“Tāda izskata sieviete nevar būt ārsts.” Pasniedzēja rīcība noved studenti līdz lēmumam pamest studijas 0
Brīdī, kad izlemjam iegūt augstāko izglītību, neatkarīgi no tā, vai mums ir 18 vai jau 40 gadi, ir viena lieta, ko mēs visi vēlamies – atbalsts un iedrošinājuma vārdi, ka viss izdosies. Gan no ģimenes, gan arī no attiecīgās iestādes pārstāvju puses. Taču ne vienmēr tā notiek.
Sociālo mediju platformā “X” Inese dalās stāstā, kas liek aizdomāties, cik daudziem būtu pieticis spēka turpināt.
Viņa raksta: “Šodien uzzināju no savas fizioterapeites, kāpēc viņa pēc 3. kursa aizgājusi no mediķu fakultātes. Profesors pirmajā lekcijā izsaucis viņu auditorijas priekšā un pateicis, ka tāda izskata sieviete nevar būt ārsts un viņai nav cerību pie viņa nokārtot kursu. Lai pat nemēģinot! Mati par blondiem utt. Zeme, atveries!”
Kāds lietotājs atklāj, ka arī pats bijis līdzīgā situācijā: “Man tāds arī studiju laikos bija – vairākas mēs apvienojāmies un aizgājām pie rektora izsūdzēties, izrunāties. Turklāt kursabiedri mūs ļoti aizstāvēja. Rezultātā mums bija cits pasniedzējs. Es nezinu, kur tas kretīns palika.”
Marta norāda, ka tas ir seksisms un mūsdienās tādu “ķēmu” izmestu no mācību iestādes.
Arī Rozālijas rakstītais apstiprina, ka līdzīgas situācijas mēdz notikt: “Mums arī bija tāds pasniedzējs. Sūdzējāmies, un augstskola viņam nozīmēja 10 psihologa seansu apmeklēšanu. Tā gada kursu pabeidza tikai trīs studenti. Vairums aizgāja, daļa paņēma akadēmisko gadu un turpināja pie cita pasniedzēja.”
Arī Ieva ir pārliecināta, ka mūsdienās par šādu rīcību pasniedzējam, visticamāk, nāktos stāties tiesas priekšā.
Un tikvien vajadzēja lai pamestu pēc 3šā kursa? Kkā dīvaini, senlaikos pārējie studenti mestos aizstāvēt.
RPI (RTU) pat padomijas laikos rīkojām aizstāvības demaršus/akcijas kad kādu nepamatoti aizskāra.— Nepareizais MS (@MS636TQM) April 9, 2026
Man ir tamlīdzīgie bijuši pazīstami… Tādi lecīgi, aplaizīti deģenerāti kuriem pamatīgi galvā sakāpis.
Fu!— Kārlis Knauss (@karlisknauss) April 9, 2026
Lai gan konkrētajā stāstā nav zināms, par kuru augstskolu ir runa, ir svarīgi atcerēties, ka par šādām situācijām ir iespējams ziņot un saņemt palīdzību.
Latvijā augstākās izglītības iestādēs studentu un pasniedzēju savstarpējās attiecības regulē akadēmiskās ētikas kodeksi. Tie paredz, ka studiju vidē jāvalda cieņpilnai attieksmei un nav pieļaujama pazemošana, diskriminācija vai aizskaršana.
Augstskolu ētikas kodeksos uzsvērts, ka studējošajiem un mācībspēkiem savstarpējā komunikācijā jāievēro savstarpēja cieņa un nedrīkst pieļaut apvainojumus, izsmieklu vai jebkāda veida diskrimināciju.
Tāpat vairākās Latvijas augstskolās darbojas akadēmiskās ētikas komisijas, kuras izskata sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem. Piemēram, Latvijas Universitātes akadēmiskās ētikas kodekss paredz, ka jebkurš universitātes kopienas pārstāvis var informēt ētikas komisiju par kodeksa pārkāpumiem.
