Ekstremālie laikapstākļi un to saistība ar klimata pārmaiņām 0
Zinātnieki 2024. gadā pētīja 26 ekstremālu laikapstākļu notikumus, secinot, ka klimata pārmaiņas veicināja vismaz 3700 cilvēku nāvi un miljonu pārvietošanos. “Faktiskais upuru skaits varētu būt desmitiem vai simtiem tūkstošu,” norāda pētnieki, jo pētījumā netika iekļauti vēl gandrīz 200 plūdu, sausumu un vētru gadījumi.
Okeāni absorbē 90% liekā siltuma, un 2024. gadā tie sasiluši visvairāk pēdējo 65 gadu laikā.
“Okeāna sasilšanas temps no 2005. līdz 2024. gadam bija vairāk nekā divas reizes lielāks nekā no 1960. līdz 2005. gadam,” ziņo eksperti. Tas apdraud jūras ekosistēmas, samazina bioloģisko daudzveidību un veicina tropiskās vētras un okeānu paskābināšanos, kas ietekmē zivsaimniecību.
Turklāt siltāks ūdens izplešas, veicinot jūras līmeņa celšanos, kas izraisa piekrastes eroziju, plūdus un gruntsūdeņu piesārņojumu.
“Jūras līmeņa celšanās rada kaskādes veida, postošu ietekmi uz ekosistēmām un infrastruktūru,” brīdina zinātnieki.
Risinājumi: Atjaunojamā enerģija kā cerība
Neskatoties uz izaicinājumiem, ir cerība ierobežot sasilšanu. “Mūsu planēta sūta arvien vairāk briesmu signālu, taču joprojām ir iespējams noturēt ilgtermiņa temperatūras pieaugumu zem 1,5 grādiem,” ekspertus citē DW.
Tie uzsver, ka valdībām jāizmanto “lētas, tīras atjaunojamās enerģijas priekšrocības” iedzīvotāju un ekonomikas labā.
Pat ASV, kur klimata aizsardzības noteikumi tiek mīkstināti par labu fosilā kurināmā atbalstam, saules enerģija aug strauji, 2024. gadā sedzot vairāk nekā 7% elektroenerģijas vajadzību.
“Atjaunojamās enerģijas cena vairs nav attaisnojums, gluži pretēji,” norāda eksperts, atzīmējot, ka tīras enerģijas izmaksas pēdējā desmitgadē ir ievērojami kritušās. Tomēr zinātnieki uzsver, ka nepieciešama straujāka pāreja uz atjaunojamo enerģiju un CO2 piesaiste no atmosfēras, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus.
