Rīgas Tehniskā universitāte: “Par naudu pārdošu arī savu miesīgu māti un tēvu” 63
Autors: Haralds Brauns
27. oktobrī LA.lv tika publicēts raksts, kur lasāms, ka Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir atvēlējusi līdz pat vairākiem miljoniem eiro, lai uz Latviju piesaistītu studentus no Turcijas, Indijas, Šrilankas un Uzbekistānas.
Pats par sevi tas nav jaunums, ka universitātes ir migrantu piesaistes avangards, bet šī ziņa izceļas ar naudas izlietojumu. Internetā atrodams, ka ar iepirkumu RTU plāno piesaistīt studentus no 11 valstīm + Eiropas Savienības, bet izrādās, ka ES valstīm tiek atvēlēti tikai 25 tūkstoši eiro jeb apmēram 1% no 2,5 miljonu eiro lielā finansējuma.
1. tabulā redzams, ka RTU studentu piesaistei no Indijas veltīs 700 tūkstošus eiro un vēl tikpat tiks veltīts studentiem no Turcijas. Bet visām ES valstīm kopā atlicināts tikpat, cik vjetnamiešu studentiem jeb 25 tūkstoši eiro. Šāds naudas izlietojums rada pamatotus jautājumus par universitātes prioritātēm.
Visiem ir labi zināms, ka Āzijas valstu pilsoņu skaits Latvijā tikai turpina augt. Pieaugumu atspoguļo termiņuzturēšanās atļauju (TUA) turētāju skaita izmaiņas pēdējos desmit gados. Skat. 2.tabulu.
Kā redzams 2. tabulā, pēdējos desmit gados indiešu skaits Latvijā pieaudzis vairāk nekā 13 reižu, šrilankiešu vairāk nekā 21 reizi, turku vairāk nekā 6 reižu utt. RTU uzskata, ka šie skaitļi nav problēma un vēl ir vieta “izaugsmei”.
Bet jādod iespēja universitātei sevi aizstāvēt. Varbūt šis viss ir kāds liels pārpratums.
Universitāte skaidro savu iepirkumu: “Minētais 2024. gada iepirkuma līgums ir paredzēts četru gadu periodam un līdz ar to norādītā summa arī ir paredzēta četriem gadiem. Taču ir svarīgi uzsvērt, ka līgumā noteiktās ir maksimālās summas, bet realitātē faktiskās izmaksas var būt ievērojami mazākas, jo tās ir atkarīgas no aģentūru veiktajiem studentu piesaistes pasākumiem un piesaistīto studentu skaita.”
Tāpat RTU klāsta, ka ir uzsākusi mainīt savu “starptautiskās sadarbības stratēģiju un turpmāk koncentrēsies uz sadarbību ar OECD un Eiropas ekonomiskās zonas valstīm”.
Situāciju sīkāk skaidro RTU studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane: Nauda tiks izmantota reklāmas un mārketinga pasākumiem, RTU un tās studiju programmu reklamēšanai un studējošo piesaistei.
Ģeniāla atbilde no universitātes puses. Tikai pāris domu graudi. Pirmkārt, ja jūs maināt savu stratēģiju, kāpēc tikai vēl pirms gada piešķīrāt teju 2,5 miljonus eiro ne-Eiropas valstu studentu piesaistei? Otrkārt, tas, ka līgums paredzēts četru gadu periodam, tikai parāda, ka šis ir izplānots ilgtermiņa plāns, nevis impulsīvs īstermiņa pasākums. Treškārt, no šīs atbildes var izsecināt, ka ES valstu studentu piesaistei var tikt atvēlēti pat mazāk par norādītajiem 25 tūkstošiem eiro, bet visas pārējās valstis var saņemt maksimālās summas, ja būs tāda nepieciešamība.
Ko par šo saka Izglītības un zinātnes ministrija? Tā atbalsta RTU iepirkumu, jo tas ienes Latvijai (un universitātei) daudz naudas! Viens ārvalstu studējošais gadā Latvijā iztērējot 15 tūkstošus eiro. Kopumā tie ir simtiem miljoni eiro katru gadu.
