Ģitārists Gints Smukais koncertē uz peldošas skatuves ezerā.
Ģitārists Gints Smukais koncertē uz peldošas skatuves ezerā.
Foto: Toms Majors

Uzņēmēji: Nav jūtama valdības vēlme atbalstīt kultūru līdzās citām Covid-19 krīzes skartajām nozarēm 3

Nav jūtama valdības vēlme atbalstīt kultūru līdztekus citām Covid-19 pandēmijas skartajām nozarēm, kopīgā paziņojumā norāda nozares uzņēmēji.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 164
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
Lasīt citas ziņas

Pasākumu producentus, norises vietas, mūzikas izpildītājus un tehniskā aprīkojuma kompānijas pārstāvošās asociācijas ceļ trauksmi, ka līdzšinējais valsts atbalsts ir bijis ļoti minimāls, bet ieilgusī dīkstāve un pieaugošā neskaidrība par nākotni situāciju padara kritisku.

Paziņojuma autori uzsver, ka kultūras un pasākumu nozare kopš pandēmijas sākuma zaudējusi lielāko daļu savu ieņēmumu un daudzi uzņēmumi ir bijuši spiesti savu darbību pārtraukt pilnībā.
CITI ŠOBRĪD LASA

Pasākumu pārdoto biļešu skaits kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ir samazinājies vismaz piecas reizes, savukārt ienākumu apjoms – vēl vairāk.

Tāpat nozares pārstāvji vērš uzmanību, ka ir tikai daži sektori, kuru darbība ir skarta vissmagāk – tie ir pasākumi, tūrisms un viesmīlība. Viņi akcentē, ka esošie ierobežojumi neļauj rentabli rīkot pasākumus, kuri ir atkarīgi no biļešu ieņēmumiem vai pulcēšanās ierobežojumiem, tādēļ nav iespējams nodrošināt pasākumu organizēšanas uzņēmumu, pasākumu norises vietu vai pasākumu tehniskā aprīkojuma uzņēmumu pastāvēšanu nākotnē.

Pēc paziņojuma autoru paustā, neskatoties uz minēto, valdības līmenī par turpmāko atbalstu lemj un to apstiprina citām nozarēm un infrastruktūras objektiem, bet pasākumu un kultūras sektors nekad nav pieminēts starp primāri cietušiem sektoriem.

Eiropas Savienības (ES) rekomendācijas paredz, ka apjomīgajam ES atveseļošanas plānam 2% no tā finansējuma būtu paredzami kultūras nozarei – Latvijas plānos atbalsts pasākumu nozarei pagaidām nav paredzēts vispār, pauda nozares pārstāvji.

Paziņojuma autori uzteica līdzšinējo sadarbību ar Kultūras ministriju (KM) un atzīst ministrijas iedziļināšanos pasākumu jomas jautājumos, tomēr lielāko daļu problēmu risināšanai nepietiek ar KM atbalstu – citu ministriju un valdības līmenī pasākumu sektors netiekot ņemts vērā. Sektors nav pārstāvēts nevienā valdības vai citu ministriju darba grupās, bet jauni lēmumi, kuri tieši skar pasākumu rīkošanas jomu, tiek pieņemti teju katru nedēļu.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis norāda, ka ir pagājis pirmais pusgads kopš pandēmijas sākuma un nozare lielā mērā ir centusies pacietīgi pārvarēt šo laiku un sadzīvot ar tiem valdības lēmumiem, kuri tikuši pieņemti.

“Tomēr, redzot, ka darbību kaut cik normālā līmenī nebūs iespējams atjaunot līdz nākamā gada vasarai, mēs sagaidām valdības locekļu izpratni par mūsu nozari, īpaši, vienlaikus lemjot par palīdzību citām nozarēm.

Mūsuprāt, valdības un atbildīgo ministriju neizpratni labi raksturo fakts, ka pilnībā tiek ignorētas ES rekomendācijas atveseļošanas plānā iekļaut arī kultūras jomu,” akcentēja Ērglis-Lācis.

Tāpat viņš vērš uzmanību, ka pasākumu vai pulcēšanās ierobežojumu regulējumi šogad ir mainīti deviņas reizes, pēdējā laikā – ar to stāšanos spēkā vien dažas stundas vēlāk pēc to izziņošanas.

Reklāma
Reklāma

Nozares pārstāvji pauž sapratni, kādā situācijā ir lēmumu pieņēmējs Covid-19 krīzes apstākļos, bet sagaida tādu pašu izpratni, kad tiek runāts par atbalsta mehānismiem skartajām nozarēm.

LaPPA valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka dažādu palīdzības rīku izveidē tiek pamanītas tikai atsevišķas nozares, bet kultūras un pasākumu nozare, kuru krīze skārusi vissmagāk un kura sastopas ar identiskām problēmām, tiek atstāta novārtā.

Tāpat viņš uzsver, ka akūti trūkst koordinācijas starp ministrijām – lemjot par konkrētiem atbalstiem kādam sektoram, nenotiek koordinācija ar citiem sektoriem un ieguvēji ir tās nozares, kurām ir ciešāka sadarbība ar tā sauktajām “lielajām ministrijām”, piemēram Ekonomikas ministriju vai Finanšu ministriju.

Nozares uzņēmumi paziņojumā akcentē trīs lietas, ko tuvākajā nākotnē sagaida no valdības – ņemt vērā ES rekomendācijas par nepieciešamo atbalstu kultūras nozarei, izstrādājot ES atveseļošanās finansējuma vadlīnijas, atzīt pasākumu sektoru par tikpat cietušu kā citas Covid-19 krīzes būtiski skartās nozares un piešķirt līdzvērtīgu atbalstu, kāds tiek piešķirts tūrisma un viesnīcu nozarei, kā arī laicīgi pieņemt lēmumus par atbalsta mehānismiem nākotnē, lai uzņēmumi spētu plānot savu darbību vismaz pusgadu tālā nākotnē.

Paziņojumu parakstījusi biedrības “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība / Latvijas Mūzikas eksports” izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke, Latvijas pasākumu norišu vietu asociācijas valdes locekle Ieva Irbina, Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands un Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ērglis-Lācis.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.