“Swedbank” paaugstinājusi Latvijas IKP izaugsmes prognozi šim gadam 0
“Swedbank” paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2% līdz 2,2%, bet nākamajam gadam – no 2,5% līdz 2,7%, liecina publiskotais jaunākais bankas ekonomikas apskats.
Vienlaikus Lietuvas ekonomikas pieauguma prognozi 2020.gadam “Swedbank” paaugstinājusi no 2% līdz 2,6%, bet nākamajam gadam samazinājusi no 2,5% līdz 2,4%. Savukārt Igaunijas IKP pieauguma prognoze šim gadam palielināta no 2,1% līdz 2,4%, bet nākamajam gadam saglabāta 2,5% līmenī.
Šogad Latvijā izaugsme būs lēnākā Baltijā
Tādējādi “Swedbank” prognozē, ka šogad Latvijā gaidāma lēnākā ekonomikas izaugsme Baltijā, kamēr nākamajā gadā – straujākā.
Tajā pašā laikā Latvijā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam un arī nākamajam gadam nav mainīta, gan 2020., gan arī 2021.gadā to sagaidot 2,4% līmenī.
Savukārt Lietuvā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 2,5% līdz 2,7%, bet nākamajam gadam prognoze saglabāta 2,5% līmenī, kamēr Igaunijā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam samazināta no 2,3% līdz 2%, bet nākamajam gadam – no 2,2% līdz 2,1%.
“Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija atzīmēja, ka Latvijas ekonomikas izaugsme iepriekšējo desmitgadi noslēdza ar ne visai iepriecinošu izaugsmes tempu.
Nav gaidāms specīgs ekonomikas uzrāviens
“Lai gan īstermiņa dati pasaulē pēdējā laikā norāda uz situācijas stabilizāciju, prognozes liecina, ka diemžēl ne pasaulē, ne pašmājās arī šī desmitgade neiesāksies ar strauju ekonomikas uzrāvienu. “Swedbank” prognozē ļoti piezemētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2,2% apmērā, kas šogad, līdzīgi kā 2019.gadā, balstīsies uz privāto patēriņu. Gaidām, ka izaugsme sasparosies tuvāk šā gada otrajai pusei un nosacītu atgūšanos redzēsim 2021.gadā,” pauda Zorgenfreija.
Viņa arī norādīja, ka negatīvie riski gan pasaules, gan Latvijas ekonomikai šogad saglabājas augsti.
“Neskatoties uz to, ka ekonomikas izaugsme pagājušajā gadā bija uz pusi mazāka nekā iepriekš, darba tirgū šo atslābumu īsti novērot nevarēja. Uzņēmējuprāt, pieprasījuma trūkums pērn kļuva arvien jūtamāks kavēklis biznesa tālākai attīstībai, taču arī darbaspēka trūkums joprojām saglabājās augstā līmenī,” klāstīja Zorgenfreija, prognozējot, ka šogad algu kāpums vājās izaugsmes ietekmē nedaudz piebremzēsies, taču saglabāsies straujš (6,5%).
Viņa arī prognozēja, ka bezdarbs, kas pagājušajā gadā nokrita tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, šogad noturēsies ap 6,3%. Reālo pirktspēju uzlabos mērenāka inflācija (2,4%), ko šogad virzīs akcīzes kāpums, bet piebremzēs atsevišķu komunālo pakalpojumu cenu samazināšanās. “Kopumā darba ņēmējam labvēlīgais darba tirgus, kā arī joprojām augstais un pat augošais patērētāju noskaņojums un mērenā inflācija liecina par noturīgu pieaugumu privātajā patēriņā,” minēja Zorgenfreija.
Investīciju joma kļūs vēl gausāka
Savukārt investīciju jomā banka šogad sagaida vēl gausāku attīstību nekā pagājušajā gadā. “Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu augstākais punkts, visdrīzāk, jau ir pagātnē, tādēļ papildu devumu investīcijām nevaram gaidīt. Privātās investīcijas ietekmēs uzņēmēju noskaņojums, kas, lai gan pagājušā gada laikā pasliktinājies, joprojām ir virs ilgtermiņa vidējā līmeņa. Arī būvniecībā strauji pieauguma tempi izpaliks. Lielie investīciju projekti, kas gaidāmi saistībā ar “Rail Baltica”, uzlabos investīciju sniegumu turpmākajos gados.” klāstīja Zorgenfreija.
Viņa arī minēja, ka ASV-Ķīnas pirmās kārtas tirdzniecības vienošanās, kā arī lielāka skaidrība breksita procesā īstermiņā uzlabojuši globālās tirdzniecības ainu. Taču joprojām sagaidāms, ka partnervalstu ekonomikas šogad augs visai lēni, strauji samazinoties tieši tuvāko kaimiņu – Lietuvas un Igaunijas IKP kāpumam. “Latvijas eksporta izaugsme 2020.gadā saglabāsies neraksturīgi zema, taču, pasaules ekonomikas izaugsmei atdzīvojoties, gada otrajā pusē gaidām dzīvelīgāku eksporta sniegumu,” norādīja bankas galvenā ekonomiste.
Zorgenfreija atzīmēja, ka uz eksportu vērstajā apstrādes rūpniecībā pagājušā gada beigās pirmo reizi kopš 2016.gada bija vērojams apmēru kritums.
Turpināsies kokapstrādes nedienas
“Kokapstrādes nedienas, visdrīzāk, turpināsies arī šā gada pirmajā pusē gan vāja pieprasījuma, gan cenu sarukuma dēļ, ko lielā mērā nosaka mizgrauža posta darbi Eiropas mežos. Pagājušajā gadā rūpniecību balstīja metālapstrāde, elektronika un elektriskās iekārtas. Taču uz gada beigām pasūtījumu apmēri metālapstrādē sākuši manāmi sarukt, kas rada bažas par apakšnozares sniegumu šogad. Lai gan pārtikas ražošana 2019.gadā joprojām neiepriecināja, dati par investīciju apmēra kāpumu pagājušajā gadā ļauj ar lielāku optimismu raudzīties uz apakšnozares iespējām iekarot eksporta tirgu nākotnē. Taču kopumā varam secināt, ka apstrādes rūpniecībā strauji izaugsmes tempi šogad nav gaidāmi,” sacīja Zorgenfreija.
Tāpat viņa norādīja, ka pakalpojumu eksports tiek prognozēts noturīgāks, saglabājoties nozīmīgam biznesa, IT un telekomunikāciju pakalpojumu pienesumam. Savukārt tranzīta noriets un Mobilitātes pakotnes veicinātā autopārvadātāju konkurētspējas mazināšanās Eiropas tirgos ierobežos transporta pakalpojumu eksportu. Vienlaikus strukturālās pārmaiņas finanšu sektorā nevedina gaidīt pienesumu šīs nozares pakalpojumu eksportā.
“Kopumā prognozējam salīdzinoši gausu izaugsmi tuvākajos ceturkšņos, kas sasparosies gada otrajā pusē. Spītējot eksporta vājumam, arvien spēcīgais privātais patēriņš noturēs 2020.gada izaugsmi 2,2% apmērā. Nākamajā gadā prognozētā eksporta tirgu izaugsmes uzlabošanās, kā arī joprojām straujais reālās pirktspējas kāpums pašmājās nodrošinās ekonomikas kāpumu par 2,7%,” sacīja Zorgenfreija.
