“Tas, kas notiek mums apkārt, neatbilst latviešu identitātei.” Ziemele uzsver, ka integrācijas jomā Latvijā priekšā stāv milzīgs darbs 115
“Es ļoti ceru, ka mēs kaut ko mācāmies no ukraiņu brīvības cīņām, un tas mūsos rezonē. Līdz ar to mēs paskatāmies vairāk uz to, kāda ir mūsu sabiedrība, kas notiek apkārt. Un mēs esam secinājuši, ka tas, kas notiek mums apkārt, īsti neatbilst latviešu identitātei,” tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” komentēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, atbildot uz kādu raidījuma skatītāja jautājumu par Latvijā dzīvojošo krievu un citu tautību integrāciju. Skatītājs pauda uzskatu, ka tagad, visticamāk, ir pavēries iespēju logs, lai sakārtotu integrācijas jautājumu, kas nav izdevies pēdējos trīsdesmit gadus.
Ziemele uzvēra, ka par integrācijas jautājumiem runājusi jau 2015.gadā, kad atgriezusies no Strasbūras, Francijā (tur atrodas Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kur Ziemele strādāja par tiesnesi – red.).
“Toreiz vairākās intervijās teicu, ka mani pārsteidz tas, cik ļoti krieviska ir Latvijas informatīvā telpa, un mēs patērējam Krievijā ražotas filmas. Protams, tas ir tā, kā jūs sakāt – tas ir trīsdesmit gadus neizdarīts darbs ne tikai mācīt latviešu valodu un izbeigt skolu segredāciju, un informatīvās telpas segredāciju, bet tas ir vēl papildus Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts eiropeiskošana. Arī tas prasa konkrētu politiku un konkrētus līdzekļus kaut vai Eiropas Savienības valodu mācīšanu mūsu bērniem. Un izrādās, ka tas vēl nenotiks pat tuvākajā laikā. Tas ir milzīgs darbalauks – kā to pacelt? Es pat nezinu, kā lai to paceļ?” tā TV24 raidījumā uzsvēra Ziemele.
Ziemele domā, ka vispirms esot jāsāk ar to, ka mēs paskatāmies, kas notiek mūsu informatīvajā telpā – ko mēs stiprinām, un, ko nestiprinām. Tāpat esot jāpaskatās, kas notiek mūsu skolās, lai stiprinātu latvisko un arī eiropeisko identitāti. Cita starpā būtu jāstiprina arī mazākumtautību identitāti. Ar mazākumtautību šeit Ziemele domājot arī citas mazākumtautības, kas nav “pašpietiekamas, un, kurām mēs esam uzspieduši zīmogu – krievvalodīgie, bet viņiem ir viņu identitāte”.
“Ukraiņu skola, baltkrievu skola, lietuviešu skola un tā tālāk…Tas viss ir darāms! Vai ir kāds valdībā, kuram ir visa tā “bilde” pieejama, kādi ir tie pasākumi darāmie, to es, protams, jums nemācēšu pateikt. (…) Vienu lietu izdalīt nevar, bet tā ir vide, tā ir informatīvā telpa, un tā ir arī mūsu attieksme – mūsu katra attieksme,” komentēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ziemele.
