“Viens no rupjākajiem pārkāpumiem šajā gadījumā ir…” Advokāts izanalizējis Raimonda Paula Dziesmu svētku rīkošanu no tiesību prizmas 0
Pēdējā laikā sabiedrībā daudz tiek runāts par ieceri nākamgad Mežaparkā rīkot Raimonda Paula Dziesmu svētkus “Manai dzimtenei”. Par to izteicies arī pats Maestro, taču viņš pret šo ideju kategoriski iebilst. Sociālajā medijā “Facebook” zvērināts advokāts Lauris Klagišs publicējis ierakstu, kurā skaidro šādu Dziesmu svētku rīkošanu no tiesību puses.
Klagiša publikācijā rakstīts: “Raimonda Paula gadījums: Kur beidzas godināšana un sākas tiesību pārkāpums.
✔️ Pēdējās dienās sabiedrībā plašu rezonansi izraisījusi ziņa par 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē plānoto lielkoncertu “Raimonda Paula dziesmu svētki ‘Manai dzimtenei'”, pret kuru kategoriskus iebildumus paudis pats Maestro Raimonds Pauls, norādot: “Es taču nepiekritu, lai viņi rīko to! Viņi taču uz savu galvu!”. Lai gan pasākuma rīkotāji apgalvo, ka vēlas “godināt Maestro daiļradi” un ka visas atļaujas ir iegūtas, no juridiskā viedokļa šī situācija izgaismo būtiskas problēmas Latvijas pasākumu rīkošanas kultūrā.
✔️ Vārda izmantošana peļņas gūšanai. Viens no rupjākajiem pārkāpumiem šajā gadījumā ir Maestro vārda un uzvārda izmantošana pasākuma nosaukumā un reklāmā bez viņa piekrišanas. Latvijas Republikas Reklāmas likums nosaka striktu aizliegumu: reklāmā aizliegts izmantot citas personas vārdu, uzvārdu vai citādu identificējošu apzīmējumu bez šīs personas piekrišanas. Šis aizliegums ir imperatīvs. Fakts, ka persona ir sabiedrībā pazīstama, nedod tiesības citiem komersantiem izmantot tās vārdu, lai veicinātu biļešu pārdošanu un gūtu peļņu. Raimonda Paula vārds ir “zīmols” ar milzīgu pievienoto vērtību, un tikai viņam pašam ir tiesības lemt, kur un kā tas tiek izmantots.
✔️ Koncerta nosaukums “Raimonda Paula dziesmu svētki” vidusmēra patērētājam rada nepārprotamu iespaidu, ka pasākumu rīko, atbalsta, vai tajā vismaz piedalās pats komponists. Situāciju vēl kliedzošāku padara fakts, ka biļešu cenas uz šo pasākumu sasniedz pat 150 eiro, tomēr publiskajā telpā nav pieejama nekāda informācija, kas liecinātu, ka kaut daļa no šīs iespaidīgās summas būtu paredzēta pašam Maestro kā atlīdzība. Pārdot dārgas biļetes, izmantojot personības uzticamības kapitālu pretēji šīs personas gribai un bez finansiāla labuma pašam autoram, ir ne tikai neētiski, bet arī uzskatāma par maldinošu komercpraksi, ko aizliedz Patērētāju tiesību aizsardzības likums.
✔️ Rīkotāji publiski aizbildinās, ka “aranžējumi un atļaujas ir nokārtotas”. Šeit bieži tiek jauktas divas dažādas lietas: publiskā izpildījuma licence un autora personiskās tiesības. Saskaņā ar Autortiesību likumu, autoram ir neatsavināmas personiskās tiesības izlemt, vai un kad darbs tiks publiskots, aizliegt darba pārveidošanu un jebkādu kropļošanu (aranžēšanu bez saskaņošanas), kā arī pretoties tādai darba izmantošanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.
✔️ Rīkotāju arguments, ka pasākums ir “veltījums”, neiztur nekādu kritisku vērtējumu un rada bīstamu precedentu. Iedomājieties situāciju: kāds uzņēmums bez saskaņošanas atver rūpnīcu, sāk ražot elektroauto, uzlīmē tām “Tesla” logo un pārdod par tirgus cenu. Kad Ilons Masks vai “Tesla” juristi iesniedz prasību tiesā par preču zīmes zādzību un patērētāju maldināšanu, uzņēmējs publiski sašutis paziņo: “Jūs pārpratāt! Mēs negrasāmies maksāt Maskam vai prasīt viņa atļauju – šī rūpnīca ir mūsu godinājums viņa inženiera ģēnijam! Mēs taču popularizējam elektroauto ideju!”. Tas ir tāpat kā uzrakstīt un izdot jaunu grāmatu ‘Harijs Poters un Raimonda noslēpumi’, pārdot to veikalos un Dž. K. Roulingai paziņot: ‘Jums nekas nepienākas, jo mēs taču tikai godinām jūsu radīto burvju pasauli!’. Tas būtu identiski situācijai, ja kāds uzņēmējs sarīkotu Kristapa Porziņģa basketbola nometni ar 500 eiro dalības maksu, bet bez paša Kristapa ziņas. Kad sportists iebilstu, rīkotājs atbildētu: ‘Bet mēs taču tikai cildinām tavu ieguldījumu Latvijas basketbolā!'”. Nevienā tiesiskā valstī šāds arguments nepasargātu no soda. Sveša vārda un radītā produkta (šajā gadījumā – mūzikas un vārda “Raimonds Pauls”) izmantošana savas peļņas gūšanai bez īpašnieka piekrišanas ir nevis cieņas izrādīšana, bet gan ciniska parazitēšana uz svešiem panākumiem.
