Trampa un Putina tikšanās varētu būt izšķirošs brīdis karā, taču eksperti brīdina par riskantu pavērsienu iespējamību… 0
ASV un Krievijas līderi – Donalds Tramps un Vladimirs Putins – jau nākamnedēļ varētu tikties, lai mēģinātu panāktu mieru Ukrainā. Tomēr viņu pieejas joprojām ir atšķirīgas, un iespēja, ka tiks noslēgts pamiers, ir ļoti maza.
Kā ziņo laikraksts “The Wall Street Journal” , Tramps ir mudinājis Putinu izbeigt karu, taču ir izrādījis mazu interesi par vienošanās detaļām. Kremļa līderis ir noraidījis visus aicinājumus izbeigt karadarbību, izņemot pēc viņa noteikumiem.
Vienlaikus, kā raksta izdevums, ja Trampa un Putina tikšanās notiks, tā varētu kļūt par nopietnāko pārbaudījumu Trampam šajā sasaukumā.
Jo īpaši analītiķi ir pauduši papildu bažas, ka Putins, iespējams, nav nopietni noskaņots par vienošanās panākšanu. “Putins ir skaidri norādījis, ka karš Ukrainā viņam ir svarīgāks par attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm,” sacīja Eiropas politikas analīzes centra prezidente Alina Poļakova.
Turklāt, kā norāda laikraksts, vēl viens grūts uzdevums Trampam būs saruna ar Putinu, kuram ir ceturtdaļgadsimta pieredze mijiedarbībā ar dažādiem ASV prezidentiem un kurš ir pierādījis savu spēju viņus ietekmēt.
Vienlaikus ASV un Eiropā pastāv bažas, ka Putins izvirzīja tikšanās ideju, lai turpinātu kavēt Trampu, nevis panāktu mieru.
Putins varētu piedāvāt, lai Krievija oficiāli pārņemtu daļu okupētās Ukrainas teritorijas apmaiņā pret savu karaspēku izvešanu no citiem reģioniem. Tramps, kurš tiecas uz vienošanos, varētu aicināt Ukrainu un tās sabiedrotos šādam piedāvājumam piekrist, norāda augsta ranga Eiropas diplomāts un Ukrainas amatpersona: “Kijiva un citas Eiropas valdības, visticamāk, noraidīs šo plānu, kas būtu par labu Putinam, jo Tramps, kuram reti rūp miera līguma detaļas, varētu vainot Ukrainu karadarbības turpināšanā.”
Pastāv arī iespēja, ka Tramps pārtrauks izlūkošanas un militāro atbalstu Ukrainai – kā to jau izdarīja šī gada sākumā –, tādējādi vājinot prezidenta Volodimira Zelenska centienus atjaunot labas attiecības ar Trampu pēc saspringtās tikšanās Ovālajā kabinetā februārī. ASV varētu pilnībā izstāties no diplomātiskā procesa, atstājot Maskavu un Kijivu vienatnē turpināt to, ko Tramps jau sen sauc par “Baidena karu”.
Tomēr tie, kuri labi pazīst Trampu, ir pārliecināti, ka viņš turpinās tiekties pēc vērtīgākā darījuma savas agrīnās prezidentūras laikā, kura panākumi vai neveiksmes varētu noteikt viņa mantojumu: “Viņš vēlas būt darījumu slēdzējs. Tas ir viņa tēls.”
