Tā nav nejaušība: lūk, kāpēc padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu mājās kāpņutelpas bija zaļas un pakāpienu skaits – nepāra 0
Ieejot tipiskā padomju laika daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpā, daudzi pamana šķietami nenozīmīgas, bet interesantas detaļas, kas patiesībā slēpj pārdomātu sistēmu. No pakāpienu skaita līdz sienu krāsojumam – šie risinājumi nebija nejauši, bet balstīti praktiskos apsvērumos, kas saistīti ar drošību, izturību un ekonomiju.
Viena no interesantākajām niansēm ir nepāra pakāpienu skaits kāpņu laidienā. Tas nebija dizaina jautājums, bet gan apzināts inženiertehnisks risinājums. Tika uzskatīts, ka cilvēkam ir ērtāk un drošāk pārvietoties pa kāpnēm, ja viņš sāk un beidz kāpšanu ar vienu un to pašu kāju. Šī iemesla dēļ bieži tika izvēlēts, piemēram, deviņu pakāpienu laidiens.
Šāds risinājums arī labi saskanēja ar tipisko stāva augstumu, kas bija apmēram 2,7 metri, un optimālo pakāpiena augstumu. Atsevišķos gadījumos, īpaši pirmajos stāvos, pakāpienu skaits varēja atšķirties, taču nepāra princips tika saglabāts, jo tas tika uzskatīts par drošāku un palīdzēja samazināt kritienu risku.
Vēl viena detaļa, ko daudzi pamana, ir krāsotās kāpņu malas. Bieži vien tiek uzskatīts, ka tas darīts estētikas dēļ, lai radītu paklāja efektu, taču patiesībā iemesls ir daudz vienkāršāks. Tieši pa malām visbiežāk uzkrājās netīrumi, un krāsojums palīdzēja tos vieglāk notīrīt.
Arī sienu krāsojumam bija praktiska nozīme. Kāpņutelpās bieži tika izmantots divtoņu risinājums – augšdaļa balta, bet apakšdaļa krāsota zilā vai zaļā tonī. Baltā krāsa labāk atstaroja gaismu, tādējādi palīdzot taupīt elektroenerģiju.
Savukārt tumšākie toņi apakšējā sienas daļā bija gan praktiski, gan vizuāli pateicīgi. Tie mazāk izcēla netīrumus un skrāpējumus, kas ikdienas lietošanas laikā bija neizbēgami. Turklāt tika uzskatīts, ka zilā un zaļā krāsa rada mierīgāku atmosfēru.
Pastāv arī versija, ka šādu krāsu izvēli ietekmēja pieejamie materiāli. Pēc Otrā pasaules kara noliktavās bija uzkrājušies lieli zaļās krāsas krājumi, kas tika izmantoti militāriem mērķiem. Tā bija lēta, izturīga un viegli pieejama, tāpēc to plaši izmantoja arī dzīvojamo māju būvniecībā.
Ne mazāk svarīgs bija arī krāsu noturības aspekts. Zilie un zaļie pigmenti izbalēja lēnāk nekā daudzi citi, kas bija būtiski laikā, kad kāpņutelpu remonti notika salīdzinoši reti.
