2022. gada nogalē “Kohsel” saņēma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras eksporta un inovāciju balvu nominācijā “Eksporta jaunpienācējs” uzņēmumu grupā ar eksporta apgrozījumu virs viena miljona eiro.
2022. gada nogalē “Kohsel” saņēma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras eksporta un inovāciju balvu nominācijā “Eksporta jaunpienācējs” uzņēmumu grupā ar eksporta apgrozījumu virs viena miljona eiro.
Foto: Timurs Subhankulovs

Transformatoru veiksmes stāsts 2

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 86
Lasīt citas ziņas

Transformatoru ražotājs SIA “Kohsel” Liepājā palielina savu kapacitāti, izstrādājot individuālus risinājumus klientiem visā Eiropā.

Dāņu kapitālam piederošais uzņēmums Liepājā darbojas jau kopš 2005. gada, un tā mātesuzņēmumam pieder vēl viena ražotne Taizemē. Uzņēmums ražo transformatorus un droseles, ko galvenokārt izmanto enerģētikas nozarē. Pagājušā gada nogalē “Kohsel” saņēma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras eksporta un inovāciju balvu nominācijā “Eksporta jaunpienācējs” uzņēmumu grupā ar eksporta apgrozījumu virs viena miljona eiro.

Strauji aug

CITI ŠOBRĪD LASA

Uzņēmums savu darbību sadalījis trīs darbības segmentos – jaudas pārveidošanas projekti, zaļā enerģija un medicīniskie projekti. Ja kādā no segmentiem apjomi sarūk, citā palielinās, un tādējādi riski tiek tiek sadalīti, neliekot visas olas vienā grozā. 2020. gadā vadība pieņēma lēmumu paplašināties un uzņēmums no iepriekšējās mājvietas Liepājā, Kapsēdes ielā, pārcēlās uz krietni vien plašākām telpām LSEZ “Lauma Fabric” teritorijā. “Ražošana katru gadu pieauga, tāpēc pieņēmām lēmumu paplašināties un investējām jaunās ražotnes izveidē,” stāsta SIA “Kohsel” rīkotājdirektors Aldis Olups. Iepriekš ražošana bija izvietota trīs līmeņos, bet tagad visa ražošanas plūsma notiek vairāk nekā 4500 m2 platībā viena stāva līmenī, kas ļauj labāk plānot un organizēt ikdienas ražošanas procesu. Kopš pārcelšanās uz pusi pieaudzis arī darbinieku skaits, un tagad uzņēmumā strādā jau 160 cilvēki. Apmeklējot ražotni, redzams, ka darbiniekiem nodrošināta ērta darba vide. Turklāt visi procesi tagad notiek vienuviet, kam atšķirībā no iepriekšējās atrašanās vietas esot liela priekšrocība.

Neatkarīgi iepirkumi – atslēga operativitātei

Ar saražotās produkcijas realizāciju galvenokārt nodarbojas mātesuzņēmums Dānijā, taču Liepājas ražotnē izveidots savs inženieru departaments, kas aktīvi strādā pie jaunu produktu izstrādes. Ja ar klientu izdodas vienoties par produkta izskatu, cenu un veiktspēju, tad to ievieš ražošanā kā masveida produktu. Pēdējo gadu laikā liepājnieki aktīvi strādājuši pie tā, lai ražošanas procesi un iepirkumi būtu neatkarīgāki no Dānijas mātesuzņēmuma. “Esam to paveikuši par 90%. Jau tagad pilnībā esam pārņēmuši materiālu iepirkumus. Tieši izejvielu iepirkumus caur mātes kompāniju saskatīju kā vienu no lielākajiem šķēršļiem, lai uzņēmums strādātu operatīvāk. Ja ražošanas plānošana notiek pāri jūrai, nereti gadās kāda nesaprašanās. Jo materiālu iegāde ir tuvāk ražošanai, jo šis process ir daudz efektīvāks,” atklāj A. Olups. Tieši viņš rosinājis šādas izmaiņas, sākot strādāt uzņēmumā pirms divarpus gadiem, un šis solis ir attaisnojies. “Pēdējo gadu laikā mums izveidojusies ļoti saliedēta un profesionāla komanda, kur kolēģi viens otru papildina un atbalsta – tieši komandas darbs ir panākumu pamatā, un par to esmu ļoti pateicīgs viņiem,” tā rīkotājdirektors.