RTU 2023. gada publikācijā neslēpa, ka panākumi turku, indiešu, šrilankiešu un Co piesaistē ir viņu lepnums: “(..) novērojamais [ārvalstu studentu] pieteikumu pieaugums ir mērķtiecīga darba rezultāts. Jau vairākus gadus Latvija pasaulē tiek reklamēta kā vieta, kur iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību.”
RTU Starptautiskās sadarbības un ārzemju studentu departamenta tābrīža vadītājs Igors Tipāns norādīja: “Es teiktu, ka tas lielais dzinulis ārzemju studentu pieaugumam ir RTU Informācijas centri, kas ir Šrilankā, Uzbekistānā, Turcijā. Un tur arī redzams, ka ir šo studentu pieaugums, īpaši no Šrilankas un Turcijas. Un, protams, vairoja Latvijas universitāšu prestižu, kas, manuprāt, ir galvenais visām universitātēm Latvijā, kas ir iemesls, kāpēc studentu skaits aug.”
RTU pūles nav gājušas secen: RTU 2024. gadā bija ārvalstu studentu iecienītākā universitāte Latvijā.Lielākā daļa no ārvalstu studentiem RTU 2024. gadā bija Indijas pilsoņi, tādu bija 1230.
Latvijas augstskolās šobrīd kopumā mācās 12 tūkstoši ārvalstu studentu, visvairāk no Indijas.
Interesanti, ka Eiropas valstu studenti Latvijā tērē par trešdaļu vairāk nekā, piemēram, indieši. Ja valsts un universitāšu mērķis ir nopelnīt, vai nebūtu jāpiesaista tieši eiropieši? Šobrīd Latvijā puse no ārvalstu studentiem nāk tieši no Āzijas.
Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers: “Šķiet, maza nozare, bet faktiski šausmīgi nozīmīga. Un es uzsvērtu, ka tā nav tikai tā nauda, kas tiek ienesta, tie 400 miljoni eiro. Bet ir runa, ka ir arī lielāka dzīvība pilsētā.”
Nu, Auera kungs ir ieviesis skaidrību! Tā ir dzīvība, tā ir dažādība, tā ir kultūru bagātība! Indieši, pakistānieši un šrilankieši ir atbraukuši pie mums, garlaicīgajiem baltādainajiem, un atveduši dzīvību!
Daunis Auers pats atzīst, ka Āzijas valstu studentu maksātspēja ir mazāka kā Eiropas valstu studentiem: “Piemēram, noskaidrots, ka Eiropas studenti Latvijā par mājokli mēnesī tērē vidēji 520 eiro, kamēr studējošie no Āzijas valstīm – par 200 eiro mazāk. Arī ikdienas tēriņu apmērs atšķiras. Studenti no vecā kontinenta dažādiem izdevumiem vidēji atvēl 420 eiro mēnesī, kamēr studenti no Āzijas valstīm vien nepilnus 300 eiro.”
Daunis Auers turpina: “Ja mūsu augstskolās studētu vairāk jauniešu no Eiropas valstīm, lielāks būtu devums arī Latvijas ekonomikai. Taču mūsu augstskolās situācija ir pretēja.”
Interesanti, kāpēc tā? Varbūt paralēli peļņai mērķis ir uz Latvijas pilsētām arī atvest “dzīvību”?
Ko dara ārvalstu students, kad ierodas Latvijā?
Vidējais ārvalstu studentu atbiruma rādītājs Latvijā 2023./2024.gadā bija 37%, savukārt 2022./2023.gadā – 31%. Tātad katrs trešais students, kurš atbrauc mācīties uz Latviju, atbirst. Augstskolām ir pienākums ziņot PMLP un Valsts robežsardzei par atbirējiem divu nedēļu laikā.
Ziņošana nenotiek perfekti, turklāt uzturēties Latvijā var arī nelegāli. Ne bez iemesla daudzi ēdiena kurjeri brauc ar aizklātām sejām. Iespējams, lai maskētu savu identitāti un nelegālo uzturēšanos Latvijā.
LSM veica pētījumu par šo tematu pirms gada un secināja: ne visiem ārvalstniekiem patiesais mērķis Latvijā ir studēt. Daļa piesakās mācībām, lai tikai nokļūtu Eiropas Savienībā. Dažām mācību iestādēm ārvalstu studentu piesaiste ir vien fasāde. Tas ir imigrācijas bizness.
