Tas nav tikai aizdevums – tas ir fintech: Latvijā ir pašu radīts finanšu inovāciju modelis 0
Kamēr tradicionālā banku sistēma turpina darboties lēni un konservatīvi, Ziemeļeiropas finanšu tirgū jau otro desmitgadi turpinās būtiskas pārmaiņas. Latvija, maza, bet dinamiska valsts, kļuvusi par inovatīvu fintech attīstības centru, kur galveno lomu ieņem tiešsaistes patēriņa aizdevumu uzņēmumi.
No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka tās ir kārtējās ātro kredītu piešķiršanas sistēmas, bet patiesībā tā ir plaukstoša tehnoloģiju nozare. Tie nav vienkārši ārpusbanku uzņēmumi – tās ir pilnvērtīgas fintech kompānijas, kas piedāvā personalizētus, ātrus un pilnībā digitālus risinājumus. Tās redz patērētāju labāk nekā jebkura banka, reaģē reāllaikā un kalpo par būtisku izaugsmes dzinēju vietējai ekonomikai.
No dokumentiem uz viedtālruni: aizdevumu evolūcija
Laikmetā, kad daudzas bankas joprojām prasa fizisku klātbūtni filiālēs, dokumentu drukāšanu un ilgu gaidīšanu, ārpusbanku pakalpojumi Latvijā piedāvā pilnībā digitālu, ātru un pieejamu procesu. Ar reāllaika datu analīzi, mākslīgo intelektu un progresīviem algoritmiem – aizdevums var tikt apstiprināts dažu sekunžu laikā un līdzekļi var tikt ieskaitīti klienta kontā minūšu laikā.
Šie pakalpojumi īpaši pielāgoti elastīgā darba laikmetam: pašnodarbinātajiem, frīlanceriem, pagaidu darbiniekiem un jauniešiem – auditorijām, kurām bieži vien bankas atsaka – tiek piedāvāts īsts, elastīgs un efektīvs risinājums steidzamām vajadzībām.
1 miljards eiro: strauji augošs tirgus
Darbības apjoms runā pats par sevi. Nozares dati liecina, ka 2024. gada pirmajā pusē Latvijā ārpusbanku aizdevumu tirgus pārsniedza viena miljarda eiro robežu – jauns rekords, kas liecina par pieaugošu sabiedrības uzticību un pastāvīgu pieprasījumu pēc digitālajiem finanšu pakalpojumiem. Arvien vairāk pilsoņu un uzņēmēju izvēlas šo pieeju tās caurskatāmības, vienkāršības un ātruma dēļ.
Aiz šiem skaitļiem slēpjas vesela tehnoloģiju ekosistēma. Uzņēmumi šajā jomā izstrādā rīkus riska novērtēšanai, klientu pārvaldībai un lietotāju pieredzes uzlabošanai. Ap tiem attīstās aktīva nozare datu, izstrādes, apkalpošanas un operāciju jomās – kas rada darba vietas, piesaista investīcijas un veicina būtisku tehnoloģiju eksportu.
Gudra, nevis ierobežojoša regulācija
Viens no galvenajiem panākumu iemesliem ir vietējās regulācijas pieeja. Latvijas finanšu uzraudzības iestāde ir izveidojusi struktūru, kas ļauj konkurētspējai un inovācijām uzplaukt – vienlaikus saglabājot patērētāju aizsardzību. Pēdējos gados uzraudzība ir paplašināta gan valsts, gan Eiropas līmenī, saglabājot līdzsvaru starp pieejamu kredītu un pārmērīga parāda novēršanu.
Tas ir interesants gudras regulācijas modelis: nevis lieki birokrātiski šķēršļi, bet sistēma, kas ļauj nozarei plaukt – vienlaikus kontrolējot riskus, nodrošinot caurspīdīgumu un skaidrus spēles noteikumus.
Vairāk nekā kredīts: jauns ekonomikas modelis
Latvijas ārpusbanku pakalpojumi nav tikai vēl viens finanšu produkts – tie ir strukturālu pārmaiņu simbols. Tie pārstāv pāreju uz jaunu finanšu pasauli, kur tehnoloģijas ne tikai uzlabo esošos procesus, bet izgudro no jauna, kā cilvēki un uzņēmumi piekļūst naudai.
Slēgtas un sarežģītas sistēmas vietā – vienkāršs, gudrs un pieejams interfeiss. Veidlapu vietā – dati. Zvanu vietā – lietotnes. Gaidīšanas vietā – tūlītēja reakcija. Finanšu perifērijas vietā – jauns centrs iniciatīvai, inovācijai un izaugsmei.
Latvija demonstrē jaunu, praktisku un efektīvu fintech modeli. Kamēr šis sektors turpinās augt, saglabājot atbildības un inovāciju principus, nav šaubu, ka tas ieņems centrālo lomu Eiropas ekonomikā nākamajā desmitgadē – ekonomikā, kas rodas no koda un algoritma, nevis veidlapām un zīmogiem.
