Harkiva pēc Krievijas uzbrukuma 7. jūlijā, 2025. gadā
Harkiva pēc Krievijas uzbrukuma 7. jūlijā, 2025. gadā
Foto. Scanpix/EPA/SERGEY KOZLOV

Vai patiesībā ASV un ES baidās no Krievijas sakāves karā? Trīs iespējamie iemesli 0

Ukrainas Radio komentārā Ukrainas Bruņoto spēku Sauszemes spēku rezervistu padomes vadītājs Ivans Timočko norādīja, ka Krievijas zaudējuma gadījumā tās teritorijā sāksies destabilizācijas procesi, kas apdraudēs arī kaimiņvalstis.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Atšķirība starp zālēm un indi ir tikai devā: lūk 3 uztura bagātinātāji, kas bendē tavu veselību
Krieviete pārsteigta un “palika uz pauzes”! Latvieši stāsta, kā ārzemēs “atmaskojuši” nekaunīgus tūristus 45
5 interjera kļūdas, kas liecina par bezgaumību jūsu mājoklī – skarbs dizainera viedoklis
Lasīt citas ziņas

Viņš uzsvēra, ka novājinātas centrālās valdības apstākļos vājināsies kontrole pār kodolieroču arsenālu.

Timočko atgādināja, ka Krievijas Federācijai ir kopīgas robežas ar Eiropu, Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnu un vēl 15 citām valstīm. Neviena no tām nevēlas haotiskus procesus savu robežu tuvumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Katrs saprot, ka Krievijas sakāves un destabilizācijas gadījumā tās robežās veidosies jauni anklāvi uz teritoriāla, nacionāla vai reliģiska pamata. Valstī notiks šķelšanās, un, visticamāk, vairāki izvirzīs teritoriālas pretenzijas kaimiņvalstīm,” viņš teica.

Viņš pieminēja arī Krievijas kodolieročus, norādot, ka saskaņā ar publiski pieejamiem datiem Krievijai ir aptuveni 5000 kodolgalviņu. “Protams, tikai filmās rāda, ka raķeti var ielikt kabatā vai izņemt automašīnā, taču draudi joprojām pastāv. Haoss var radīt nopietnus riskus, un var nebūt neviena, kam pajautāt par raķetes palaišanu,” uzsvēra Timočko.

Viņš norādīja, ka ASV un Eiropas valstis apzinās, ka Krievijas sabrukuma gadījumā var rasties teritoriāli strīdi. “Dažas no 18 valstīm, kas robežojas ar Krieviju, var izvirzīt teritoriālas pretenzijas, jo Krievija vēsturiski ir atņēmusi daļu zemju gan Ķīnai, gan Eiropas valstīm. Kad Krievija būs novājināta, kāds noteikti vēlēsies šīs zemes atgūt ar procentiem,” viņš pieļauj.

Timočko arī atgādināja, ka Krievija vēl nesen bija populāra ofšoru zona, līdzīga Kiprai. Viņš precizēja, ka Krievijā legalizētā nauda tika noguldīta Eiropas bankās, un tagad šī nauda ir arestēta ārvalstu bankās.

Tikmēr bijušais Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks, tagadējais Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā, Valērijs Zalužnijs, norādīja, ka Ukrainas stratēģija Krievijas sakaušanai jābalsta uz militāri tehnoloģisko revolūciju, kas nodrošina “nepieredzētus instrumentus ienaidnieka militāri ekonomiskā potenciāla un stratēģiskās infrastruktūras iznīcināšanai”.

Tāpat bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Volodimirs Ohriško komentēja nesenās retorikas izmaiņas Baltajā namā, nosaucot tās par pozitīvu signālu, taču ne par radikālu pārmaiņu sākumu ASV attiecībās ar Ukrainu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.