Latvijā ir vairākas mācību iestādes, kuras tiek vainotas negodprātīgā ārvalstu studentu uzņemšanā. Studentu motivācija un spējas studēt netiek pietiekami pārbaudītas, bet tas netraucē viņiem iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā. Galvenais, lai students samaksā, pārējais jau ir sekundāri – vai viņš mācīsies, pārvadās kebabus vai brauks tālāk uz Vāciju – kuru gan tas interesē?
RTU šķietami neloģiskā rīcība
Pieņemsim, ka iemesls, kāpēc Latvijas universitātes piesaista studentus no ārvalstīm, ir lai nopelnītu. Kāpēc tad ir jāpiesaista studenti no Āzijas, kuru maksātspēja ir mazāka?
Latviju kā pirmo studiju vietu visbiežāk izvēlējušies Āzijas studenti – 65,5% aptaujāto, savukārt Rietumeiropas studentu vidū šis rādītājs bija zemāks – 28,6%. Tātad ir novērojams, ka Latvija jau šobrīd ir daudz pievilcīgāka studentiem no Āzijas, ne Eiropas.
Merkantili domājot, vairāk līdzekļu jāatvelta būtu tieši eiropiešu piesaistei, bet RTU rīkojas pilnīgi pretēji: 99% līdzekļu aiziet Āzijas studentu piesaistei.
Interesanti, ka aptuveni katrs trešais ārvalstu students norādījis, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņš izvēlējies Latviju, ir draugu vai paziņu ieteikumi. Ņemot vērā, ka RTU tikko atvēlējusi 2,5 miljonus eiro studentu piesaistei no Āzijas valstīm, būtu naivi domāt, ka šī stratēģija nākotnē neveicinās vēl lielāku studentu pieplūdumu tieši no šī paša reģiona.
Kad tūkstošiem indiešu, šrilankiešu un uzbeku būs pabeiguši mācības RTU, viņi, protams, ieteiks šo universitāti saviem draugiem un radiniekiem. Un šis cikls turpināsies. Tomēr RTU tajā pašā laikā apgalvo, ka plāno virzīties uz sadarbību ar OECD valstīm. Vai šeit nav vērojamas pretrunas?
Turklāt ap 30% studentu no Āzijas izsaka vēlmi pēc mācībām atrast darbu Latvijā vai turpināt mācības Latvijā. Centrāleiropas, Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstu studentu vidū šādu vēlmi izteikuši 2-3%.
Mēs varam sagaidīt, ka trešdaļa ievestās “dzīvības” varētu uzkavēties Latvijā. Un daļa arī palikt šeit pastāvīgi, pēc laika saucot sevi par latviešiem.
Noslēgumā
Vai tiešām vienīgais veids, kā ielauzties TOP 500 universitāšu topā, ir uzņemot tūkstošiem Muhamedu un Raješu? Kamēr vieni šausminās, par ko pāris gados ir pārvērties Rīgas centrs, citi veido informācijas centrus Šrilankā un Indijā, cenšoties atvest maksimāli daudz cilvēku šeit uz Latviju.
Šis nav tikai “netīrs” bizness. Universitātes kā RTU ir tieši atbildīgas par to, ka daudzi imigranti arī nolemj apmesties Latvijā uz dzīvi. Lai arī kāds būtu katra cilvēka skatījums uz “tautu sajaukšanos”, ir būtiski zināt mūsu varoņus – universitātes, tostarp RTU.
Tas, ka “Bērnu Pasaules” Rimi ir palikuši divi balti cilvēki – apsargs un pārdevēja – nav problēma, jo jaunpienācēji atved uz Rīgu “dzīvību”.
Un izrādās, ka klimata pārmaiņām ir ietekme pat uz ārvalstu studentu skaitu Latvijā. LSM ziņo: “Esot gadījumi, kad studētgribētājs dodas prom tāpēc vien, ka Latvijā ir pārāk auksts. Aukstums jo īpaši mēdzot aizbiedēt tos, kuri studijas uzsāk ziemā.”
Šķiet, ka jācer ir uz aukstu ziemu, tad būs ne tikai mazāk ērču, bet arī iebraucēju.
