Volodimirs Groismans
Volodimirs Groismans
Publicitātes foto

Ko darīs Ukraina, lai pārtrauktu Krievijas agresiju? Saruna ar Ukrainas premjeru 4

1. martā Latvijā divu dienu oficiālā vizītē ierodās Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans, kuram ieplānotas tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, premjerministru Māri Kučinski, kā arī Latvijas Okupācijas muzeja un Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklējums un viesošanās Rīgas Ukraiņu vidusskolā. Runājot Ukrainas valdības vadītāja vārdiem, abu valstu savstarpējās attiecības vērtējamas kā ļoti labas gan no politiskā, gan ekonomiskā viedokļa. Tomēr tās vēlams un arī iespējams vēl vairāk nostiprināt.

VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
Lasīt citas ziņas

Kā paredzējusi rīkoties Ukraina, lai pārtrauktu Krievijas agresiju un īstenotu Donbasa deokupāciju?

V. Groismans: Mums nepieciešams nodrošināt Donbasa reintegrāciju. Krievu tankiem, naudai, karavīriem jāatstāj mūsu teritorija. Ja runājam plašāk, Krimas aneksija, Donbasa okupācija ir Krievijas ģeopolitiskais projekts ar mērķi atstāt Ukrainu Krievijas ietekmes zonā, lai tā nevirzītos uz Eiropu un neiestātos NATO. Pievērsiet uzmanību – “iesaldētie konflikti” Gruzijā un Piedņestrā, pastāvīgas provokācijas, tajā skaitā pret Baltijas valstīm, Donbass – tas nav nekas cits kā tiešs Krievijas izaicinājums ASV, alianses valstīm un tās sabiedrotajiem Eiropā. Koncentrējot finanšu un cilvēku resursus aizsardzībā un militāri rūpnieciskajā sektorā, Krievija ne tikai cenšas atjaunot savu hegemoniju postpadomju telpā, bet arī nostiprināt Kremļa pozīcijas Tālajos Austrumos un Arktikā. Uz šādu rīcību nepieciešamsatbildēt tikai kompleksi, ņemot vērā visus faktorus un reālo situāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šobrīd tiek spriests par ANO miera uzturēšanas misijas izvietošanu Donbasā. Kāds varētu būt Ukrainas kompromiss šajā jautājumā?

Mums nevar būt nekādi kompromisi. Pastāv starptautisko tiesību normas, un to ietvaros arī jāpieņem lēmums. Mēs runājam par mūsu teritorijas veseluma atjaunošanu, kādi te varētu būt kompromisi? Saprotams, ka kategoriski noraidām “krievu scenāriju” par miera uzturētāju izvietošanu uz frontes līnijas. Mēs lieliski redzam, kāds ir teroristu vadošais sastāvs – tie ir Krievijas armijas kadru virsnieki, kas atrodas “komandējumā” Donbasā. Mēs lieliski saprotam, kādus ļaudis Putins cenšas nosēdināt pie sarunu galda, lai pēc tam raustītu pavedienus.

Cik efektīvas no jūsu viedokļa izrādījušās sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju?

Sankcijas uzskatāmas par efektīvām, ja tās sasniedz mērķi. Tādas tika ieviestas pret Krieviju kā sods, atbildot uz agresiju. Krievijai ir jāpamet mūsu teritorija. Tur meklējams sankciju efekts. Un, tā kā mērķis pagaidām nav sasniegts, sankcijas nepieciešams tikai pastiprināt. Mums gan nākas atzīt arī kaut ko citu – nogalināto skaits pārsniedzis desmit tūkstošus un nekādas sankcijas nevar atlīdzināt šos zaudējumus.

Kāda palīdzība tiek sniegta bēgļiem?

