Sievietes zina, cik svarīgs ir skaistums. Lai arī par sevi var parūpēties mājās, ne visas to prot un ne visām tam ir laiks. Skaistumkopšana nereti ir tā nozare, kur sievietes (un ne tikai) mīl izmantot profesionāļa pakalpojumus. Bet tikpat svarīga ir arī godīga komercprakse.
Šādi pakalpojumi ir ļoti pieprasīti. Daudzas labas speciālistes jaunus klientus nepieņem vai rindā jāgaida ļoti ilgi. Tāpat, pakalpojumus “ieguglējot”, paveras ļoti plašs klāsts, no kā izvēlēties.
Tomēr tās, kuras ikdienā apmeklē skaistumkopšanas profesionāļus, noteikti ir saskārušās vai dzirdējušas no draudzenēm, ka par pakalpojumu maksā skaidrā naudā un bez čeka. Arī mūsu lasītāja aktualizē šo tēmu.
“Es par frizieri, manikīru, kosmētiķi vienmēr maksāju skaidrā naudā. Nu teju visur, gandrīz nekad nav bijis ar karti. Čekus nesaņemu. 30 eiro par manikīru skaidrā. Vienmēr speciāli atceros izņemt skaidru naudu. Arī neviena draudzene par skaistumkopšanas pakalpojumiem nesaņem čekus,” satraukta ir Inese.
Viņas sašutums ir saprotams – ņemot vērā, cik šie pakalpojumi ir pieprasīti, ir ļoti svarīgi, lai valstij tiek samaksāti nodokļi. Kas par skaistumkopšanas nozari sakāms Valsts ieņēmumu dienestam, lasi zemāk!
Vai VID jebkā kontrolē skaistumkopšanas nozari?
Skaistumkopšanas nozare patiešām ir viena no tām jomām, kur iespējamie nodokļu nenomaksas riski ir augstāki. Taču VID nedodas nejaušās vai masveida pārbaudēs pie kādā noteiktā nozarē strādājošajiem, uzraudzība notiek izmantojot datu analīzi. Neatkarīgi no nozares, kurā strādā uzņēmējs, primāri preventīvie un kontroles pasākumi tiek veikti tiem uzņēmējiem, kuriem atklāti augstāki nodokļu nenomaksas un citi riski.
Lai ēnu ekonomika patiešām mazinātos vislabāk darbojas kompleksa pieeja. Tāpēc valsts institūcijas – tostarp VID, Finanšu ministrija, Veselības ministrija, Veselības inspekcija u.c. – īsteno kompleksu ēnu ekonomikas mazināšanas politiku.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024–2027 ietver gan datu apmaiņas uzlabošanu starp institūcijām, gan stingrāku regulējumu pakalpojumu sniedzējiem veselības un skaistumkopšanas jomā un attiecīgi arī skaidrojošus pasākumus un materiālus, kuri palīdz nozarē strādājošajiem sakārtot savu saimniecisko darbību.
Otrs, ne mazāk būtisks aspekts, ir sabiedrības tolerance pret dažāda veida pārkāpumiem, tajā skaitā, nodokļu nenomaksu. Piemēram, lasītāja savā vēstulē stāsta, ka apzināti izmanto tikai skaidru naudu un “nesaņem čeku”.
Vienlaikus ir jāpaskaidro, ka sniedzot šādus skaistumkopšanas pakalpojumus – friziera, manikīra, kosmētiķa u. c. – mazajiem pakalpojumu sniedzējiem normatīvie akti atļauj nelietot kases aparātu. Kases aparāta čeka vietā drīkst sagatavot un izsniegt citu darījumu apliecinošu dokumentu – VID reģistrētu kvīti.
Svarīgi gan zināt, ka normatīvais regulējums nosaka – kvīti obligāti ir jāizsniedz tikai tad, ja klients to pieprasa. Līdz ar to situācijās, kad kvīts netiek prasīta, pakalpojuma sniedzējs to drīkst arī neizsniegt – un tas pats par sevi nav pārkāpums.Tomēr aicinām kvīti pieprasīt. Tas ne tikai rosina veikt godīgu ieņēmumu uzskaiti un nodokļu nomaksu, bet arī no tā iegūst godīgi strādājošie uzņēmēji.
Ja rodas aizdomas par nodokļu nenomaksu ikviens cilvēks var ziņot par to rakstot uz e-pasta adresi: [email protected]. Šāda informācija tiek fiksēta un izmantota veicot jau pieminēto risku analīzi.
Nodokļu nomaksa ir tikai viens no šīs tēmas aspektiem. Tik pat svarīga ir pakalpojumu kvalitāte, jo skaistums un veselība ir savstarpēji saistītas. Piemēram, saņemot nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu, nereti tieši čeks vai kvīts kļūst par vienīgo apliecinājumu neveiksmīgajam darījumam, un palīdz argumentēti cīnīties par savām patērētāja tiesībām.
Savukārt Veselības inspekcijas rīcībā ir informācija par ārstniecības personu reģistru. Noteiktos gadījumos skaistumkopšanas nozares speciālistiem ir jāreģistrējas pirms pakalpojuma sniegšanas. Šī prasība nav formāla, tā ir saistīta ar pakalpojuma kvalitāti.
Kādi ir dati – cik daudzi skaistumkopšanas profesionāļi ir sodīti?
Sods – tas nav veiksmīgākais motivācijas veids. Tāpēc VID izvēlas konsultēt un skaidrot – palīdzēt ar padomu, lai uzņēmēji administrētu un nomaksātu nodokļus atbilstoši prasībām un termiņiem, bet skarbus kontroles mehānismus iedarbina tajos gadījumos, kad vairākkārtēja saziņa nav pārliecinājusi uzņēmēju labprātīgi izpildīt savas saistības pret valsti.
Kāda ir vidējā alga šajā nozarē? Vai tā nesignalizē par aplokšņu algām?
Atbilstoši Darba devēja ziņojumos norādītajai informācijai, 2025.gadā vidējie mēneša bruto ienākumi darba vietā pie darba devēja, kura pamatdarbības veids bija skaistumkopšanas pakalpojumi (NACE 2.1 redakcijas kods 9622), bija 655 eiro, savukārt darba vietā pie darba devēja, kura pamatdarbības veids bija frizieru un bārddziņu pakalpojumi (NACE 2.1. redakcijas kods 9621), bija 729 eiro. Vidējie bruto darba ienākumi darba vietā mēnesī valstī 2025.gadā bija 1 537 eiro. Attiecīgi var redzēt, ka pie darba devējiem, kuru pamatdarbības veids bija skaistumkopšanas pakalpojumi, darba vietā gūtie ienākumi ir 42,6% no vidēji valstī darba vietā mēnesī aprēķinātajiem ienākumiem, savukārt pie darba devējiem, kuru pamatdarbības veids bija frizieru un bārddziņu pakalpojumi, – 47,4%.
Tomēr jāņem vērā, ka abus minētos pamatdarbības veidus pārsvarā pārstāv saimnieciskās darbības veicēji (starp nodokļu maksātājiem, kas kā pamatdarbības veidu 2026.gada 1.janvārī bija norādījuši skaistumkopšanas pakalpojumus, 89,1% jeb 6 537 bija saimnieciskās darbības veicēji, savukārt starp nodokļu maksātājiem, kas kā pamatdarbības veidu 2026.gada 1.janvārī bija norādījuši frizieru un bārddziņu pakalpojumus, 85,6% jeb 3 267 bija saimnieciskās darbības veicēji).



