Uldis Priede: Aiz elitārās demokrātijas slēpjas korupcija, blats un citas nejēdzības 19
Biedrības “Par Satversmi” valdes priekšsēdētājs Uldis Priede
Latvijas saimnieciskās attīstības stagnācijas cēlonis ir elitārās demokrātijas politiskais režīms. Vārdu kopa “elitārā demokrātija” skan labi, bet aiz tās ir paslēpušies korupcija, blats, radu būšana un citas nejēdzības. Tas nosaka līderu atlases metodi. Rodas situācija, kad tēlaini runājot – papīra smērētāju ir vairāk par papīra ražotājiem.
Latvijai būtu ieteicamāks organizētās demokrātijas politiskais režīms. Tas ir vairākās Skandināvijas valstīs un Šveices Konfederācijā. Par konfederāciju Latvijā nevajag runāt. Pietiktu, ja Satversmē ierakstītu: Latvijas Republiku nedalāmi veido Dienvidkurzeme, Kurzeme, Latgale, Rīgas zeme, Sēlija, Vidzeme un Zemgale.
Tas dotu iespēju Latvijā realizēt Eiropas Savienības ieteiktos subsidiaritātes un proporcionalitātes valsts pārvaldes principus. Decentralizēta valsts rada iespēju veidot otrā līmeņa pašvaldības pēc etnogrāfiski teritoriālā principa. Savukārt, decentralizācija rosina veidot divu palātu parlamentu. Vienu palātu, teiksim, Tautas palātu veidotu no politiskajām partijām ieteiktie deputāti. Otro palātu varam nosaukt par Senātu. Senātu veidotu bezpartejiskie senatori, kurus ievēlē no zemēm. Senāta uzdevums varētu būt pārbaudīt Tautas palātā veidotos likumu projektus, to atbilstību visu zemju interesēm un starptautisko organizāciju prasībām.
Latvijai ļoti svarīgs ir varas sadales princips. Pašreiz varas monopols pieder Saeimai. Saeima ar 50 + 1 balsi ieceļ Valsts prezidentu, premjeru, ministrus un Augstāko tiesu. Tāds varas monopols nav pieļaujams. Likumdevējai varai jābūt saskanīgai ar izpildvaru un tiesu varu. Tās visas trīs kalpo tautai.
Lai panāktu pilnīgu varu saskaņu un savstarpēju neatkarību, tautai jāievēl Valsts prezidents. Valsts prezidents ieceļ vai atbrīvo no amata premjerministru un ministrus. Valsts prezidents iesaka un kopā ar Saeimas abām palātām apstiprina Augstākās tiesas priekšsēdētāju.
Visas varas ir patstāvīgas, bet savstarpēji saistītas, nav varas monopola.
