Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

“Mums trūkst ap 30 darbinieku.” Apsardzē ienāk mākslīgais intelekts0


Gaidāms, ka drīz kameras, kuras novēro plašas, nenorobežotas teritorijas, darbinās saules enerģija. Šobrīd ģeneratora pienākumus pilda automašīna.
Gaidāms, ka drīz kameras, kuras novēro plašas, nenorobežotas teritorijas, darbinās saules enerģija. Šobrīd ģeneratora pienākumus pilda automašīna.
Publicitātes foto

“Apsardzes un drošības nozare ir viena no pionieriem, ja raugāmies no tehnoloģiju attīstības viedokļa. Nav noslēpums, ka liela daļa jauno tehnoloģiju, ko šodien izmanto apsardzes vajadzībām, ir radītas militāriem nolūkiem, tām pēcāk nonākot privātā lietošanā. Tas notiek ar visiem tirgū jau pieejamajiem un jaunajiem apsardzes pakalpojumiem,” stāsta Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks. Kādi tehnoloģiskie risinājumi šobrīd ir topā?

Nozare šobrīd saskaras ar divām lielām problēmām – darbinieku trūkumu, kā arī darbinieku izmaksu pieaugumu. Kā to risināt?

Strādājot efektīvāk un izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Jo apsardzes jomā darbinieku ievešana, kā to dara citās sfērās, faktiski nav iespējama – apsardze ir ar apkalpošanu saistīts darbs, kas nozīmē, ka darbiniekiem jāzina valsts valoda, kā arī šaujam­ieroča nēsāšanas atļauju izsniedz tikai pilsoņiem.

Līdz ar to glābiņš ir automatizācija un robotizācija. Turklāt šīs tehnoloģijas, atšķirībā no darbaspēka, kļūst nevis dārgākas, bet arvien lētākas, gudrākas un pieejamākas. Kopumā Latvijā ir ap 15 000 apsardzes jomā nodarbināto.

“Automatizācija ļaus izvairīties no darbaspēka deficīta. Mums pašiem trūkst apmēram 30 darbinieku, kas ir ap 10% visu nodarbināto,” stāsta uzņēmuma “Koblenz” valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

Nofilmē kaķus un zaķus

Šobrīd apsardzes uzņēmumi visaktīvāk attīsta video novērošanu. Risinājums pazīstams jau 20–30 gadus, bet tikai pēdējos piecos gados radies jauns virziens – video analītika.

“Ar algoritmu iespējams sistēmai dot dažādus uzdevumus, kas palīdz apsardzes darbiniekiem apstrādāt lielu video apjomu. Mākslīgais intelekts nereti spēj analizēt labāk nekā cilvēka acis un uztvere,” stāsta Vērzemnieks.

Terinks piebilst, ka dators spēj atšķirt, piemēram, cilvēku no automašīnas, īsu cilvēku no gara, pieaugušo no bērna un sievieti no vīrieša, tas spēj saskaitīt automašīnas, nolasīt numurzīmes, atšķirt smago no vieglās automašīnas, spēj konstatēt atvērtas durvis un dažādas aizdomīgas darbības.”

Kas ir aizdomīga situācija? Piemēram, ja kāds apstājas pie skatloga. Ikdienā kamera spēj nošķirt cilvēkus, kuri iet gar skatlogu, un cilvēkus, kuri apstājas un lūkojas telpās. Tā ir potenciāli aizdomīga situācija, par kuru sistēma ziņo apsardzes darbiniekiem. Ir sistēmas, kuras spēj atpazīt roku kustības, kas norāda uz grafiti zīmēšanu.

“Ļoti svarīga ir arī sejas atpazīšana, ko ļoti aktīvi ievieš Ķīnā.

Uzskatu, ka piecu, desmit gadu laikā varēsim norēķināties un izņemt naudu, kamerām atpazīstot mūsu sejas. Ar šo tehnoloģiju var atpazīt meklēšanā esošus vai par zādzībām iepriekš tiesātus cilvēkus,” stāsta Terinks.

