Līdz ar valsts pievienošanos NATO aliansei Somija daudz aktīvāk iesaistās ārējās robežas stiprināšanā un drošības monitorēšanā kā sauszemē, tā arī piekrastē un jūrā. Attēlā – NATO mācības Baltijas jūrā šogad jūnijā.
Līdz ar valsts pievienošanos NATO aliansei Somija daudz aktīvāk iesaistās ārējās robežas stiprināšanā un drošības monitorēšanā kā sauszemē, tā arī piekrastē un jūrā. Attēlā – NATO mācības Baltijas jūrā šogad jūnijā.
NATO publicitātes foto

Somijas robežai ar Krieviju – jaunas kvalitātes drošība 17

Gunta Pāvola, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 30
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš
Veselam
“Ēdiens nav tā lielākā nelaime!” Danilāns atklāj patiesību par kuņģa čūlu
Lasīt citas ziņas

Pirms nedēļas Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu paziņoja, ka Krievija plāno palielināt militāro klātbūtni pie rietumu robežas. Savas robežas aizsardzībā somi arī nākotnē plāno galvenokārt paļauties paši uz saviem spēkiem. Kā tieši?

Obligātais dienests un jaunas lidmašīnas

CITI ŠOBRĪD LASA

Somijas robežu gatava sargāt gan valsts obligātā dienesta armija (atgādināsim: obligātais dienests pagaidām attiecas tikai uz vīriešiem un ilgst 165, 255 vai 347 dienas; iespējams izvēlēties arī civildienestu) ar 22 tūkstošiem ik gadus apmācītu jauniesaucamo, gan 870 tūkstoši rezervistu. Ikdienā robežu uzrauga Somijas Robežsardze, kuras darbs lielākoties norit aizkadrā.

Robežsargiem nākas regulāri piedalīties apmācībās, jo tehnoloģijas attīstās un Robežsardze investē ievērojamus līdzekļus tehniskajā robežu uzraudzībā. Piemēram, šogad paredzēts lemt par jaunām reaktīvajām lidmašīnām, kuru veiktspēja būtu jūtami labāka par abām deviņdesmitajos gados iegādātajām, šobrīd izmantotajām “Dornier 228”. Vecās lidmašīnas prasa arvien biežāku apkopi, tas traucē pienākumu pildīšanu.

Piemēram, pagājušā gada septembrī gāzesvada “Nord Stream” bojājuma laikā lidmašīnas tā arī nespēja pacelties gaisā. Paredzēts, ka jaunās lidmašīnas būs daudzfunkcionālas un spēs veikt arī signālizlūkošanu. Jau aprīlī Somijas valdība piešķīra 163 miljonus eiro jauno lidaparātu iegādei, un to lietošanas uzsākšana paredzēta 2026. gadā. Šobrīd sarunas notiek ar deviņiem piegādātājiem. Kopumā Somijas aizsardzības budžets šim gadam ir rekordliels: vairāk nekā seši miljardi eiro.

Rūpēs par jūru un piekrasti

Somi reaģēja uz Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, pastiprinot arī Somijas teritoriālo ūdeņu uzraudzību un gatavojoties ne tikai iespējamām militārām darbībām, bet arī ekoloģiskām katastrofām. Drīzumā gaidāmā Zviedrijas iestāšanās NATO nozīmē citstarp to, ka 93% no Baltijas jūras piekrastes piederēs NATO valstīm, atstājot Krievijai tikai mazliet vairāk par 500 kilometriem no 8000. Šovasar līdz augustam visi kuģi tika uzraudzīti ciešāk nekā līdz šim Eiropas jūras drošības dienesta (EMSA) operācijas ietvaros, kurā piedalījās arī Latvijas un Igaunijas piekrastes apsardze. Piemēram, jūlija vidū vienā dienā Baltijas jūrā atradās vairāk nekā 16 000 kuģu, no tiem ap 100 karakuģu.

Reklāma
Reklāma

Teritoriālo ūdeņu uzraudzībai nepieciešamā materiālā nodrošinājuma uzlabošana sākās pavisam nesen. Jau pēc Krimas aneksijas 2014. gadā Somija par 250 miljoniem eiro iegādājās trīs mīnu meklētāju kuģus – tobrīd vienus no pasaulē modernākajiem. Bez lieka trokšņa 2015. gadā Somijas vistālākajā austrumu salā Huovari tika izbūvēts jūras robežas uzraudzības masts 45 metru augstumā, no kura iespējams novērot situāciju Pēterburgas virzienā.

Somu līci NATO būtu viegli slēgt, jo tā šaurākā vieta ir tikai 52 kilometrus plata. Savukārt 2022. gada jūnijā tika noslēgts līgums ar kuģubūves uzņēmumu “Meyer Turku Oy” par divu kuģu iegādi. Pirmais būs gatavs 2025. gadā, otrs – gadu vēlāk. Valdība piešķīrusi pasūtīšanas tiesības jaunu kuģu iegādei 448 miljonu eiro apmērā.

Ar Somijas Robežsardzes tehniku interesenti var iepazīties vietnē “https://raja.fi/kalusto”, kur pieejami gan fotoattēli, gan tehniskais apraksts apvidus (Maalla), jūras (Merellä) un gaisa (Ilmassa) tehnikai.

Žogam purvā – eksperimentāli pontoni

Jaunās tehnoloģijas tiek ieviestas arī uz Somijas–Krievijas robežas. “Latvijas Avīze” jau ziņoja, ka tiek plānota 200 kilometrus gara žoga izbūve nekontrolētas robežas pārkāpšanas novēršanai. Lielākā žoga daļa plānota Somijas dienvidaustrumu daļā, tieši tur šī gada martā sākās trīs kilometrus gara izmēģinājuma posma izbūve.

Plānots izvērtēt žoga darbību gan no vides ietekmes viedokļa, gan uzklausīt atsauksmes un tad lemt par projekta turpināšanu. Šovasar Somijas sabiedrība diskutēja par žoga izturību, saucot to par “suņu parka sētu”, savukārt Robežsardze taisnojās, ka virs šobrīd uzstādītā žoga būs arī satītas dzeloņstieples. Jauno žogu uzraudzīs arī tehniski. Pat tad, ja žoga stieples tiktu pārgrieztas, to pamanītu un robežpārkāpējus notvertu. Otrais sētas posms 75 kilometru garumā plānots Lapzemē pie Sallas, tā ietvaros izmēģinās betona pontonu ceļu purvainās teritorijās.

Kad dzīvoju Kūsamo pilsētā Ziemeļaustrumsomijā pie Polārā loka un Krievijas robežas, kaimiņi labprāt stāstīja par “Kitkas viedajiem”: mazajām lašveidīgajām zivtelēm repsīšiem (Coregonus albula), kuri nepeld vis pa Kitkas upi uz Krieviju, lai gan varētu, bet paliek Kitkas ezerā Somijas pusē. Pat zivīm skaidrs, kurā robežas pusē labāka dzīve.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.