“Ukraiņi grib mani nogalināt!” Putins sūdzas Trampam par neeksistējošu uzbrukumu 0
Pēc tam, kad ASV izdarīja spiedienu uz Ukrainu pieņemt tai nelabvēlīgu miera vienošanos, Kijiva vairāk nekā mēnesi pārskatīja piedāvājumu un bija tuvu tam, lai saņemtu Trampa atbalstu pārskatītajai versijai, vēsta “Kyiv independent”.
Tad piezvanīja Vladimirs Putins. Divreiz.
Dažas stundas pirms otrā zvana, 29. decembrī, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Ukrainas droni it kā mēģinājuši veikt triecienu Putina valsts rezidencei, naktī Novgorodas apgabalā uzbrūkot ar 91 dronu.
Šim apgalvojumam netika sniegti nekādi pierādījumi. Taču tam nebija nozīmes.
Nākamajā dienā Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pastiprināja apgalvojumus, ka Ukraina esot mēģinājusi noslepkavot Krievijas prezidentu, vēlreiz vēršoties tieši pie Trampa.
“Tas nav vērsts tikai personīgi pret prezidentu Putinu. Tas ir vērsts arī pret Trampu, ar mērķi izjaukt prezidenta Trampa centienus veicināt miermīlīgu Ukrainas konflikta atrisinājumu,” Peskovs sacīja 30. decembrī.
“”Lai viņš iet bojā,” katrs no mums varētu nodomāt,” savā Ziemassvētku vakara uzrunā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, runājot par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Peskovs šos divus notikumus savstarpēji sasaistīja. “Es gribētu atgādināt Zelenska Ziemassvētku uzrunu un vārdus, ko viņš veltīja Putinam,” sacīja Peskovs.
Trampa reakcija bija paredzama. “Man tas nepatīk. Tas nav labi. Es par to dzirdēju šorīt. Zināt, kurš man par to pastāstīja? Prezidents Putins man par to pastāstīja… Es biju ļoti dusmīgs,” Tramps sacīja 29. decembrī pēc sarunas ar Krievijas prezidentu.
Kad viņam jautāja par informācijas avotu, Tramps vilcinājās.
“Jūs sakāt, ka varbūt uzbrukums nemaz nenotika? Tas arī ir iespējams, pieļauju. Bet prezidents Putins man šorīt teica, ka tas notika.”
Zelenskis 29. decembrī Krievijas apgalvojumus noraidīja kā kārtējos melus, brīdinot, ka Maskava izmanto šo apsūdzību, lai attaisnotu iespējamos triecienus, visticamāk, mērķējot uz Kijivu.
“Ar šo paziņojumu par it kā notikušu uzbrukumu kādai rezidencei viņi gatavo augsni triecienam, visticamāk, galvaspilsētai un valdības ēkām,” sacīja Zelenskis.
Tomēr Ukrainas prezidenta teiktais palika bez plašākas rezonanses.
“Esmu dziļi nobažījies par ziņojumiem par Krievijas Federācijas prezidenta rezidences apšaudi. Turpinātie diplomātiskie centieni piedāvā visreālāko ceļu uz karadarbības izbeigšanu un miera panākšanu. Aicinām visas iesaistītās puses koncentrēties uz šiem centieniem un izvairīties no jebkādām darbībām, kas tos varētu graut,” 30. decembrī platformā “X” angļu un krievu valodā rakstīja Indijas premjerministrs Narendra Modi.
Krievijai draudzīgo Uzbekistānas un Kazahstānas līderi sazvanījās ar Putinu, nosodot uzbrukumu, kas joprojām nav apstiprināts.
“Pakistāna nosoda ziņoto uzbrukumu Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina rezidencei. Šāds noziegums ir nopietns drauds mieram, drošībai un stabilitātei, jo īpaši laikā, kad tiek īstenoti miera centieni,” rakstīja premjerministrs Šehbazs Šarifs.
“Pakistāna pauž solidaritāti ar Krievijas Federācijas prezidentu, kā arī ar Krievijas valdību un tautu,” rakstīja Šarifs laikā, kad Krievija bombardēja Ukrainas civiliedzīvotājus, atstājot miljoniem cilvēku Kijivā un citās lielajās pilsētās bez elektrības un apkures.
Ukrainu ir mulsinājusi Krievijas spēja tik viegli gūt atbalstu savam prezidentam un kara centieniem.
“Gandrīz diennakts ir pagājusi, bet Krievija joprojām nav sniegusi nekādus ticamus pierādījumus saviem apgalvojumiem par Ukrainas it kā veikto ‘uzbrukumu Putina rezidencei’. Un arī nesniegs. Jo tādu nav,” 30. decembrī platformā X rakstīja ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
“Mūs sarūgtināja un satrauca Emirātu, Indijas un Pakistānas paziņojumi, kuros paustas bažas par uzbrukumu, kas nekad nav noticis,” viņš piebilda.
“Šādas reakcijas uz Krievijas nepamatotajiem manipulatīvajiem apgalvojumiem tikai spēlē Krievijas propagandas labā un iedrošina Maskavu uz vēl lielākām zvērībām un meliem.”
Krievijā dzimušais politologs Dmitrijs Oreškins norāda, ka Putina paziņojuma laiks “nepārprotami nav nejaušība”.
“Notika saruna (starp Zelenski un) Trampu, kas Ukrainai bija pozitīva. Kremlim uz to bija kaut kā jāreaģē, un tas ļoti atgādina aizsardzības reakciju. Mērķis ir skaidrs: parādīt Trampam, ka Zelenskis nav dzīvotspējīgs sarunu partneris, ka Ukraina vēlas turpināt karu un tā tālāk.”
