Tramps ir nervozs par veiksmīgajiem Ukrainas triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Tam ir kāds iemesls 0
Ukrainas atkārtotie triecieni Krievijas enerģētikas infrastruktūrai ir nodarījuši nopietnu triecienu Maskavas vitālajam degvielas eksportam tieši tajā brīdī, kad Rietumu sankcijas pastiprinās. Taču, ja šie uzbrukumi būs pārāk veiksmīgi, tie riskē izraisīt ASV prezidenta Donalda Trampa dusmas, raksta aģentūra Reuters.
2022.gadā sākās karš starp Krieviju un Ukrainu, nu pēdējās nedēļās tas piedzīvojis asu pavērsienu, jo Kijiva sāka veikt viļņveida bezpilota lidaparātu uzbrukumus Krievijas cauruļvadiem un eksporta termināļiem. Tas ir nodarījis smagu postu Krievijas plašajai naftas un gāzes nozarei, kas veido ceturtdaļu no valsts IKP.
Ukraina pastiprināja šos triecienus trešdien, kad bezpilota lidaparāti uzbruka Salavatam — vienam no Krievijas lielākajiem ķīmiskajiem kompleksiem — otro reizi mazāk nekā nedēļas laikā, kā arī Melnās jūras ostas pilsētai Novorosijskai.
Krievija ceturtdien paziņoja par dīzeļdegvielas eksporta ierobežojumiem, kas ir pirmais lielais solis, lai aizsargātu vietējo tirgu no trūkuma, ko izraisījis eksporta kritums par 40% septembrī salīdzinājumā ar augustu.
Šis solis ir vērsts uz to, lai nodrošinātu izejmateriālus iekšzemes patērētājiem un ražotājiem, jo Krievijas naftas ražošanas nozarē strādā aptuveni 1,5 miljoni cilvēku.
Tramps, kurš ir izteicis atbalstu Ukrainas uzbrukumiem Krievijas enerģētikas mērķiem, brīdināja Maskavu, ka sankcijas tiks pastiprinātas, ja tā neatcels eksporta ierobežojumus.
Tomēr Tramps arī šķiet nelabprāt būtu gatavs pastiprināt sankcijas Krievijas naftas nozarei, apgalvojot, ka pirmais solis būtu Eiropai pilnībā pārtraukt Krievijas naftas un gāzes iegādi. Šī vilcināšanās, iespējams, ir saistīta ar bažām par degvielas cenu pieaugumu un inflācijas spiedienu.
Tāpēc Ukrainas stratēģija, mērķējot uz enerģētikas infrastruktūru, varētu būs saspiest Kremļa finanses, taču, ja tā izraisīs atriebību, kas novedīs pie ilgtspējīga naftas cenu pieauguma pasaulē, Kijiva varētu zaudēt trauslo Baltā nama atbalstu.
ASV destilātu krājumi, tostarp dīzeļdegviela un apkures eļļa, pagājušajā nedēļā bija par 11% zemākā līmenī nekā 10 gadu vidējais, tas ir saskaņā ar Enerģētikas informācijas administrācijas datiem.
Tirgi, iespējams, var būt nervozi, ka šis jaunais faktors Krievijas un Ukrainas konfliktā var izraisīt lielāku atriebību no Kremļa puses — daudz lielāku, nekā Rietumu līderi iedomājas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins acīmredzami nav pieņēmis šo lēmumu viegli, jo straujais dīzeļdegvielas eksporta kritums atņem Maskavai vitālus naudas līdzekļus.
Turklāt ES paziņoja, ka plāno ieviest importa aizliegumu rafinētiem naftas produktiem, kas izgatavoti no Krievijas jēlnaftas. Taču šie pasākumi paši par sevi neizraisīja Krievijas daļējo dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu. Tā rīkojās tikai pēc tam, kad ukraiņu bezpilota lidaparāti sāka trāpīt pa tā rafinērijām, liecinot, ka ekonomisko un militāro uzbrukumu kombinācija tā enerģētikas nozarei skar Kremli vistiešāk.
