumus. Taču realitātē arī kosmētiķi, māsas vai pat personas, kurām nav medicīniskās izglītības, pēc salīdzinoši īsas apmācības piedāvā nopietnas estētiskās procedūras, piemēram, botulīna toksīna injekcijas, biomateriālu ievadi vai ablatīvo lāzerķirurģiju, lai gan šādas metodes jāveic ārstiem ar atbilstošu izglītību. Šie pakalpojumi bieži tiek piedāvāti par zemākām cenām nekā ārstu pakalpojumi, tādēļ pacienti nereti izvēlas lētāko variantu, pat ja tas var būt riskantāks. Īpaši neaizsargāti ir cilvēki ar zemu pašvērtējumu, kuri vēlas uzlabot savu izskatu un tādēļ var pieņemt nepārdomātus lēmumus. Tajā pašā laikā Veselības inspekcija norāda, ka tai nav tiesību piemērot administratīvo sodu tikai par pakalpojuma reklamēšanu, faktiski tā var iejaukties tikai pēc tam, kad pacientam kaitējums jau ir nodarīts.
Problēma neaprobežojas tikai ar estētisko pakalpojumu jomu. Kā ziņojuši plašsaziņas līdzekļi, cilvēkiem meklējot palīdzību pie, piemēram, pašpasludinātā “speciālista” Andra Mediana, kurš sevi reklamē un dēvē par atkarību ārstēšanas speciālistu un piedāvā hipnozi kā terapiju, radušās pat bīstamas situācijas. Vairākas sievietes pēc vizītēm pie Mediana ir vērsušās policijā ar iesniegumiem par iespējamu seksuālu uzmākšanos un par to, ka pakalpojumi tika piedāvāti, izmantojot maldinošas reklāmas, kas radīja uzticību. Lieki piebilst, ka šis “speciālists” nav reģistrēts Ārstniecības personu reģistrā. Šobrīd Veselības inspekcija veic pārbaudi par iespējamu neatļautu ārstniecības praksi. Tāpat šobrīd notiek izmeklēšana un fakts par noziedzīgu rīcību vēl nav pierādīts, taču tas ir nopietns signāls atkārtot un atkārtot – tikai reģistrētas ārstniecības personas drīkst sniegt ārstniecības pakalpojumus un tikai atbilstoši savai kompetencei ārstniecībā.
No minētā gadījuma nav grūti izsecināt, ka maldinoša reklāma veselības pakalpojumu jomā var novest pie daudz nopietnākām sekām nekā tikai finanšu zaudējumi vai neapmierinātība. Tā var apdraudēt kā fizisko, tā garīgo veselību un cilvēka drošību. Sabiedrībai nevarot paļauties uz to, ka reklāmās solītais speciālists ir reāls un kompetents profesionālis, tiek pamatīgi iedragāta uzticēšanās veselības sistēmai kopumā.
Cilvēks, kurš cer uz profesionālu medicīnisku palīdzību, ir viegli ievainojams – fiziski, emocionāli un bieži arī finansiāli. Tieši šo neaizsargāto cilvēku interešu aizstāvība ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) sadarbībā ar Veselības inspekciju un veselības jomas ekspertiem nu jau gana tālajā 2022. gadā izstrādāja priekšlikumus grozījumiem likumos, lai savlaicīgi un preventīvi būtu iespējams identificēt t.s. “speciālistus”, kuri bez attiecīgas izglītības un sertifikātiem veic pakalpojumus un reklamē tos kā profesionālus. Mūsu ieteikumu pamatdoma – noteikt tiesisku atbildību ne tikai par faktisku nelikumīgu procedūru veikšanu, bet arī par profesijas vai specialitātes nosaukuma neatļautu izmantošanu, proti, par maldinošu reklāmu, kas rada priekšstatu, ka pakalpojumus sniedz ārsts vai cits sertificēts veselības speciālists. Mūsu iniciatīva diemžēl līdz šim nav saņēmusi piekrišanu Tieslietu ministrijā, konkrēti tās Administratīvās atbildības likuma pastāvīgā darba grupā, kuri norādīja, ka administratīvā atbildība par profesijas nosaukuma neatbilstošu izmantošanu neesot atbalstāma, jo neesot saskatāms reāls kaitējums. Šāda pieeja ir neapdomīga, jo maldinoša profesijas nosaukuma lietošana var radīt būtisku risku pacientiem.
Mūsu ieteiktie grozījumi ļautu ātri reaģēt un sodīt ne tikai sagaidot pacienta sūdzības par konkrētu procedūru, bet arī konstatēt un sodīt gadījumus, kad sociālajos tīklos vai citās reklāmas vietās tiek piedāvāti pakalpojumi, kas nav to veicēju kompetencē, tādējādi tīši maldinot cilvēkus. Jāpiebilst, ka mēs runājam par administratīvu atbildību, taču, piemēram, Vācijā, uzdodoties par ārstu tādam neesot, draud jau kriminālatbildība.
Galu galā maldinošu reklāmu aizliegums nedrīkst būt tikai formalitāte. Tam jābūt instrumentam, kas paredzēts sabiedrības aizsardzībai un pacientu drošības stiprināšanai. Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti, piemēram, Reklāmas likums, paredz, ka reklāmai jābūt patiesai, objektīvai un tā nevar maldināt patērētājus vai izmantot viņu uzticību, tai skaitā par pakalpojuma sniedzēja identitāti vai kvalifikāciju. Taču pat šie vispārīgie jēdzieni bieži vien nav pietiekami konkrēti, lai reaģētu uz situācijām, kurās persona ar neatbilstošu medicīnisko kvalifikāciju vai vispār bez tās reklamē sevi kā speciālistu, kuru nevar pārbaudīt vai sodīt līdz brīdim, kad ir notikusi sūdzība vai kāds nopietns incidents. Medicīnas jomā ir ļoti svarīgi, lai Veselības inspekcija uz maldinošas reklāmas gadījumiem varētu reaģēt ātri un precīzi, vainīgajai personai piemērojot sodu, un šāda soda apmēram ir jābūt pietiekamam, lai atturētu personu no turpmākas nelikumīgas rīcības.
Vienlaikus šāda regulējuma nepieciešamība atklāj arī sabiedrības vēlmi pēc drošas, pārskatāmas un godīgas veselības jomas, kur cilvēki netiek maldināti ar viltus solījumiem vai spēcīgu emocionālu ietekmi reklāmās. Tas nenozīmē, ka jāierobežo cilvēku tiesības izvēlēties, bet gan jāaizsargā pacienta tiesības zināt patiesību un pieņemt pamatotus lēmumus par savu veselību un ķermeni, un kontrolējošo institūciju – šajā gadījumā Veselības inspekcijas – rīcībā ir jābūt skaidram mehānismam, kā sodīt negodprātīgas un pacientus apdraudošas personas.
Skaistums prasa upurus? Jā, Latvijā, kā izrādās, prasa gan. Veselība pirmajā vietā? Latvijā diemžēl esošajā situācijā nav gan. Minētie gadījumi ne tikai maldina cilvēkus par pakalpojuma sniedzēja kvalifikāciju, bet rada tiešus riskus viņu veselībai un drošībai. Grozījumi būtu svarīgs solis veselības un pacientu drošības virzienā. Tie veicina caurskatāmību, uzticību un atbildību veselības pakalpojumu jomā, kas ilgtermiņā ir labākais veids, kā aizsargāt cilvēkus no potenciāli bīstamām situācijām.