Tā ir sarežģīta problēma. Mēs cenšamies darīt visu, kas mūsu spēkos, lai palīdzētu šiem cilvēkiem. Viņiem nepieciešams kaut kur dzīvot, strādāt, izmantot dažādus sociālos pakalpojumus. Turklāt jāņem vērā, ka viņi to visu nav zaudējuši no laba prāta. Ir pieņemti daudzi nopietni likumdošanas akti, kas reglamentē darbu ar pārvietotajām personām. Lai pilnībā labiekārtotu viņu dzīvi, nepieciešami miljardi. Tieši tādēļ mēs allaž vēršamies ar lūgumu palīdzēt pie mūsu starptautiskajiem partneriem. Ja spētu saņemt nozīmīgu finansiālo palīdzību šīs kategorijas personu atbalstam, būtu vieglāk. Pašlaik valstī ir aptuveni pusotrs miljons bēgļu – apmēram 1,2 miljoni ģimeņu. Kopš 2014. gada visiem individuāli tikusi izmaksāta finansiālā palīdzība. Šajā laikā cilvēki saņēmuši deviņus miljardus grivnu (apmēram 300 miljoni dolāru). Vairāk nekā 73 tūkstoši bēgļu atraduši darbu jaunajā dzīves vietā.

Vēl viens sarežģīto attiecību aspekts – Ukraina jau trešo ziemu dzīvo bez Krievijas gāzes. Kāda ir situācija?

Ar visu tiekam galā pārliecinoši. Viss norisinās saskaņā ar plānu, un mūsu enerģētiskā sistēma strādā stabili. Šodien mēs liekam pamatus savai enerģētiskajai neatkarībai. Ukrainai ir lieli gāzes krājumi, un valdība pieņem vajadzīgos regulējošos lēmumus, kas stimulētu gāzes ieguves attīstību. Visi mūsu soļi ir reglamentēti valdības apstiprinātajā enerģētiskajā stratēģijā līdz 2035. gadam. Līdz tam laikam Ukrainai jākļūst par enerģētiski pilnīgi neatkarīgu valsti.

Kādas ir svarīgākās šī pārejas posma reformas?

Mēs neatrodamies pārejas posmā. Tas principā ir jauns posms valsts vēsturē. Mēs veidojam jaunu Ukrainu. Tiek mainīta valsts pārvaldes sistēma, īstenojam decentralizāciju, tiesu sistēmas un sociālās sfēras reformas.

Tagad varam runāt par masveidīgu privatizāciju, kas norisinās pēc angļu tiesību normām, un tas ir ļoti būtiski. Runājam par koncesijas iespējām. Mums nepieciešams attālināties no tāda modeļa, ko var saukt par izejvielu ekonomiku, un pāriet uz pievienotās vērtības ekonomiku. Pēc mūsu domām, Ukrainas ekonomika var augt vismaz par pieciem procentiem gadā. Ko esam likuši pamatā šādai iespējamai izaugsmei? Rūpniecisko ražošanu, infrastruktūru, investīciju pieaugumu un tātad arī investoru tiesību aizstāvību, kā arī valsts un privātās partnerības attīstību, eksporta pieaugumu. Tagad esam ķērušies pie interesantām agrārā sektora attīstības programmām, turklāt gan pārtikas produktu ražošanas segmentā, gan lauksaimniecības tehnikas ražošanā. Mēs stimulējam fermerus palielināt ganāmpulkus un izmanot Ukrainā ražoto tehniku. Esam apstiprinājuši valsts aizsardzības pasūtījumu. Tā nav vienkārši armijas finansēšana. Tas nozīmē militārās zinātnes finansēšanu – jaunu bruņojuma un ieroču veidu izstrādi un ieviešanu.

Par visai perspektīvu uzskatām industriālo parku attīstību. Ukrainā ir radītas vairākas pētnieciskās pilsētiņas, kur jaunajiem zinātniekiem ir iespējas īstenot savu potenciālu un piedāvāt ekonomikai savas izstrādes. Es regulāri tiekos ar šiem cilvēkiem – tā ir ļoti vērtīga pieredze.

Kā jūs novērtētu Ukrainas attiecības ar Baltijas valstīm?