Reklāma
Reklāma

Mērāms tūkstošos

Uzņēmums ražo dažādu izmēru un veiktspējas transformatorus. Tā neesot standarta produkcija, bet individuāls produkts konkrētam klientam. Produkcijas sortiments mērāms tūkstošos. “Klients vēršas pie mums ar vēlmi, kādā iekārtā viņam vajadzīgs transformators, drosele vai filtrs, norādot nepieciešamos parametrus, un mēs izstrādājam paraugu un savu piedāvājumu. Ja tas aiziet līdz masu ražošanai, tas ir unikāls produkts un autortiesības pieder mūsu klientam, un šo produktu citiem vairs neražojam,” atklāj uzņēmuma vadītājs. Klientu vidū ir uzņēmumi no vairākām valstīm. 99,9% no saražotā tiek eksportēts galvenokārt uz Eiropas valstīm – Dāniju, Vāciju, Zviedriju, kā arī uz ASV. Ar Vācijas tirgu liepājniekiem saistās ambiciozi mērķi – šajā tirgū “Kohsel” vēlas būt plašāk pārstāvēts. Latvijā uzņēmumam šobrīd ir divi klienti. Daudz klientu ir atjaunojamās enerģijas jomā, kur pasūtījumu skaits ir stabils, nevis strauji augošs, kā tas nereti izskanot publiskajā telpā. Viens no lielajiem klientiem ražo uzlādes stacijas lidostām, kurās iebūvēti Liepājā ražoti transformatori. Tāpat “Kohsel” transformatori ir vairākās medicīnas iekārtās, to skaitā dialīzes aparātos. Izejvielas – elektrotēraudu, kaparu un alumīniju – “Kohsel” iepērk galvenokārt Eiropā, bet nelielu daļu citu izejvielu – Ķīnā.

Vairāki izaicinājumi

Līdzīgi kā citus, arī “Kohsel” ietekmēja Covid-19 pandēmija, apgrūtinot loģistiku un materiālu piegādes. Tolaik daudzu uzņēmumu darbs bija paralizēts un liels izaicinājums bija laikus nodrošināt materiālu piegādi. Būtiski sadārdzinājās arī transporta pakalpojumi, kas lika pārskatīt preču piegādes no Ķīnas. Otrs liels izaicinājums pandēmijas laikā darba devējiem – ievērot Latvijas likumdošanu un noteikumus, kas burtiski mainījušies pa stundām. “Tas bija ļoti grūti. Cilvēkiem jau tā bija augsts stresa līmenis, un straujā noteikumu maiņa to tikai veicināja. Mēs izstrādājām paši savu krīzes plānu un diezgan veiksmīgi ar to tikām galā,” atceras vadītājs.

Lai arī uzņēmumam nav eksporta uz Ukrainu un arī izejvielas no šīs valsts netiek piegādātas, karš Ukrainā ienesis savas korekcijas. Proti, elektroenerģijas cenu straujais kāpums atstāj būtisku ietekmi uz ražošanu, jo “Kohsel” ražotne strādā, izmantojot tikai elektrību. Uzņēmums elektrību iepērk no ēkas īpašnieces “Lauma Fabric”, un tas savukārt neļauj pretendēt uz valsts atbalstu energoietilpīgiem uzņēmumiem. “Šāda situācija acīmredzot pat netika izsvērta. Atbalstam var pieteikties uzņēmēji, kas elektrību pa tiešo iepērk no elektrības piegādātāja, bet mēs to pērkam no ēkas īpašnieka, tas mums neļauj pieteikties šim atbalstam. Savukārt ēkas īpašnieks var pieteikties uz atbalstu tikai par elektrības izmantošanu pašpatēriņam. Šādu gadījumu varētu būt pietiekami daudz, tostarp lielajos biznesa centros,” pieļauj A. Olups. Augstā inflācija atstāj ietekmi gan uz darbiniekiem, gan darba devēju, jo resursi kļūst dārgāki. “Diemžēl šo cenu kāpumu neesam spējīgi pilnībā amortizēt,” skaidro uzņēmuma vadītājs.

