“Var atkārtoties 1917. gads…” Kremļa veterāns brīdina par draudiem Putina varai 0
Kremļa veterāns ir izteicis Vladimirs Putins stingru brīdinājumu, sakot, ka viņa vadībai draud gāšana pieaugošās reģionālās spriedzes un Krievijas ekonomikas pasliktināšanās dēļ, vēsta “Dailymail”.
Krievijas Komunistiskās partijas līderis Genādijs Zjuganovs to pauda runā parlamentā, kurā apgalvoja, ka valdība labprātāk uzklausa “ietekmētājus no Monako”, nevis savu pilsoņu bažas.
Putinam lojālais politiķis runāja par Monako dzīvojošo krievu blogeri Viktoriju Bonju, kura nesen nonāca uzmanības centrā pēc tam, kad kritizēja Krievijas vadību par interneta ierobežojumu ieviešanu valstī.
Viņa arī pievērsās tam, kā četri kara gadi Ukrainā ir smagi ietekmējuši valsti, pieaugušas pārtikas cenas, nodokļi un inflācija.
Zjuganovs sacīja, ka šie jautājumi parlamentā tiek apspriesti jau ilgu laiku, taču valdība tiem nepievērš pietiekamu uzmanību.
Lai gan Zjuganova partija, kas ir otra lielākā parlamentā, ir Padomju Komunistiskās partijas pēctece, tā ilgstoši atbalstījusi Putinu un viņa politiku, vienlaikus piedāvājot mērenu kritiku valdošajai partijai “Vienotā Krievija”.
Viņš brīdināja, ka nespēja nekavējoties pieņemt jaunus politiskus risinājumus var novest pie ekonomikas sabrukuma, kas līdzinātos Krievijas revolūcija 1917 notikumiem, izraisot plaša mēroga haosu un nemierus valstī.
Zjuganovs centās nevainot Putinu personīgi, vairāk kritizējot valdību, centrālo banku un valdošo partiju, kuru reitingi, pēc sabiedriskās domas aptaujām, samazinās.
“Mēs darām visu iespējamo, lai atbalstītu prezidentu Putinu un viņa politiku, bet jūs (valdība) neklausāties,” viņš teica.
Putina popularitāte pēdējā laikā ir kritusies, ar Kremli saistītā aptauju institūta dati liecina, ka tikai 71% krievu uzticas prezidentam, kas ir zemākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā.
Tikmēr Krievijā tiek apspiesta opozīcija, cilvēki, kuri iebilst pret Putinu un karu Ukrainā, tiek ieslodzīti, bet protesti tiek stingri ierobežoti.
Putins, kurš pie varas ir kopš 1999. gada beigām, vairākkārt solījis stabilitāti un brīdinājis par revolūciju destruktīvo raksturu. Taču viņš nesen atzina, ka Krievijas ekonomikas rādītāji ir zem viņa cerībām.
Lai gan konflikts Tuvajos Austrumos īslaicīgi palielinājis naftas ieņēmumus, prezidents norādījis, ka tas nebūs ilgtermiņa risinājums.
Putins arī paziņojis, ka Krievijas IKP gada sākumā samazinājies par 1,8%, savukārt centrālās bankas vadītāja Elvira Nabiullina atzinusi, ka ārējie ekonomiskie apstākļi turpina pasliktināties.
Savukārt Zviedrijas militārās izlūkošanas dienesta vadītājs Tomass Nilsons norādījis, ka Krievijai kļūst arvien grūtāk finansēt karu Ukrainā, kas var novest pie finanšu krīzes.
Intervijā laikrakstam “Financial Times” viņš uzsvēra, ka Krievijas ekonomika virzās vai nu uz ilgstošu lejupslīdi, vai strauju krīzi.
Nilsons arī pauda, ka Krievija varētu manipulēt ar ekonomikas datiem, lai radītu labāku iespaidu par situāciju nekā patiesībā. Viņš brīdināja, ka pat ar nepilnīgu informāciju kļūst arvien grūtāk slēpt ekonomiskās problēmas.
Tikmēr Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijas naftas infrastruktūrai pēdējos mēnešos samazinājuši ražošanas apjomus, kas var būt viens no lielākajiem kritumiem kopš Covid-19 pandēmijas sākuma.
Nafta ir būtiska Krievijas ekonomikas sastāvdaļa, tāpēc ražošanas samazinājums tieši ietekmē valsts ieņēmumus. Tomēr daļu zaudējumu īslaicīgi kompensē augstākas naftas cenas pasaules tirgū.
