Publicitātes foto

Starptautiskā Investoru konference Lietuvā uzsver mazo akcionāru nozīmi 5

Šī gada 30. maijā Eiropas Investoru Federācija Better Finance (kuras biedrs ir arī IMAB – Investoru un Mazākuma Akcionāru Biedrība) Viļņā organizēja Starptautisko Investoru konferenci. Šī gada temati bija trīs – Eiropas Savienības Kapitāl tirgus, Baltijas Fintech un Kripto aseti. Konferenci atklāja Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste un Lietuvas Bankas prezidents Gediminas Šimkus, kuri abi iezīmēja šī brīža aktualitātes – Eiropas Savienības finanšu tirgu integrāciju un harmonizāciju, mazākuma akcionāru (retail investors) nozīmi kapitāla pieejamības palielināšanā uzņēmējiem. Kā arī par finanšu pakalpojumu un fintech invoācijas un attīstību un Lietuvas veiksmes stāstu tajā. Kopumā runātāji iezīmēja kapitāla nepietiekamību jaunuzņēmumiem Baltijā un arī kopumā ES un konstatēja, ka ir būtiski jāuzlabo kapitāla piesaiste no iedzīvotājiem caur biržu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Baltijas valstis paziņojušas Krievijai un Baltkrievijai, ka izstājas no Maskavas kontrolētā elektrotīkla: “Mēs demontēsim pēdējos fiziskos savienojumus” 16
Lasīt citas ziņas

Paneļa diskusijā “Baltijas Kapitāla Tirgus – Eiropas atpalicēji vai līderi un ceļa rādītāji” bija aicināta piedalīties arī Latvijas Bankas padomes locekle un bijusī FKTK vadītāja Santa Purgaile, kura gan uz pasākumu neieradās. Tiem skatītājiem un klausītājiem, kuri puslīdz pārzina akciju tirgus stāvokli varēja rasties aizdomas, ka Purgaile uzvedas kā nesekmīga skolniece, kura neaiziet uz skolu, lai slēptu savas katastrofāli sliktās sekmes. Purgailes vadībā Latvijas akciju tirgus ir nonācis pēdējā vietā Eiropas Savienībā (rēķinot uz vienu iedzīvotāju) ar krietnu atrāvienu atpaliekot no priekšpēdējās vietas. Un nevis par procentiem, bet gan par vairākām reizēm atpaliekot gan no Lietuvas, gan arī Igaunijas. Tieši FKTK vadītāja Purgaile bija tā, kura FKTK ietvaros piesedza FKTK padomes locekļa Ģirta Rūdes superneētisko vai ļoti ticams, ka noziedzīgo, rīcību dažādos veidos darbojoties tā, lai padarītu pēc iespējas vieglāku Andreja Leiboviča grupējuma īstenoto ne visai likumīgo biržā kotētā AS Olainfarm pārņemšanas plānu, kas rezultējas ar mazākuma akcionāru izspiešanu no uzņēmuma un tā aiziešanu no biržas. Šie un līdzīgi pieļautie pārkāpumi pret mazākuma akcionāriem būtiski mazina investoru ticību Latvijas biržai un tiem uzņēmumiem, kuri rūpējas par visu, tai skaitā mazākuma akcionāru tiesībām. Kā tas ir,  piemēram, ar salīdzinoši nesen biržā kotēto uzņēmumu Virši, kuram šobrīd ir smagi jācīnās, lai Latvijā mēģinātu atjaunot investoru ticību Latvijas akciju tirgum kā tādam.

Konferencē vairākkārtīgi dažādi runātāju uzsvēra, ka tieši mazākuma investoru uzticība tirgum un dažādu šķēršļu mazināšana nelieliem akcionāriem ir jautājumi, kas ir jāpilnveido, lai panāktu iedzīvotāju uzkrājumu nonākšanu tautsaimniecības apritē. Redzēsim kā ar to turpmāk veiksies Latvijas Bankai, jo iepriekšējie Latvijas vērtspapīru uzraugi investoru acīs ir saņēmuši savu godam nopelnīto nesekmīgo atzīmi. Sava loma Latvijas nesekmībai finanšu tirgū ir jāuzņemas arī Jaunās Vienotības politiķiem – tādiem kā Kariņam un Reiram.

CITI ŠOBRĪD LASA

Paralēli Viļņā notika arī Better Finance Ģenerālā Asamblēja, kurā sanāca un ar saviem viedokļiem dalījās Eiropas investoru un finanšu pakalpojumu lietotāju organizācijas. Jāatzīmē, ka katrai no valstīm vai valstu grupām ir savas problēmas, bet iezīmējās daži kopīgi jautājumi, no kuriem viens no svarīgākajiem bija jautājums par akcionāru sapulču norisi un akcionāru tiesībām piedalīties akcionāru sapulcēs klātienē. Tas ir svarīgs arī Latvijai. Te atkal varam atcerēties AS Olainfarm pieredzi, kur izmantojot attālināto akcionāru sapulci Andreja Leiboviča AS AB CITY grupējuma norādījumus paklausīgi izpildošā Jāņa Buka vadītā AS Olainfarm administrācija nelikumīgi nepieslēdza sapulcei akcionārus kuri varētu pārstāvēt kādu citādu viedokli. Tas rāda cik viegli ir attālinātā režīma akcionāru sapulcēs  nelikumīgi “izrēķināties” ar administrācijai netīkamiem akcionāriem un to viedokļiem. Šobrīd tā iespējams ir vēsture, bet kopīgais Better Finance viedoklis bija, ka liegums akcionāriem sapulcē piedalīties klātienē ierobežo akcionāru tiesības un pilnībā virtuālās vides akcionāru sapulces būtu aizliedzamas. Better Finance ieskatā optimālais akcionāru sapulču modelis ir hibrīdās sapulces, kur akcionāriem pēc saviem ieskatiem ir tiesības piedalīties gan klātienē gan attālināti ar tādām pašām tiesībām kā klātienes akcionāriem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.