Mākslīgais intelekts palīdz arī signalizācijai, kas uzstādīta plašām teritorijām. “Bieži vien signalizācijai problēmas raisa zaķi, kaķi, suņi u. c. zvēri, arī krītošas lapas un nelabvēlīgi laika apstākļi. Mākslīgais intelekts to atpazīst un nošķir. Turklāt sistēma saglabā, apstrādā un darbiniekiem nosūta tikai aizdomīgos notikumus, nevis visu diennaktī uzņemto video materiālu,” norāda “Koblenz” vadītājs.

“Runājošās” kameras

Viens no interesantākajiem “Koblenz” rīcībā šobrīd esošajiem risinājumiem ir 360 grādu kameras, kuras uzstādītas uz automašīnu jumtiem. Šo risinājumu pieprasa celtniecības uzņēmumi, auto pārdošanas laukumu īpašnieki u. c. komersanti, kuri strādā plašā teritorijā. Šādos gadījumos signalizācija esot bezjēdzīga, jo teritorija ir pārāk plaša vai tāda, kurā var iekļūt dzīvnieki.

“Būvnieki bieži vien savu tehniku atstāj būvobjektā, lai nebūtu jātērē degviela, katru dienu tehniku dzenot uz apsargājamu laukumu. Ja teritorijā ir pieejams 220 voltu spriegums, tad uzstādām kasti ar videokamerām un kustību detektoriem, kuri darbojas arī tumsā. Ja sprieguma nav, tad par ģeneratoru kalpo mūsu automašīnas (nākotnē plānots kameras darbināt ar saules baterijām. – Aut.).

Kamerām ir iebūvēts arī skaļrunis ar mikrofonu, kas mūsu darbiniekiem noteiktās situācijās ļauj zvanīt teritorijā esošajai automašīnai, brīdinot personas, ka ir pamanītas un tiek novērotas. Šī sistēma palīdz arī brīžos, kad darbinieki ierodas darbā agrāk, nekā paredzēts, – varam noskaidrot identitāti un pie darba devēja to apstiprināt.”

Ārvalstīs ļoti izplatīti ir arī droni, taču Terinks norāda, ka Latvijā ar to izmantošanu apsardzes vajadzībām ir visai sarežģīti. Drons nav lēts, tam ir grūtības lidot vējā, to nevar izmantot lietus un sniega laikā, arī miglā tā efektivitāte ir ierobežota. Turklāt tā pilotēšanai nepieciešams cilvēks ar attiecīgām prasmēm. “Mērnieki”, “Latvijas Valsts meži” u. c. nozaru profesionāļi dronus izmanto diezgan veiksmīgi, taču viņiem tie ir nepieciešami īsiem, neregulāriem lidojumiem. Apsardzes vajadzībām dronam jāspēj lidot stundām ilgi jebkuros laika apstākļos.

Lēnām apsardzes jomā ienāk arī roboti – zvanu veicēji. To uzdevums ir dažādās situācijās sazināties ar klientiem. Pagaidām robots var tikai nodeklamēt sakāmo, bet drīz spēs uzklausīt arī elementārākās klientu atbildes.

Fiziskie apsargi neizzudīs

Jauns virziens ir arī iekārtu savietojamība ar vied­telefoniem, kur telefons ir ierīce, ar kuru vadīt, piemēram, apsardzes signalizāciju vai caur apsardzes centrāli vadīt citas iekārtas – vārtus, durvis, barjeras, pirti vai jebko citu, ko iespējams saslēgt tīklā. Ir arī dažādi interesanti risinājumi cilvēkresursu pārvaldībai, jo apsardzes kompānijās nereti strādā daudz darbinieku, kuru darbu ir svarīgi kontrolēt.

Kā piemēru Arnis Vērzemnieks minēja celtniecības nozari, kur jau tagad ir uzņēmumi, kas savā darbā izmanto elektronisko darba laika uzskaiti, tādējādi garantējot saviem klientiem caurskatāmu datu atspoguļojumu, atvieglojot savu ikdienu.

