Visu Baltijas valstu izaugsmes starta pozīcijas pēc neatkarības atjaunošanas bija ļoti līdzīgas, taču attīstības tempi – atšķirīgi
0
Visu triju Baltijas valstu izaugsmes starta pozīcijas pēc neatkarības atjaunošanas bija ļoti līdzīgas. Taču ekonomikas attīstības tempi atšķirīgi, attiecīgi – turīguma līmenis tagad atšķirīgs. TV24 raidījumā “Uzmanības centrā Ekonomika” ar pieaicinātiem ekspertiem runājām tieši par šo Baltijas valsti izaugsmes nevienlīdzību – vai zināmi cēloņi izaugsmes atšķirībai, vai izaugsmes nevienlīdzība ir drauds nākotnei, vai vājākais var noķert līderi utt.
Spilgti šo nevienlīdzību redzam, piemēram, aplūkojot datus par to, kā mainījies IKP uz cilvēku katrā no valstīm gadu gaitā.
Negribētos teikt, ka pie mums viss ir slikti – izaugsmes dinamika bijusi ļoti strauja. Tomēr ne tik strauja kā kaimiņiem un ne tik strauja, kā gribētos. Tāpēc svarīgi ir noskaidrot vājās vietas un censties tās labot.
Latvijas bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs pauž: “Mums ir ļoti laba ekonomiskā attīstība, bet mums gribas, protams, vēl labāk. Bet nav tieši viena noteikta iemesla, kāpēc mēs atpaliekam. Ekonomiskā attīstība atkarīga tostarp no izglītības, investīcijām un inovācijām.”
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis akcentē, ka “īpaši Lietuvā sabiedrības interese par ekonomiskajiem jautājumiem jeb uzņēmējdarbību ir daudzkārt augstāka nekā pie mums. Uzņēmēji ir ar daudz lielākām ambīcijām. Mēs, piemēram, redzam, ka Bauskā piena pārstrādes rūpnīcu būvēs lietuvieši, apstrādās mūsu pienu, kas pēc būtības ir potenciāls, ko bija jāizmanto mums.” Secinājums – mums jābūt vairāk fokusētiem uz to, lai aktīvāk darbotos uzņēmējdarbībā.
Ekonomists, politiskās partijas “Tauta. Zeme. Valstiskums” līderis Guntars Vītols norāda, ka “objektīvi nav nekā tāda, ar ko mēs no ekonomisko resursu viedokļa būtu sliktāki par Igauniju vai Lietuvu. Tas ir tikai mūsu domāšanas veids, kas traucē. Piemēram, ar ko mēs lepojamies pēdējos 10-20 gadus? Praktiski vienīgais, ar ko lepojas valdība, ir, ka mēs kārtējo reizi triecientempā esam ieviesuši dažādas direktīvas. Mēs tajā pašā zaļā kursa jomā aizskrējām citiem pa priekšu, uzņēmāmies saistības, kuras varbūt nevajadzētu uzņemties. Tieši tas pats notika ar bankām – mums pateica: “klausieties, jums tur ir krievu nauda, tas jātaisa ciet”, mēs to aizvērām, bet arī šausmīgi pārcentāmies pārregulēt šo jomu.”
Viņaprāt pie mums uz ekonomiku rasts raudzīties no sociālisma pozīcijām. Galvenais darāmais darbs jeb prioritāte Latvijā ir ēnu ekonomikas apkarošana, proti, to uzņēmēju apkarošana, kuri varbūt nedarbojas līdz galam godīgi. “Latvietis baidās. Un viņš baidās tagad no pārmaiņām. Viņš skatās riņķī aizdomīgi – vai tur nestāv aizmugurē kāds oligarhs, vai tur nestāv aizmugurē kāds krievs… Šīs bailes mūs definē. Tāpēc, lai vai kādi viļņi nāktu uz kuriem var uzlēkt, mēs nebūsim pirmie nekad. Mēs paskatīsimies, ka lietuviešiem iet forši… ā, nu mēs palaidām garām. Tā ar visām iniciatīvām,” secina Guntars Vītols.
Raidījumu skaties šeit:
