Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Shutterstock

Demontējot būvmateriālus ar azbestu, nelietojot aizargmaskas, jūs sveicina vēzis 0

Skaidrojot nevērību pret azbesta kaitīgo ietekmi, eksperts min vairākus iemeslus. “Liela daļa Latvijā dzīvojošo joprojām nezina, cik kaitīgs ir azbests un kādas sekas tas var atstāt uz veselību. Tāpat arī daļa uzņēmēju bieži par to nav informēti, savukārt citi nereti likumdošanā noteiktās prasības ignorē taupības dēļ, jo to izpilde paredz papildu izdevumus. Tāpat būtisks ir atbildīgo uzraudzības iestāžu darbs. Piemēram, par to, lai darbs ar azbestu neradītu apdraudējumu darbinieka veselībai un netiktu piesārņota vide, atbildīgs ir uzņēmējs, kuru, savukārt, kontrolē Valsts darba inspekcija un Valsts vides dienests. Pašlaik diemžēl vērojama šāda situācija – ja, piemēram, Valsts darba inspekcija nav saņēmusi iesniegumu no uzņēmēja par darba ar azbestu uzsākšanu, tai nav pieejama informācija un iespēja pārliecināties, vai darbi rit atbilstoši normatīvo aktu prasībām” stāsta Pēteris Gals.

Tikai nelielai daļai ēku Latvijā, kuru celtniecībā savulaik izmantoti azbesta saturošie materiāli, demontāža un renovēšana notiek atbilstoši darba drošības prasībām, novēršot risku darbu veicējiem un apkārtnes iedzīvotājiem saslimt ar azbesta izraisītajām onkoloģiskajām slimībām,- uzmanību vērš Inspecta Prevention darba aizsardzības eksperts Pēteris Gals.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Eksperti atklāj, ka ir kaut kas, no kā Putins baidās vairāk nekā no NATO
Lasīt citas ziņas

Lai gan azbesta kaitīguma dēļ Eiropas Savienībā (ES) kopš 2005. gada ir aizliegti visi azbestu saturoši būvmateriāli un darbs ar tiem ir stingri reglamentēts, Latvijā šim jautājumam netiek pievērsta vērība. Kā norāda eksperts, pateicoties unikālajām fizikālajām īpašībām, azbests pagājušajā gadsimtā plaši izmantots būvmateriālos, piemēram, šīferī un siltumizolējošajos materiālos. Tādēļ mūsdienās, renovējot vai demontējot šajā laika posmā būvētās ēkas vai, piemēram, apkures sistēmas, darbu veicēji lielākoties tiek pakļauti azbesta kaitīgajai ietekmei.

“Azbestam piemīt īpašība sadalīties šķiedrās. Ja darbā ar azbestu, piemēram, demontējot būvmateriālus, tos transportējot vai apsaimniekojot azbestu saturošu materiālu atkritumus, netiek lietotas pretputekļu sejas maskas un aizsargapģērbs, šķiedras ar ieelpoto gaisu nokļūst cilvēka plaušās. Ņemot vērā, ka cilvēka organismā šķiedras nenoārdās un organisms tās nevar izvadīt, laika gaitā attīstās dažādas smagas saslimšanas,” skaidro eksperts. Viņš arī atzīmē, ka azbesta izraisītās veselības problēmas nevar identificēt uzreiz, jo no azbesta ieelpošanas brīža līdz nopietnai saslimšanai var aizritēt pat 20 gadi.

CITI ŠOBRĪD LASA
Lai gan saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, darbā ar azbestu strikti jāievēro darba aizsardzības prasības, kas paredz azbesta radītā riska novērtēšanu, azbesta demontāžas plāna izstrādi, azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumus, kā arī individuālo aizsardzības līdzekļu un piemērota aizsargapģērba lietošanu, tas tiek ievērots vien retajā būvobjektā. “Valsts darba inspekcijas (VDI) dati ik gadu apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties neapzinās azbesta radītos draudus. Tā, piemēram, pērn 9 mēnešu laikā šī institūcija saņēmusi vien 14 iesniegumus par darbu ar azbestu sākšanu. Par spīti tam, cik kaitīgs ir šis materiāls, lielākajā daļā objektu darbinieki joprojām ar azbestu strādā neievērojot darba aizsardzības prasības, turklāt nereti šie materiāli, netiek arī atbilstoši utilizēti un nonāk būvgružos,” situāciju raksturo Pēteris Gals.
Skaidrojot nevērību pret azbesta kaitīgo ietekmi, eksperts min vairākus iemeslus. “Liela daļa Latvijā dzīvojošo joprojām nezina, cik kaitīgs ir azbests un kādas sekas tas var atstāt uz veselību. Tāpat arī daļa uzņēmēju bieži par to nav informēti, savukārt citi nereti likumdošanā noteiktās prasības ignorē taupības dēļ, jo to izpilde paredz papildu izdevumus. Tāpat būtisks ir atbildīgo uzraudzības iestāžu darbs. Piemēram, par to, lai darbs ar azbestu neradītu apdraudējumu darbinieka veselībai un netiktu piesārņota vide, atbildīgs ir uzņēmējs, kuru, savukārt, kontrolē Valsts darba inspekcija un Valsts vides dienests. Pašlaik diemžēl vērojama šāda situācija – ja, piemēram, Valsts darba inspekcija nav saņēmusi iesniegumu no uzņēmēja par darba ar azbestu uzsākšanu, tai nav pieejama informācija un iespēja pārliecināties, vai darbi rit atbilstoši normatīvo aktu prasībām” stāsta Pēteris Gals.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.