Guntis Veits

CILVĒKSTĀSTS. Guntis Veits: Dzīvē jāmāk visu darīt ar mēru 24

Guntis Veits allaž izcēlies ar savu pozitīvismu, un, iespējams, arī šī rakstura iezīme palīdzējusi viņam saglabāt labu veselību. Leģendārais grupas „Credo” mūziķis šogad augustā svinēs savu apaļo gadskārtu, bet nedomā par to un joprojām turpina aktīvi gatavoties koncertiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties 64
Ķīnieši ir sašutuši, jo Putina sabiedrotais sola “pakļaut” Krievijas kaimiņus
Bārmeņi atklāj, kurus dzērienus nekad nevajadzētu pasūtīt “pīķa stundās”
Lasīt citas ziņas

Galu galā, arī „Credo” šogad aprit zīmīga jubileja – apaļa puse gadsimta, un šim notikumam par godu plānotas dažādas aktivitātes. Lielākās no tām gaidāmas vasarā un rudenī, kad grupa dosies vērienīgā koncerttūrē pa Latvijas pilsētām. Ikdienā Guntis Veits aktīvi iesaistās arī dažādos citos projektos, tāpēc laiks bieži paskrien nemanot. Taču viņš arī nodarbojas ar sportu un brauc makšķerēt, cenšoties savas dzīves dažādos aspektus sabalansēt, lai viss būtu iespējami labākā līdzsvarā.

Tuvojas lielās koncerttūres laiks

Guntis Veits ir pieradis, ka cilvēki veikalos un citur viņu atpazīst, un neuztver to kā apgrūtinājumu. Uzdziedāt uz ielas gan neviens nav prasījis, bet uztaisīt kopīgu foto vai kaut kur atstāt savu autogrāfu gan cilvēki dažreiz palūdz. Patlaban Guntis kopā ar „Credo” aktīvi gatavojas jubilejas tūrei „Lido”, kas sāksies jau 18. maijā Jelgavā, brīvdabas koncertzālē „Mītava”. „Pēdējā laikā notiek intensīvi mēģinājumi,” saka Guntis.

CITI ŠOBRĪD LASA

„Koncertos būs arī „oranžās” meitenes, mūsu bekvokālistes. Esmu dziedājis kopā ar viņām arī agrāk un daru to joprojām Jāņa Kļaviņa projektā „Mikrofonam – 55”. Šīs meitenes ir no „Oranžā kora” un arī pasniedz sevi kā „oranžās”. Viņas ļoti labi dzied, teicami izskatās un lieliski iekļaujas projektā. Tāpat katrā koncertā būs arī kāda soliste, kas dziedās solo kopā ar mani, piemēram, aktrise Lelde Dreimane, dziedātājas Sandija Vīgante, Liene Šomase, Aija Andrejeva. Bet trijos koncertos – atklāšanas koncertā 18. maijā, 25. maijā Liepājas koncertdārzā „Pūt, vējiņi!” un 1. augustā Dzintaru koncertzālē – varēs redzēt un dzirdēt arī Liepājas kamerorķestri, tas nozīmē, ka uz skatuves būsim veseli 27! Vēl koncerti notiks 1. jūnijā Krustpils brīvdabas estrādē, Jēkabpilī, 15. jūnijā Saulkrastu brīvdabas estrādē, 27. jūlijā Sauleskalna estrādē, Talsos, 17.augustā Ikšķiles brīvdabas estrādē, bet 24. augustā Pilssalas estrādē, Alūksnē.

„Credo” popularitāte bija un būs

Par to, kā Guntis uzsāka darbošanos „Credo”, viņš stāsta: „Es mācījos Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā un tur spēlēju ansamblī. Tajā laikā norisinājās dažādas skates, kur grupām deva tarifikācijas, nosakot, kā tu drīkstēsi uzstāties nākamajā gadā. Vai tu varēsi spēlēt tikai savā kultūras namā vai pilsētā, vai tālāk. Esot mūzikas skolas ansamblī, man šādā veidā nācās sacensties ar tā brīža grupu „Credo”. Tad bija tāda lieta, ka „Credo” bija paredzēts doties uz Baikāla–Amūras maģistrāli muzicēt celtniekiem. Es neatceros, kas notika ar solistu – vai nu viņš saslima, vai arī kas cits atgadījās, bet viņš nevarēja braukt. „Credo” piedāvāja man dziedāt viņa vietā. Es aizbraucu līdzi un jau pēc šī ceļojuma paliku grupā „Credo”.

Es, protams, nezināju grupas „Credo” dziesmas. Izpildīju tās, kuras bija manā krājumā, kaut kādas piemācījos klāt no viņējām. Tanī laikā viņiem bija diezgan maz no šobrīd populārajām melodijām. Tikai tad, kad es atnācu uz „Credo”, Raimonds Pauls sāka mums dot savus skaņdarbus. Sanāca tāda kā sakritība. Tad arī parādījās „Meitene ar kallu ziediem”, „Kad nekas nav palicis tevī” – praktiski visas klausītāju iecienītās Maestro kompozīcijas, kas tika iekļautas „Credo” repertuārā.”

Pajautājām Guntim, kur slēpjas tā panākumu atslēga, kas „Credo” ir padarījusi par tautā joprojām tik iemīļotu grupu, ka tās izpildītās dziesmas visi grib dungot līdzi un dzirdēt vēl un vēl? „Jā, tā tiešām ir, ka dziesmas ir kļuvušas tik populāras,” mūziķis apstiprina. „Tiklīdz kādu no tām sāc izpildīt, tā vari tālāk vairs neturpināt, jo pietiks ar to, ka skanēs no skatītāju rindām… Klausītāji tās tiešām labi zina. Ir, bez šaubām, tādas, bez kurām koncerts nemaz nevarētu notikt. Ja tu neesi tās nospēlējis, tad publika atgādina un skandē, ka vajadzīgs tāds hits vai atkal kāds cits.”

Reklāma
Reklāma

Kura no „Credo” izpildītajām dziesmām Guntim pašam šķiet vismīļākā? Bet varbūt tomēr visas ir sirdij tuvas? „Protams, ka visas ir mīļas,” mūziķis atzīst. „Tikai laika gaitā tās atsijājas – kādas paliek populārākas, citas noiet otrajā plānā, bet dažas aizmirstas vispār. No tādām vairāk zināmām varu pieminēt „Ko tu dungo savā kabatā”, „Disnejlenda”, „Neko nevar skaidri zināt”. Un vēl ir daudzas, visas nenosaukt…”

Vienmēr smaidīgs un pozitīvs

Daudzi cilvēki Latvijā nereti žēlojas, ka mūsu platuma grādos ir pārāk maz siltuma un saules, tādēļ tumšajā un aukstajā laikā mēdz uzmākties rudens depresija. Guntis Veits gan nedala gadu sezonās un pieņem jebkādus laikapstākļus. „Man patīk visi gadalaiki, kādi mums ir,” saka mūziķis. „Es zinu, ka dzīvoju vietā, kur eksistē šāds klimats, esmu pie tā pieradis, un man nekāda depresija rudenī vai ziemā neparādās. Es nesūdzos arī par to, ja ir pārāk karsts vai auksts, slapjš vai sauss. Man vienmēr ir labi.”

Guntis Veits gandrīz vienmēr redzams smaidīgs un labvēlīgi noskaņots. Viņš nenoliedz, ka pāris reizes gadā varbūt gadās arī kādi drūmāki brīži, bet uzsver, ka tie ir tikai īslaicīgi momenti, atsevišķas stundas. Gadu gaitā dziedātājs ir iemācījies ņemt no pasaules labo un skatīties uz dzīvi pozitīvā gaismā: „Es saprotu – ja man pastāvīgi būtu jāuztver visas negācijas, kas nereti virmo zināmos sabiedrības slāņos un arī dažādos medijos, varbūt nemaz tā nesmaidītu. Taču es uz visu lūkojos ar smaidu un ņemu no dzīves tikai to, kas dod un rada labo, jauko un derīgo. Uz negatīvām lietām es neiespringstu, tās vienkārši akceptēju kā daļu no šīs pasaules neizbēgamās realitātes, gluži tāpat kā ar gadalaikiem. Tāda ir mūsu dzīve, un tā ir jāpieņem.”