✔️ Ja koncertā plānots atskaņot “īpaši šim koncertam radītus jaunus Maestro skaņdarbu aranžējumus”, tam nepieciešama tieša autora piekrišana. Standarta licences nenosedz tiesības brīvi pārveidot skaņdarbus vai iekļaut tos kontekstā, kas autoram ir nepieņemams. Maestro bažas par izpildījuma kvalitāti un finanšu caurspīdīgumu ir pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka šāds pasākums var kaitēt viņa reputācijai.
✔️ Mērķis “godināt” neatbrīvo no pienākuma ievērot likumu. Ņemot vērā situācijas nopietnību un iespējamo kaitējumu reputācijai, Maestro ieteicams izvērtēt iespēju vērsties:
1. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), ziņojot par negodīgu un maldinošu komercpraksi;
2. Tiesā, lai civiltiesiskā kārtībā aizstāvētu savas tiesības uz vārdu un godu, kā arī pieprasītu pasākuma atcelšanu vai nosaukuma maiņu;
3. Valsts policijā, lai lūgtu izvērtēt, vai rīkotāju darbībās, iekasējot ievērojamas naudas summas uz autora vārda rēķina bez viņa ziņas, nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.
✔️ Šis gadījums ir spilgts atgādinājums visiem pasākumu rīkotājiem: intelektuālais īpašums un personiskās tiesības nav formalitāte. Bez autora piekrišanas rīkots “veltījuma koncerts” ar autora vārdu virsrakstā ir taisnākais ceļš uz tiesvedību un administratīvajiem sodiem.
P.S. Šajā rakstā paustais viedoklis un juridiskā situācijas analīze ir balstīta tikai un vienīgi uz publikācijas brīdī publiski pieejamo informāciju un iesaistīto pušu sniegtajiem paziņojumiem plašsaziņas līdzekļos. Autora rīcībā nav informācijas par to, vai starp pusēm pastāv kādas nepublicētas vienošanās, konfidenciāli līgumi vai atsevišķas saskaņošanas sarakstes, kas nav nonākušas atklātībā un kas varētu mainīt situācijas tiesisko vērtējumu. Raksts atspoguļo vispārēju tiesību normu piemērošanu konkrētajai situācijai, pieņemot, ka publiskajā telpā izskanējušie fakti atbilst patiesībai.”
Advokāts komentāru sadaļā dalās arī ar notikuma analoģijām no dažādām nozarēm: “1. “McDonald’s” piemērs. “Iedomājieties, ka kāds atver restorānu ar izkārtni “McDonald’s”, tirgotu “Big Mac” burgerus un tiesā skaidrotu: “Tā nav preču zīmes zādzība! Tas ir sirsnīgs veltījums ātrās ēdināšanas kultūras pamatlicējiem.””
2. “Prāta Vētras” piemērs. “Vai varat iedomāties, ka kāds noīrē arēnu, sarīko koncertu “Prāta Vētras lielkoncerts”, kurā uzstājas kaverversiju grupa, biļetes maksā 100 eiro, bet paši “Prāta Vētras” puiši par to uzzina no avīzēm? Un rīkotājs saka: “Mēs vienkārši mīlam jūsu dziesmas!””
3. “Rolex” un “cieņas” pulksteņi “Iedomājieties, ka kāds pagrabā sāk ražot pulksteņus, uzspiež tiem “Rolex” logotipu un pārdod par tūkstošiem eiro. Kad ierodas policija, ražotājs neizpratnē taisnojas: “Tā nav viltošana! Mēs vienkārši tik ļoti cienām Šveices meistarus, ka šī peļņa ir mūsu veids, kā pateikt paldies par viņu vēsturisko ieguldījumu laikrāžu pasaulē!””
4. “Disney” un sētas atrakciju parks “Tas ir tāpat kā uzbūvēt savā pagalmā karuseļus, nosaukt to par “Disnejlendu”, izmantot Mikimausa un Donalda Daka tēlus reklāmās un iekasēt milzu naudu par biļetēm. Kad “Disney” juristi celtu pretenzijas, atbilde būtu: “Jūs nesaprotat! Mēs negrasāmies dalīties peļņā, jo šis parks ir mūsu sirds dāvana Voltam Disnejam un bērnības sapņiem!””
5. “Coca-Cola” un cukurūdens veltījums “Situācija ir līdzvērtīga tam, ja kāda rūpnīca sāktu pildīt pudelēs parastu cukurūdeni, līmētu virsū “Coca-Cola” etiķetes un tirgotu veikalos. Uz pārmetumiem par preču zīmes pārkāpumu viņi atbildētu: “Mēs taču nezagām recepti! Mēs tikai godinām gāzēto dzērienu kultūru un leģendāro zīmolu. Tas ir veltījums, nevis bizness!””
6. “Nike” un “svētku” botas “Vai varat iedomāties uzņēmēju, kurš nopērk lētus apavus, uzšuj tiem “Nike” simboliku un pārdod kā ekskluzīvu kolekciju? Kad uzņēmums iebilst, viņš paziņo: “Šī nav zādzība, tie ir “Nike Godināšanas Svētki”! Mēs popularizējam skriešanu, tāpēc mums nav jums jāmaksā vai jāprasa atļauja.””
7. Gordons Ramzijs un “admirācijas” restorāns “Tas būtu tāpat, ja kāds atvērtu restorānu ar nosaukumu “Gordona Ramzija virtuve”, pavāri gatavotu pēc savas saprašanas, cenas būtu kā “Michelin” restorānā, bet pats Ramzijs par to nezinātu ne nieka. Uz tiesas pavēsti īpašnieks atbildētu: “Šef, nevajag dusmoties! Mēs taču tikai apbrīnojam jūsu talantu!”.”
