Tramvaja vadītāja un kāds garāmgājējs no krustojuma nomet izkustējušos bruģakmeņus.
Tramvaja vadītāja un kāds garāmgājējs no krustojuma nomet izkustējušos bruģakmeņus.
Ekrānuzņēmums no Kaspars_ZN video

Tramvaja vadītāja atbrīvo sliedes no bruģa 0

Šogad maijā pēc vairāku gadu būvniecības darbiem Rīgā ekspluatācijā tika pieņemta nu jau par bēdīgi slaveno dēvētā Krišjāņa Barona iela. Taču dažādas ķibeles ar Barona ielu un tās jaunieklāto bruģi turpina atgadīties arī vēl šobrīd.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
VIDEO. Artuss Kaimiņš savā raidījumā pamatīgi nokaitina LTV leģendu Andreju Volmāru, kurš pamet sarunu pusratā
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Lasīt citas ziņas

Kā tas nākas, ka salīdzinoši nesen ieklātais bruģis tomēr ik pa laikam izkrīt no savas vietas un nonāk uz brauktuves, “LA” skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāve Una Ahuna-Ozola un PSIA “Rīgas satiksme” pārstāvis Viktors Zaķis.

Tramvaja vadītāja tīra sliedes

Nupat sabiedriski aktīvais Kaspars internetā bija ievietojis video, kurā redzams, ka pa Barona ielu braucošā tramvaja vadītāja bija apturējusi transportlīdzekli krustojumā, lai no sliedēm novāktu no gultnes “izlēkušos” bruģakmeņus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Video redzams, ka tramvaja vadītājai palīgā steidz arī kāds garāmgājējs. Kad šķēršļi novākti, vadītāja iekāpj tramvajā un brauc tālāk. Jāpiezīmē, ka Kaspars pagājušo trešdien vēl pirms šī gadījuma par to telefoniski informējis atbildīgās amatpersonas, bet reakcija nav sekojusi.

“Rīgas satiksmes” pārstāvis Viktors Zaķis “LA” apstiprina, ka tramvaja vadītājam ir jāseko, lai akmeņi un citi priekšmeti, kas nokļuvuši uz sliežu ceļa, tiktu novākti.

Ja vadītājs pats nevar to izdarīt, tad vadītāja pienākums ir par to ziņot centrālajam dispečeram, jo var notikt tramvaja nobraukums no sliežu ceļa vai paša tramvaja apakšējās daļas bojājumi.

Zaķis atzīmē, ka šādi un līdzīgi gadījumi uz Barona ielas neesot uzskatāmi par biežiem. Bet tā notiekot arī citās Rīgas vietās, kur starp vai pie sliedēm ir bruģis.

Bruģi izkrata tramvaji un kravas auto

RDSD pārstāve Ahuna-Ozola “LA” norāda – Barona ielā izteiktas grūtības ar bruģi ir tieši tramvaja sliežu zonā. Braucot tramvajam pāri, starp un ap sliedēm esošais bruģis, kas ir iestiprināts smiltīs, izkustas.

Kā vēl viens faktors bruģa nonākšanai uz sliedēm ir komersantu preču piegādes transports, kas, pārkāpjot noteikumus, kā piebraucamo celiņu reizēm izmanto ietves, uz kuru apmalēm ir iebetonēti bruģakmeņi.

Tādējādi ik pa laikam tiek nobrucinātas apmales, savukārt no apmalēm nokritušais bruģis jau tālāk var nonākt uz braucamās daļas vai sliedēm. Lai nepieļautu kravu piegādes auto nonākšanu uz Barona ielas apmalēm, Satiksmes departamentā neesot nekādu īpašu rīku.

Reklāma
Reklāma

To varot kontrolēt Rīgas pašvaldības policija, izdzenājot kravu piegādes auto. Zaķis vēl bilst, ka bruģi ietekmējot arī laikapstākļi, piemēram, gaisa temperatūras maiņa.

“Problēma ir un būs,” atzīst Ahuna-Ozola, atklājot, ka vismaz tuvāko piecu gadu laikā Satiksmes departamentā neesot nekādu jaunu plānu uzlabot Barona ielas bruģa stāvokli.

Turklāt vēl divus gadus spēkā ir būvnieku garantija, kas nozīmē, ka šajā periodā radušos defektus būvnieki labo un labos par saviem, nevis Rīgas iedzīvotāju līdzekļiem.

Īpašais statuss ierobežo

Kā vienu no risinājumiem Ahuna-Ozola min to, ko veic “Rīgas satiksme” savos jaunākajos ielu remontos. Proti, starp sliedēm un ap sliedēm tiek izvietoti betona bloki, tādējādi nodrošinot gludu krustojumu šķērsošanu un nekādu bruģakmeņu, kas nonāk uz braucamās daļas vai sliedēm.

Taču Zaķis iebilst, ka Barona ielā šāds risinājums nederēs Rīgas vēsturiskajā centrā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē “LA” apstiprina, ka vēsturiskā seguma saglabāšana ir skaidrojama ar Barona ielas atrašanos UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Pašai par sevi Barona ielai vērtības nav, taču vērtība ir bruģim kā vēsturiskajam segumam, uzsver Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē.

Barona ielas brauktuves būvniecība tika sākta 2015. gada septembrī un pabeigta 2016. gada augustā. Savukārt ielas ietves būvniecība tika sākta 2016. gada jūlijā un pabeigta tā paša gada oktobrī.

Tomēr dažādu defektu dēļ ielu nebija iespējams nodot ekspluatācijā gandrīz divus gadus, kuru laikā būvnieki defektus laboja par saviem līdzekļiem. Kopumā Barona ielas brauktuves remontdarbi izmaksājuši 2,6 miljonus eiro, bet ietvju atjaunošanas darbi – 900 000 eiro.

Atbildīgais brauktuves remontdarbu būvuzņēmējs bija ceļu būves firma SIA “Binders”, bet ietvju atjaunošanas darbu galvenais uzņēmējs bija “Ceļu pārvalde”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.