Galvenais – prast visu līdzsvarot

Daudzi ir apbrīnojuši Gunta Veita neizsīkstošo enerģiju, kuru viņš dāvā visiem saviem klausītājiem. Interesējoties, kur mūziķis rod spēku tik ilgi un produktīvi koncertēt, viņš atbild: „Es īsti nezinu, bet acīmredzot protu plānot savu laiku tā, lai enerģijas pietiek visam. Aktīvi darbojos dažādās jomās, sportoju, bet brīžiem nedaru neko. Tāpat kontrolēju, ko ēdu ikdienā, un ievēroju noteikumu nepārēsties. Vienkārši visu ir izdevies labi sabalansēt. Arī pārtikas ziņā – principā ēdu visu. Man nav tādu produktu, ko esmu izslēdzis no sava uztura. Man garšo gaļa, tāpat zivis, arī saldumi. Tikai visam jābūt ar mēru.”

Viena no Gunta nerimstošām kaislībām, ko viņš pats vairākkārt uzsver, ir makšķerēšana. Mūziķis stāsta, ka parasti noķertās zivis pēc fotosesijas laiž vaļā. „Nesen, 1. maijā, bija līdaku sezonas atklāšana,” stāsta Guntis Veits. „Es to sagaidīju Liepājas ezerā, kur noķēru apmēram sešus kilogramus smagu līdaku. Dažreiz, kad noķeru mazāku, ap pusotru kilogramu lielu, es paņemu to uz mājām un uzcepu, jo zivis man ļoti garšo. Taču ne katru reizi, jo nebraucu uz ezeru vai upi ar domu, ko ēdīšu, ja neko nenoķeršu. Vienīgi dažreiz draugi, kuri paši nemakšķerē, palūdz atvest kādu zivi. Ja gadās kaut ko noķert, tad es arī paņemu savu lomu līdzi. Bet, runājot par manu lielāko zivi, tas bija viens sams, ko noķēru Spānijā. Pamatīgs milzenis, 226 cm garš un 87 kg smags.”

Par balsi jārūpējas

Guntis Veits atzīst, ka seko līdzi sev arī ikdienā, jo pretējā gadījumā būtu grūti dziedāt tik bieži un tik ilgi. „Es cenšos dzīvot tā, lai man būtu laba veselība,” teic mūziķis. „Mans galvenais darba instruments, ja tā var teikt, ir kakls, tādēļ jārūpējas, lai tas būtu darba kārtībā un varu normāli padziedāt. Tādēļ laicīgi domāju par nepieciešamajiem pasākumiem, kādi jāveic, piemēram, braucot makšķerēt – ko ģērbt mugurā, kā rīkoties, lai nejauši nesaaukstētos. It īpaši, ja nākamajā dienā gaidāms koncerts, tad nereti labāk es atsakos no makšķerēšanas tieši tajā dienā un atlieku zivju ķeršanu uz citu reizi.

Dažas reizes mūžā gan sarežģījumi ar balsi tomēr ir gadījušies, pat tiktāl, ka apjaušu – nevaru padziedāt. Taču ar ārstniecības līdzekļu un zinošu cilvēku palīdzību gandrīz vienmēr ir izdevies savest balsi tik labā kārtībā, lai, par spīti visām problēmām, varētu visu vajadzīgo nodziedāt. Ir viens ļoti labs speciālists, dakteris Dins Sumerags, kuru pazīst daudzi mūziķi, dziedātāji un kurš var ieteikt, ko darīt, lai koncertu novestu līdz labam iznākumam. Manis dēļ koncerts atcelts ir bijis, ja nemaldos, tikai reizi mūžā.”