Mēs saņemam ļoti nopietnu atbalstu gan divpusējā līmenī, gan arī visa reģiona līmenī. Turklāt tas skar gan ekonomiku, gan politisko jomu. Šīm attiecībām, manuprāt, ir milzīgs potenciāls un nepieciešams mūsu sadarbību padziļināt.

Kā varat izskaidrot attiecību pasliktināšanos ar Varšavu? Kādā veidā iespējams atrisināt vēsturiskos strīdus starp Ukrainu un Poliju?

Tas ir atkarīgs no politiķu savaldības līmeņa. Mums vienmēr bijušas ļoti labas attiecības, es visu laiku to uzsveru. Abas tautas ir ļoti tuvas, un mums kopīgi veidojama sava nākotne. Pagātnē palikušas dažādas vēstures lappuses. Mēs nedrīkstam dzīvot tikai ar pagātni vien, un, ja ļausim tai mūs sašķelt un sanaidot, tad nākamās paaudzes mums to vienkārši nepiedos. Pašreizējā posmā mums ir ļoti dziļas attiecības. Un es kā premjers esmu gatavs izdarīt visu, lai saglabātu šīs attiecības.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 104
Pilnībā mainījis savu dzīvi! Ar ko tagad nodarbojas kādreiz TV skatītāju iemīļotais Valters Krauze? 19
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
Pirmdien Latvijā demonstrēs augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas HIMARS
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību
Vēl gaidāma atvasara? Vai tomēr pirmais sniegs? Izskan pirmās prognozes par laikapstākļiem oktobrī 4
Auto jaunumu tirgus bagātīgi piedāvā “skaisto” un nelietderīgo
11:22
Ukrainā diennakts laikā iznīcināti 400 iebrucēji
11:20
Pirmdien Latvijā demonstrēs augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas HIMARS
11:13
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Ukrainā diennakts laikā iznīcināti 400 iebrucēji
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas 85
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists 16
VIDEO. Igaunijas mežos pamanīts liels retums – lācene ar četriem mazuļiem 10
FOTO. VIDEO. Policija brutāli izrēķinās ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās, protestējot pret mobilizāciju 92
Zaļā tēja – mūsdienu jaunības eliksīrs?
Ausis dzestrs rīts. Kādus laikapstākļus sola pa dienu?
Ditas Lases ideāla buljona noslēpumi: “Svarīgi izmantot aukstu ūdeni!”
Latvijā ražotas kazas piena un citu garšu želejkonfektes pērk arī Igaunijā 2
Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā Putins aizbraucis atpūsties 42
Vai drīkst atlaist, ja nevēlas mainīt darba vietu?
VIDEO. Tasmānijas krastos izskaloti simtiem vaļu
VIDEO. Iemūrē kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm
Atklāj, cik Krievijas pilsoņi jau lūguši patvērumu Latvijā mobilizācijas dēļ
Mūžībā aizgājusi kādreizējā NEPLP vadītāja Aija Dulevska Cālīte
Putins nav atļāvis Krievijas ģenerāļiem atkāpties no Hersonas, jo tas izskatītos pēc pazemojošas sakāves 95
Naktī nezināmi vandaļi Krievijas karoga krāsās nokrāsojuši uzrakstu “Bolderāja” 24
Putinam bija interese par vienu cilvēku… Erdogans atklāj ukraiņu gūstekņu atbrīvošanas aizkulises
ASV draud Krievijai ar smagām sankcijām aneksijas gadījumā
“Pēc Vairas Vīķes-Freibergas neviens prezidents nav uzstādījis Latvijas ilgtermiņa attīstības plānus!” norāda Ēķis 31
“Ir jāceļ minimālās algas, lai izvilktu darbinieku no verdzības stāvokļa!” Feldmans skaidro, kā rīkojās igauņi 41
Bijušais mājas vecākais atklāj, ka iekaustīts, kad mēģinājis pārliecināt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt ēkas siltināšanu