Tautas frontei – 35! Nacionālā ideja bija demokrātija un neatkarība. Tautas fronte bija ierocis, kā to īstenot 85
TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” uz jautājumu, vai Tautas fronte bija nacionālā ideja, Romualds Ražuks, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētnieks, medicīnas zinātņu doktors, politiķis (AS), atbild, norādot, ka nacionālā ideja bija demokrātija un neatkarība, tāpēc tā bija nacionālā ideja, jo mēs uz to tiecāmies.
“Tautas fronte bija ierocis, mehānisms kā to īstenot, jo pretspēki bija milzīgi,” viņš uzsver.
“Šobrīd liekas neticami, ka mēs bijām tik daudz,” piebilst Velta Čebotarenoka, bijusī Augstākās padomes deputāte, 4. maija deklarācijas kluba prezidente.
Praktiski nacionālajā kustībā Tautas fronte tāpat kā “Nacionālajā apvienībā” bija saplūduši cilvēki, kas tiešām mīlēja Latviju un gribēja redzēt to brīvu un neatkarīgu. Un pamazām mēs pie šīs idejas arī nokļuvām, viņa atceras. Mums veicās ar tādiem līderiem kā Dainis Īvāns un Sandra Kalniete – darbspējīgi, gudri un vareni cilvēki, kas Latviju tolaik ļoti virzīja uz priekšu, viņa apgalvo.
Un turpina to darīt arī šobrīd, viņa piebilst.
Aģentūra LETA ziņo, ka 9.oktobrī plkst.15 pie Benjamiņu nama Barona ielā 12 atklās Latvijas Tautas frontei veltītu piemiņas plāksni.
Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas un tās pirmā kongresa.
Piemiņas plāksnes atklāšanā piedalīsies bijušie Latvijas Tautas frontes dibinātāji un dalībnieki – žurnālists un politiķis Dainis Īvāns, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV), 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka, kā arī Rīgas domes vadība un pašvaldības pārstāvji.
Trešās atmodas laikā 1988.gadā tieši šajā ēkā veidojās Tautas fronte un tajā norisinājās nozīmīgi notikumi, kuriem bija izšķiroša nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā. Tolaik Mākslinieku savienībā notika pirmā organizatoriskās komitejas sanāksme, kam sekoja Radošo savienību padomes lēmums sasaukt Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresu.
Šajā ēkā darbojās Latvijas Tautas frontes koordinācijas centrs, tika izstrādāti statūti un programma. Tautā cienītu un novērtētu radošo savienību pārstāvju aicinājumam apvienoties Latvijas Tautas frontē vien pāris mēnešu laikā atsaucās vairāk nekā 100 000 cilvēku visā Latvijā.
Piemiņas plāksni izgatavoja un uzstādīs Rīgas pieminekļu aģentūra.
Nesen portāls LA.LV ziņoja, ka “Oskara” balvai izvirzītā režisores Ilzes Kungas Melgailes filma “Mana brīvība” piedzīvojusi krāšņu pirmizrādi, kinoteātrī “Forum Cinemas” pulcējot Itas Kozakevičas – filmā Alīcijas – laikabiedrus, draugus, atbalstītājus un filmas radošo komandu.
Kinolente atspoguļo svarīgu laiku Latvijas vēsturē, par ko stāsta politiķe Sandra Kalniete, kurai ir būtiska nozīme Latvijas Republikas neatkarības atgūšanā: “Filma ir par laiku, kas veidojis mani noteiktā dzīves periodā, par laiku, kura veidošanā esmu piedalījusies.
1988. gadā dibinājām Latvijas Tautas fronti ar ideju par demokrātijas atdzimšanu, kura nebija īstenojama bez Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pusotra gada vēlāk tika pieņemta 4. maija deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
Mēs lauzām, viņi lūza. Filmas galvenā varone Ita Kozakeviča ir mūsu uzticamā cīņubiedre. Poļu tautības sieviete, kurai, pateicoties viņas personības starojumam un gudrībai, bija milzu nozīme citu Latvijā dzīvojošo tautu saliedēšanā Latvijas Tautas frontes atbalstam.
