Sākusies neliela panika: Eiropas Savienībai iesaka sākt taupīt ūdeni 51
4. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar aicinājumu uzlabot ūdens efektivitāti visā Eiropas Savienībā (ES) par vismaz 10% līdz 2030. gadam, lai labāk sagatavotos klimata pārmaiņu radītajām sekām. Šis mērķis ietverts jaunajā ES ūdensizturības stratēģijā, kas vērsta uz ūdens cikla atjaunošanu, ko, kā norāda Komisija, “dziļi ietekmē” piesārņojums, klimata pārmaiņas un vides degradācija, raksta izdevums Politico.
Stratēģija nav juridiski saistoša, un tā mudina ES valstis pašām izvirzīt ūdens efektivitātes mērķus, ņemot vērā nacionālos apstākļus. Kā atsevišķā ieteikumā norādīja Komisija, dalībvalstīm jāizstrādā individuāli mērķi, kas atbilstu to specifiskajām vajadzībām.
Lai nodrošinātu vienotu pieeju, Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, izstrādājot kopīgu metodiku ūdens efektivitātes mērķu noteikšanai, ņemot vērā atšķirības starp valstīm, reģioniem un nozarēm. 2027. gada stratēģijas pārskatā paredzēts izveidot arī vienotus kritērijus.
ES vides komisāre Džesika Rosvala, skaidrojot nesaistošā 10% mērķa pamatojumu, žurnālistiem sacīja: “Man ir skaidrs, ka mums ir jābūt noteiktiem mērķiem, uz kuriem mēs ejam, taču arī jāapzinās, ka situācija dažādās dalībvalstīs un reģionos ir ļoti, ļoti atšķirīga.”
Viņa atsaucās uz tajā pašā dienā publicēto Eiropas Vides aģentūras ziņojumu, kas izceļ galvenās nozares ar ūdens taupīšanas potenciālu, tostarp elektroenerģiju, lauksaimniecību un sabiedrisko ūdensapgādi.
Eiropa patlaban saskaras ar vairākām ūdens problēmām – PFAS un nitrātu piesārņojumu, necaurlaidīgu infrastruktūru, smagākiem sausumiem un intensīvākiem nokrišņiem, kā redzams, piemēram, izžuvušajos ezeros Oud-Heverlī.
Tomēr jaunā stratēģija neparedz jaunus tiesību aktus par ūdens izmantošanu vai piesārņojumu. Rosvala uzsvēra, ka jau tagad esot “daudz tiesību aktu” par ilgtspējīgu ūdens izmantošanu, un piebilda: “Mums jākoncentrējas uz ieviešanu.”
Lai atbalstītu stratēģijas īstenošanu, Eiropas Investīciju banka no 2025. līdz 2027. gadam piešķirs finansējumu vairāk nekā 15 miljardu eiro apmērā, tostarp lielām infrastruktūrām un uz dabu balstītiem risinājumiem.
Tāpat Komisija plāno izveidot publisku-privātu iniciatīvu, kas veicinās tehnoloģiskus risinājumus PFAS un citu noturīgu ķīmisko vielu piesārņojuma attīrīšanai, kas ir solis tālāk salīdzinājumā ar iepriekšējo stratēģijas projektu, kurā tika piedāvāts vien atbalsta mehānisms piesārņojuma sanācijai.