“Nevajadzētu uztraukties par fizisko apsargu izzušanu. Ir vietas un situācijas, kur bez tādiem nevar un nevarēs iztikt. Taču lielu daļu administratīvo un vienkāršāko funkciju uz tehnoloģiju pleciem var uzkraut gan. Apgaitu veikšanai, objektu apsekošanai būtu laiks apsargus aizvietot ar novērošanas kamerām. Nedrīkst aizmirst, ka tehnika kļūdās retāk un to var preventīvi novērst. Apsarga aizmigšanu, saslimšanu, kļūdīšanos mēs novērst nevaram,” pārliecināts “Koblenz” šefs.

Viņš rēķina, ka tehnoloģiskie risinājumi cilvēku vietā vienam objektam atmaksājas trīs mēnešu laikā. Kompānijas ir gatavas iekārtas nodot arī nomā, ja sākotnējās izmaksas klientam ir par lielu. “Domāju, ka Latvijā būtu iespējams automatizēt 50% objektu, kuros izmanto dzīvo apsardzi.”

Tehnoloģijas jāievieš ar prātu

Jau kādu laiku izplatītas ir lietu interneta tehnoloģijas, kas ļauj mājokļus, biroja ēkas padarīt “gudras”. Terinks uzsver, ka lielā atkarība no elektrības šos objektus padara visai riskantus.

“Mājas durvis var atslēgt ar lietotni, jo durvis darbojas mājas “Wi-Fi” tīklā, arī pārējās ierīces atkarīgas no šī tīkla. Nelaime ir tā, ka bezvadu tīklu var uzlauzt, var noraustīties vai pazust elektrība, “Wi-Fi” tīklu var traucēt.

“BBC” rakstīja par kādu pētījumu, kurā hakeriem izdevās ielauzties mājas tīklā un slēgt gaismas, iegūt kontroli pār “gudro” ledusskapi, tosteru, novērošanas kamerām utt. Skaidrs, ka pēc 20–30 gadiem mājas būs viedas. Jautājums – cik tās būs drošas?”

Ar gudro māju attīstības vilni jau saskārušās ASV. Tāpat gājis pāri arī zādzību vilnis. Izrādās, ka kādu brīdi, mājas saimniekam tuvojoties galamērķim, telefona GPS ziņojis mājas drošības sistēmai, kafijas automātam u. c. ierīcēm par tuvošanos, kā dēļ drošības sistēmas atslēgtas, citas ierīces sākušas darbību. Zagļi to atskārtuši un šīs pāris minūtes izmantojuši zādzībām.

“Aizvien vairāk tiek izmantotas un integrētas kopējā drošības sistēmā, piemēram, auto numuru atpazīšanas iekārtas, termokameras, dažādas cilvēku uzraudzīšanas sistēmas. Kā piemēru var minēt sensorus baseiniem, kas signalizē par slīkšanu.

Arī slimnīcas pacientu vai veco ļaužu pansionātu uzraudzības sistēmas, kas ziņo par to, ja kāds nav laikā atgriezies

no vannas istabas vai arī izkritis no gultas.

Šie visi ir tehnoloģiju risinājumi, kas papildina ierastās drošības sistēmas, sasaistot tās savā starpā un nodrošinot ne tikai īpašuma drošību, bet, kas daudz svarīgāk, tieši cilvēku drošību. Ja pasūtītāji un drošības uzņēmumi biežāk izvēlētos šādas tehnoloģijas, tas ievērojami paaugstinātu kopējo sabiedrības drošības līmeni,” pārliecināts Vērzemnieks.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Latvijai būs jāmaksā trīs miljonu eiro kompensācija Lietuvas uzņēmumam “E energija” 1
21 stundas
MK
Mārtiņš Kalaus
Ekonomika
Rīgas ostā palielinājies pārkrauto labības un dažādu kokmateriālu kravu apjoms
21 stundas
Raivis Šveicars
Ekonomika
“JeffApp” – Latvijas jaunuzņēmums ar neaptveramu tirgus potenciālu
22 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Latvijā konstatēti 23 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi
2 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Vāc parakstus par atalgojuma samazināšanu publiskajā sektorā strādājošajiem
39 minūtes
LE
LETA
Dabā
Lieldienās laikapstākļus noteiks ciklons. Zināms, kad atkal kļūs siltāks
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Vienojas par 500 miljardu eiro plānu Covid-19 skartās ekonomikas stimulēšanai
3 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Lieldienās tirdzniecības centri būs slēgti
1 stunda