“Zoss, kas dēj zelta olas” Vai Beļģija riskēs, un ar ko dalīs riskus, lai atbalstītu Ukrainu 0
Karam Ukrainā ieilgstot, pieaug diskusijas par to, kā maksimāli izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai sniegtu finansiālu atbalstu Ukrainai. Beļģija, kurā glabājas liela daļa no šiem 190 miljardu eiro vērtajiem aktīviem, ir izteikusi gatavību apsvērt riskantākas ieguldījumu stratēģijas, lai palielinātu no tiem gūto peļņu, taču uzsver, ka Eiropas Savienībai (ES) jādalās juridiskajos riskos.
Šis jautājums rada sarežģītus juridiskus, finansiālus un politiskus izaicinājumus, kā norāda Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevosts intervijā laikrakstam Financial Times.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES un tās sabiedrotie iesaldēja aptuveni 190 miljardus eiro vērtus Krievijas valsts aktīvus, kas galvenokārt tiek glabāti Briselē bāzētajā Euroclear depozitārijā. Šie aktīvi ietver Krievijas centrālās bankas rezerves, valdības vērtspapīrus un citus finanšu instrumentus.
No šiem aktīviem gūtā peļņa jau tiek izmantota, lai apkalpotu 50 miljardu dolāru aizdevumu Ukrainai, ko nodrošinājušas G7 valstis.
Tomēr, karam turpinoties, pieaug spiediens atrast veidus, kā palielināt ieņēmumus no šiem aktīviem, tostarp apspriežot pretrunīgi vērtēto ideju par to konfiskāciju.
Saskaņā ar Euroclear datiem, 2024. gadā no iesaldētajiem aktīviem tika gūti aptuveni 3,5 miljardi eiro peļņas, kas galvenokārt nāk no reinvestētiem noguldījumiem un vērtspapīriem, kurus nevar atmaksāt Krievijai.
Beļģijas nostāja: Riski un atbildība
Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevosts uzsvēra, ka “mēs neizslēdzam jaunus soļus, taču tiem jābalstās uz stabila juridiska pamata un jāparedz kopīga atbildība par riskiem”.
Viņš norādīja, ka
tieša aktīvu konfiskācija netiek apsvērta, jo tai trūkst juridiska pamata un tā varētu kaitēt eiro reputācijai kā drošai valūtai.
Turklāt šāds solis varētu atturēt citas valstis no suverēnu līdzekļu glabāšanas Eiropā, tādējādi apdraudot Eiropas kā globāla finanšu centra statusu.
Prevosts brīdināja, ka Beļģija viena pati nevar uzņemties atbildību par iespējamām tiesas prāvām, kuru izmaksas varētu sasniegt valsts gada budžeta apjomu, kas 2024. gadā bija aptuveni 70 miljardi eiro.
Tieša aktīvu konfiskācija ir juridiski sarežģīta, jo starptautiskās tiesības aizsargā suverēnu valstu īpašumus.
Euroclear pārstāvji ir noraidījuši ierosinājumus izmantot riskantākas ieguldījumu stratēģijas, norādot, ka tās varētu tikt uzskatītas par netiešu konfiskāciju,
kas radītu juridiskas sekas. Piemēram, ja reinvestēto aktīvu vērtība kritīsies, Beļģija vai ES varētu saskarties ar tiesvedību no Krievijas puses.
Turklāt Krievija jau ir draudējusi ar pretpasākumiem, tostarp atbildes konfiskācijām pret Rietumu aktīviem, kas atrodas Krievijā. Finanšu eksperti lēš, ka šādas tiesas prāvas varētu ilgt gadiem, radot papildu slodzi ES dalībvalstu budžetiem. Tomēr pieaugošais spiediens no Ukrainas un tās sabiedrotajiem
mudina ES meklēt radošus risinājumus, piemēram, reinvestēšanu augsta riska instrumentos, kas potenciāli varētu palielināt peļņu līdz 5–7 miljardiem eiro gadā.
