“Krievija maksā milzīgu cenu par katru metru!” Slaidiņš atklāj satraucošu tendenci frontē 0

Pievieno LA.LV

Krievijas karadarbība Ukrainā šobrīd piedzīvo būtiskas izmaiņas – teritoriju ieņemšanas temps ir ievērojami samazinājies, kamēr zaudējumi saglabājas ļoti augsti. To TV24 skaidro NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, analizējot jaunākos datus par situāciju frontē.

Kokteilis
Sanitas, Elīnas, Daces, Niki un Pauli? Latviešu meiteņu un zēnu vārdi, kuri tulkojumā iegūst stipri dīvainu nozīmi
Ko noklusē pārdevējs? 12 “sarkanie karogi” lietota auto sludinājumā 2
VIDEO. “Kam pieder Krima?” Domburs iedzen strupceļā “Stabilitātes!” līderus – sabiedrībā uzvirmo sašutums par dzirdētajām atbildēm 19
Lasīt citas ziņas

Pēc viņa teiktā, gada sākumā – janvārī un februārī – Krievijas spēki okupējuši aptuveni 231 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas, vienlaikus ciešot ap 32 tūkstošiem zaudējumu. Turpmākajos mēnešos aina nemainās būtiski – februārī un martā ieņemti 138 kvadrātkilometri ar aptuveni 26 tūkstošiem zaudējumu, bet martā un aprīlī – 155 kvadrātkilometri ar gandrīz 32 tūkstošiem zaudējumu.

Savukārt aprīļa un maija periodā okupētā teritorija sarukusi līdz aptuveni 127 kvadrātkilometriem, kamēr zaudējumi joprojām sasniedz gandrīz 27 tūkstošus karavīru. Slaidiņš uzsver, ka šie skaitļi ietver kritušos, ievainotos, bezvēsts pazudušos un gūstā nonākušos, un tie balstās uz oficiāli pieejamo informāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Salīdzinot ar pagājušo gadu, situācija kļūst vēl uzskatāmāka – toreiz Krievija spēja ieņemt aptuveni 130 līdz 150 kvadrātkilometrus nedēļā jeb vairāk nekā 400–500 kvadrātkilometrus mēnesī. Tas nozīmē, ka šogad teritorijas ieņemšanas temps ir samazinājies pat vairākas reizes.

Eksperts norāda, ka pašreizējā taktika, kas lielā mērā balstās uz kājnieku uzbrukumiem, noved pie būtiska neatgriezenisko zaudējumu pieauguma, vienlaikus nesniedzot būtisku stratēģisku izrāvienu. Faktiski notiek smagas cīņas par nelielām teritorijām, bez skaidra progresa plašākā mērogā.
Slaidiņš arī uzsver, ka šobrīd nav skaidrs, kā Krievija rīkosies tālāk – vai tiks izsludināta jauna mobilizācija vai turpināta esošā personāla komplektēšanas politika. Galvenais jautājums paliek atklāts – cik lieli resursi būs nepieciešami, lai Krievijas armija spētu pāriet no lokālām sadursmēm uz sistemātisku virzību uz priekšu.

Pagaidām atbildes uz to nav, taču viena tendence ir skaidra – karš kļūst arvien dārgāks, bet ieguvumi – arvien mazāki.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.