Par šādiem gadījumiem studenti var ziņot arī savas fakultātes vadībai, studiju programmas direktoram vai studentu pašpārvaldei, kas nereti palīdz sagatavot iesniegumus un pārstāv studējošo intereses. Studentu organizācijas norāda, ka par neētisku rīcību studiju vidē iespējams ziņot gan atklāti, gan anonīmi.
Palīdzību iespējams meklēt arī Latvijas Studentu apvienībā. Plašāka informācija par to, kā rīkoties šādās situācijās, pieejama šeit:
https://www.lsa.lv/vajag-palidzibu/
Savukārt ar grozījumiem Augstskolu likumā augstākās izglītības iestādēm paredzēts nodrošināt akadēmiskās ētikas principu ievērošanu, kā arī izveidot mehānismus, kas ļauj izskatīt sūdzības par akadēmiskās ētikas pārkāpumiem.
Kā vēstīja ziņu aģentūra LETA, Rīgas apgabaltiesa par vairāk nekā pirms 30 gadiem pastrādātu seksuālu vardarbību pret mazām meitenēm apsūdzētajam gleznotājam un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) ilggadējam pasniedzējam Pēterim Postažam piesprieda brīvības atņemšanu uz desmit gadiem, noskaidroja aģentūra LETA.
Šodienas tiesas debatēs izteicās ne vien prokurore un aizstāve, bet arī visas četras cietušās.
Pēc tam tiesa uzklausīja apsūdzētā pēdējo vārdu un pēc 50 minūšu apspriedes pasludināja spriedumu.
Tiesa nolēma daļēji atcelt Rīgas rajona tiesas spriedumu, ar kuru Postažam bija piespriests trīs gadu nosacīts cietumsods, un atceltajā daļā piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem.
Galīgais sods ir noteikts, daļēji saskaitot piespriestos sodus, tādēļ pavisam ir piespriests desmit gadu ilgs cietumsods.
Tāpat tiesa piedzina no Postaža lielāku morālo kompensāciju katrai cietušajai, nekā to bija lēmusi pirmās instances tiesa.
Par pilna tiesas sprieduma pieejamības dienu patlaban ir noteikts 21. aprīlis. Spriedums nav stājies spēkā, un to varēs pārsūdzēt desmit darbdienu laikā kasācijas kārtībā.
Postaža lieta tika skatīta slēgtās sēdēs. Kā iepriekš vēstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, pirmās instances tiesa mākslinieku atzinusi par vainīgu mazgadīgās izvarošanā, netiklu darbību izdarīšanā ar personu, kas nav sasniegusi 16 gadu vecumu, un dzimumsakaros ar 16 gadu vecumu nesasniegušu personu. Par to Postažam piespriests trīs gadu nosacīts cietumsods.
Apsūdzētais tiesā noliedzis savu vainu un pārsūdzējis spriedumu. To ir izdarījusi arī prokuratūra un cietušās.
Kā vēstīja “Re:Baltica”, lietā iesaistītas vairākas sievietes, kuras apgalvo, ka bērnībā piedzīvojušas seksuālu vardarbību no Postaža. Cietušās uzmeklējušas viena otru un iesniegušas liecības policijā 2022. gadā, vairāk nekā 30 gadus pēc notikušā.
Pēc sieviešu stāstītā, seksuālā vardarbība notikusi viņu bērnībā un izpaudusies kā pieradināšana pie “nepareiziem” pieskārieniem un manipulācijām. Mākslinieks arī esot aicinājis meitenes aiztikt viņa dzimumlocekli un iesaistījis cietušās seksuālos kontaktos, tajā skaitā apmierinot viņa dzimumtieksmi.
Starp cietušajām ir gan Postaža sievas mazmeitas, gan meitenes, kuras viņš mācījis gleznot. No sieviešu stāstiem izriet, ka Postažs pirms desmitiem gadu, izmantojot savu autoritāti, draudējis nokārtot, ka viņas netiks uzņemtas LMA, ja nenāks pie mākslinieka uz darbnīcu, vēstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.
