“Tam nav nekāda sakara ar Krieviju.” Zatlers komentē, kādēļ ārvalstu investori neraujas ieguldīt Latvijas ekonomikā 90

“Tam nav nekāda sakara ar Krieviju, jo īstenībā no tādas drošības politikas principa, investēt tajā pierobežā ar potenciālu agresoru ir viens no drošības pamatiem,” tādu viedokli intervijā TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum” pauda bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, apriežot izskanējušo vēsti par to, ka investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
TV24
“Tā pircēja veikalā nevar pateikt pat vienu vārdu latviski!” Deputāte norāda uz lielu kļūdu, kas tika pieļauta 90.gados
Lasīt citas ziņas

“Īstenībā mums ir ļoti svarīgi tās investīcijas piesaistīt. Kāpēc tās nenāk? Mēs te paši esam kaut ko salaiduši grīstē! Nu, tā tas ir. Ja mēs saprotam, ka bankas ir pārregulētas, un Amerikas vēstnieks saka: “Jums nav kas kārtībā, es mēnesi nevaru kontu atvērt!”, – nu tas ir smieklīg! Mums tomēr vajag uz sevi paskatīties no malas. Bet tās nav tikai bankas, bet tā īstenībā ir visa ekonomika,” sacīja Zatlers.

Tāpat bijušais Valsts prezidents norādīja, ka mums būtu jādomā, kā “atbrīvot ekonomiku”, lai tā būtu gatava kādam lēcienam un gatava riskēt. “Ne tikai uz tādu stabilu peļnu, ka man nekas nav jādara, bet peļņa man nāk. Nu tā nebūs nekad,” norādīja Zatlers TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum”, diskutējot par dažādiem sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, tostarp ekonomiku un ārvalstu investīcijām Latvijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau vēstīts, ka investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2023”, ziņoja LETA 17.aprīlī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem. Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska informēja, ka šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi, tostarp ir samazinājies to investoru īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā – no 79% 2022.gadā līdz 67% 2023.gadā.

Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.  Jautāti par iemesliem zemajam vērtējumam, vairākums investoru izcēluši ģeopolitisko situāciju, minot arī kvalificēta darbaspēka nepieejamību, augstas darbaspēka izmaksas un nepārdomātu normatīvo regulējumu.

Vienlaikus būtiski zemāk investori novērtējuši arī politikas veidotāju darbu investīciju piesaistē – ar 2,4 punktiem piecu punktu skalā. Tas ir zemākais vērtējums kopš 2017.gada. Lai arī ir uzlabojusies komunikācija ar politikas veidotājiem un ir jūtama vēlme ieklausīties, investoru skatījumā, trūkst reālas rīcības. Investori arī norāda, ka skaidras vīzijas trūkums traucē Latvijai veiksmīgāk konkurēt par jaunām ārvalstu investīcijām, jo nav skaidra pozicionējuma, kas izceltu Latvijas stiprās puses.

Pagājušā gada pētījumā lielāka uzmanība pievērsta administratīvajam slogam, to izceļot kā būtisku faktoru, kas kavē Latvijas konkurētspēju un investīciju piesaisti.

Reklāma
Reklāma

Ārvalstu investori norāda, ka administratīvo slogu Latvijā rada augsts birokrātijas līmenis, koordinācijas trūkums starp publiskā sektora iestādēm, izmērāmu mērķu neesamība valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem un sarežģīts normatīvais regulējums. Administratīvais slogs vērojams it visās jomās – būvniecībā, nodarbinātībā, tieslietu sistēmā, nodokļu administrēšanā un citās. Investori norāda, ka administratīvais slogs rada papildu darbu, sadārdzina izmaksas un rada nenoteiktības sajūtu, atturot no tālākām investīcijām Latvijā.

Kopumā 67% investoru apstiprinājuši, ka plāno turpināt investīcijas Latvijā, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem pētījuma vēsturē. Vairāki investori atzinuši, ka investēt citās Baltijas valstīs ir kļuvis vieglāk, gan iekšējā tirgus lieluma, gan zemākas birokrātijas dēļ. Savukārt tie investori, kas vēl nav izlēmuši, sagaida skaidru vīziju par valsts attīstību.

No 2024.gada februāra līdz marta sākumam tika intervēti 66 ārvalstu uzņēmumu vadītāji Latvijā, kuru ieguldījums Latvijas ekonomikā ir būtisks, veidojot 24% no uzņēmumu maksāto nodokļu ieņēmumiem, 33% no kopējās peļņas un vairāk nekā ceturto daļu jeb 26% no kopējā darbaspēka ārvalstu uzņēmumos Latvijā.

Pilnu TV24 raidījumu “Nedēļa.Post scriptum” variet skatīties video šeit:

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.