Pasākumu biežums svārstās

Mūziķiem, tāpat kā citiem radošā spektra cilvēkiem, lielākoties ir nenormēts darba laiks. Periodiski nākas rauties melnās miesās, lai visu laicīgi paspētu, bet pēc kāda brīža parasti iestājas atslābums, kad

uzstāšanās notiek retāk un arī kopējo darbu ir mazāk. Guntis Veits apstiprina, ka ir grūti pateikt, cik daudz koncertu nedēļā notiek, jo vienā septiņdienu ciklā var būt veseli četri pasākumi, bet citā – tikai divi. „Piemēram, paraugoties nesenā pagātnē, martā četras dienas pēc kārtas notika 8. martam jeb Sieviešu dienai veltīti koncerti, turklāt katrs savā Latvijas malā – Ventspilī, Aizkrauklē, Tukumā, Jēkabpilī,” mūziķis saka. „Pirms tam, teiksim, uzstājāmies arī Valentīndienas koncertos. To bija vēl vairāk, katru dienu viens muzikālais pasākums, un tā koncertējām astoņas dienas pēc kārtas – no ceturtdienas līdz nākamajai piektdienai.”

Jautrības piestrāvots teātra projekts

Atšķirībā no „Credo” jubilejas savas personiskās dzimšanas dienas Guntis Veits parasti publiski nesvin, un viņš tās arī īpaši neafišē. „Primārais un galvenais, manuprāt, ir tik ilgu laiku būt uz skatuves „Credo” sastāvā,” saka dziedātājs. „Savās jubilejās es praktiski vienmēr uzstājos kādā koncertā vai arī teātrī. Paralēli citām aktivitātēm es kopā ar aktieriem Jāni Jarānu un Raimondu Vazdiku spēlēju teātra izrādē „Precies, māsiņ!”. Mēs esam ļoti daudzas reizes uzstājušies, bijām ar šo izrādi arī ASV. Tā ir smieklīga un jautra komēdija, skatītāju ļoti pieprasīta, un patlaban šai izrādei tiek gatavota arī otrā daļa.

Izrādes idejas autors bija režisors Jānis Mūrnieks, un pirmsākumos to veidoja radošā grupa. Viņiem bija vajadzīgs viens aktieris, kas dziedātu, un izvēle krita uz mani, jo es akadēmijā esmu beidzis masu pasākumu režisoru fakultāti. Turklāt manī ir iekšā arī zināma aktiermeistarība, runas kultūra un līdzīgas lietas. Sākumā, kad producenti mani piesaistīja, valdīja doma, ka es tur dziedāšu dziesmas, bet ar laiku viņi saprata, ka varu ne tikai dziedāt, bet arī uzstāties kā aktieris. Praktiski ar to arī viss sākās. Jāteic, šī gan nebija mana debija teātrī, es jau biju spēlējis tādās izrādēs kā „Ar būdu uz baznīcu”. Tur bija pazīstamu aktieru komanda, tostarp Olga Dreģe. Biju piedalījies arī bērnu izrādē „Robins Huds”.

Savukārt „Precies, māsiņ!” otro daļu producējam visi trīs kopā – es, Raimonda Vazdika un Jānis Jarāns. Mēs sanākam un taisām visu režiju paši, jo nākamajai izrādei mums nav scenārija autora. Taču nekas, tiekam galā, un turpinājums arī būs ļoti jautrs un smieklīgs, to varu apsolīt.”

Sarunā Guntis Veits atklāj arī to, ka pēc ilgāka pārtraukuma atkal apvienojušies „Liepājas brāļi”. Leģendārā grupa, kurā ietilpst arī Guntis, jau kopš pavasara gatavojās atgriezties uz skatuves un par godu „Līvu” mūziķa Ainara Virgas 60 gadu jubilejai 6. aprīlī uzstājās Liepājā. 1. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē norisināsies jau par tradīciju kļuvušais 3. Lielais Koncerts, bet 22. jūlijā Dzintaru koncertzālē gaidāms vēl viens Ainara Virgas jubilejas lielkoncerts. Abos šajos pasākumos uzstāsies arī Guntis Veits un „Liepājas brāļi”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.