Iepriekšējos četros gados “Kohsel” apgrozījums audzis vidēji par 15–20%. Iepriekšējā finanšu gadā apgrozījums bija deviņi miljoni eiro, bet šogad plānots sasniegt 12 miljonus eiro. Nākamajā finanšu gadā, kas sāksies maijā, visticamāk, arī tiks pro­gnozēts pieaugums, bet konkrētus skaitļus vēl esot pāragri minēt. Pašlaik galvenie izaicinājumi ir samērā ilgākas materiālu piegādes un resursu cenu pieaugums. Jaunu darbinieku piesaiste Liepājā vienmēr bijis izaicinājums, jo pilsētā ir plaši attīstīta rūpniecība un nākas konkurēt ar citiem uzņēmumiem. Turklāt pilsētā aizvien vairāk attīstās metāl­apstrādes uzņēmumi, kam nepieciešami jauni darbinieki. A. Olups ir gandarīts, ka “Kohsel” ražotnē pieņemti darbā arī vairāki Ukrainas iedzīvotāji, kas, bēgot no kara, Liepāju izvēlējušies par savu mājvietu.

Izvērtējot nākotnes prognozes, jau tagad varot prognozēt, ka pieaugs zaļās enerģijas īpatsvars, līdz ar to “Kohsel” saredz labas iespējas savu produktu noietam. Jau tagad uzņēmuma inženieri strādā pie jauniem produktiem šajā jomā, un paredzams, ka darba kļūs aizvien vairāk. “Šajā tirgū jau esam klātesoši un gribam piedāvāt aizvien jaunus risinājumus, pie kā strādā mūsu inženieri. Kopā ar pārdošanas departamentu intensīvi izstrādājam jaunus paraugus, attīstot jaunas tehnoloģijas, un piedāvājam klientiem. Negribam sēdēt uz lauriem, bet gan nodrošināt darbu nākotnē. Tas nozīmē – mainīties un strādāt pie jauniem produktiem, kas, iespējams, nākotnē kļūs par masveida produkciju,” piebilst uzņēmuma vadītājs.

Robežpārkāpuma būtība

Sēkla

Dānijas kapitālam piederošais “Kohsel” darbu Liepājā uzsāka 2005. gadā un kopš tā laika pamazām palielinājis apgrozījumu un darbinieku skaitu.

Dīgsts

2020. gadā uzņēmums pārcēlās uz jaunām telpām “Lauma Fabric” teritorijā, kas ļāvis dubultot darbinieku skaitu un izvērst ražošanu.

Augļi

2021. gada beigās “Kohsel” saņēma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras eksporta un inovāciju balvu nominācijā “Eksporta jaunpienācējs”. Uzņēmums strādā pie inovatīviem risinājumiem zaļās enerģijas jomā, kas ļaus piedāvāt jaunus produktus.

Vērtējums

Zaļi domājošs un globāls

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe: “Kohsel” ir zaļi domājošs uzņēmums un globāls ražotājs, kas strādā augošā nozarē. Uzņēmuma apgrozījums pēdējo četru gadu laikā ik gadu ir palielinājies par 15–20 procentiem. “Kohsel” ražotā produkcija galvenokārt tiek izmantota atjaunojamās enerģijas un enerģijas optimizācijas nozarēs. “Kohsel” ražošana ir koncentrēta uz visiem lielajiem induktīvajiem komponentiem, un metāla patēriņš gadā sasniedz 1300 tonnas. “Covid-19″ vīrusa laiks ir bijis grūts daudzās nozarēs, taču induktīvo komponentu ražotājs uz nākotni skatās cerīgi.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.