Sasniedzot 85 metrus, Mjostārneta tornis Norvēģijā ir augstākā koka ēka pasaulē
Sasniedzot 85 metrus, Mjostārneta tornis Norvēģijā ir augstākā koka ēka pasaulē
Publicitātes foto

Vai beidzot ir sākusies koka augstceltņu – debesskrāpju revolūcija? 3

CNN, Oskars Hollands (Oscar Holland), “Baltijas Koks”

Nelielo pilsētiņu Brumundāli (Brumunddal) Norvēģijā ieskauj lauksaimniecības zemes, un tās iedzīvotāju skaits nesasniedz pat 10 tūkstošus. Piekritīsiet, ka šī ir ļoti netipiska vieta, kur būvēt rekordaugstas celtnes. Tomēr tieši šeit, slejoties pāri Mjēsas (Mjøsa) ezeram, vairāk nekā 100 kilometru uz ziemeļiem no Oslo, ir uzbūvēts 85 metrus augstais Mjēstorneta (Mjøstårnet) tornis, kas patlaban ir pasaulē augstākā koka celtne.

PA
Pēteris Apinis
Laukos
“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 57
14 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viņķele: “Latvijā visus nevakcinētos sauc par nozombētiem vakcīnidiotiem, bet nedrīkst jaukt piesardzīgos ar “antivakseriem”! 252
22 stundas
ML
Māra Libeka
Veselam
Cerīgais jūnijs, kad varēs nevilkt maskas un doties uz koncertiem! Pavļuts brīdina, ka jāgatavojas revakcinācijai 80
1 diena
Lasīt citas ziņas

Ēkā, kuras durvis tika vērtas pērn, atrodas dzīvokļi, biroji, kā arī atbilstoši nodēvētā viesnīca Wood Hotel. Šī celtne mazo Brmundāli ne tikai ir padarījusi slavenu visā pasaulē, bet arī kalpo kā pierādījums tam, ka kokmateriāls var būt ilgtspējīga alternatīva dzelzsbetonam ēku būvniecībā.

«Lai pievērstu cilvēku uzmanību, ir jābūvē augstu,» pauž Mjostārneta torņa autoru arhitektu firmas Voll Arkitekter partneris Eisteins Elgsoss (Øystein Elgsaas). «Un, kad tev ir pasaulē augstākā koka ēka, visi saka: «Oho, kas notiek Norvēģijā?» Cilvēki uzreiz ir ieinteresēti, un tas patiesībā ir galvenais šāda tipa celtnes aspekts – parādīt, ka tas ir iespējams, un iedvesmot to darīt arī citus,» viņš piebilst.

Debesskrāpis tika uzbūvēts, izmantojot krusteniski līmētos koka paneļus jeb CLT.

CITI ŠOBRĪD LASA
Vēl relatīvi nesenā pagātnē koka debesskrāpji bija konceptuālu ēku dizaineru sapnis, bet pašlaik, kad pasaulē sāk mainīties likumi un attieksme pret kokmateriālu, tie kļūst par realitāti.

Šogad durvis plāno vērt vairākas koka augstceltnes. Arī HoHo Vienna koka debesskrāpis Vīnē, kas ir tikai pusotru metru īsāks par Mjēstorneta torni, nupat sāka savu darbību.

Augstākais no HoHo Vienna projekta torņiem Austrijā sasniedz 84 metrus.
Publicitātes foto

Eiropa tradicionāli koka industrijā ir līdere, tomēr Ziemeļamerika samērā ātri sāk panākt veco kontinentu. Vankūverā pērn tika pabeigta 53 metrus augstā studentu kopmītņu ēka – tā ir hibrīdceltne, kuras kodolu veido dzelzsbetons, bet tās rāmis veidots no koka konstrukcijas. Savukārt Milvoki, Viskonsinā, ir sākta 72,5 metrus augsta koka dzīvokļu kompleksa būvniecība.

Klimata ekonomika

 CLT un citu koka būvmateriālu aizstāvji norāda, ka, salīdzinot ar patlaban izmantotajām būvniecības alternatīvām, proti, dzelzsbetonu, koka būves ir iespējams uzbūvēt ātrāk, tās ir izturīgākas un (daudziem par pārsteigumu) arī drošākas ugunsnelaimju gadījumos. Tomēr tieši koka ēku nekaitīgums videi ir galvenais apstāklis, kas vairo to popularitāti pēdējos gados.

Ēku būvniecība un to uzturēšana veido 40% no enerģijas patēriņa pasaulē un rada aptuveni trešdaļu no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm.

Kamēr betona ražošana rada ļoti daudz oglekļa, koki, tieši pretēji, oglekli iekapsulē. Ja koki tiek pārvērsti būvniecībā izmantojamos materiālos, ogleklis tajos tiek iekapsulēts un nenonāk atmosfērā pēc koka bojāejas.

Pētījumi norāda, ka viens kubikmetrs koksnes var iekapsulēt vairāk nekā tonnu oglekļa dioksīda.

Piemēram, koka augstceltnes Milvoki attīstītāji norāda, ka kokmateriālu izmantošana šīs ēkās būvniecībā ir līdzvērtīga 2100 automašīnu noņemšanai no autoceļiem.

«Ja koka ēkas tiek celtas ilgtspējīgi un pareizi, tās var iekapsulēt oglekli daudzu cilvēku paaudžu ilgumā,» norāda Eisteins Elgsoss.

Izmaksu vērtēšana

Tādās Eiropas valstīs kā Vācija un Austrija CLT tiek izmantots ēku būvniecībā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem un ieguvumi videi no šāda būvniecības veida jau sen ir zināmi. Tad kādēļ patlaban ir sācies CLT uzvaras gājiens būvniecībā?

Arhitekts Maikls Grīns (Michael Green), kurš jau ilgstoši iestājas par kokmateriālu lietošanu ēku būvniecībā, tostarp dizainējot tās, norāda, ka patlaban «kopā savelkas vesels lērums apstākļu». Tomēr kopš 2013. gada, kad viņš, uzstājoties TED konferencē, paredzēja gaidāmo revolūciju koka būvniecības popularitātē, viens apstāklis ir mainījies viskrasāk – izmaksas.

Arvien vairāk tiek veidotas CLT ražotnes, tādējādi samazinot materiāla cenu. «Vienlaikus attīstās zināšanas, konkurence, piegādes ķēdes. Izmaksas vienmēr bijusi nepārkāpjama barjera, tagad tas mainās. Patlaban koka būves sāk konkurēt ar tradicionālajām ēkām izmaksu ziņā,» teic Maikls Grīns.

To apstiprina Mjēstorneta torņa attīstītāji, norādot, ka gala summa būves celtniecībā bijusi līdzvērtīga dzelzsbetona alternatīvai.

Pētnieki Austrālijas Dienvidvelsas Universitātē (Australia’s University of New South Wales) nesen pabeidza 18 mēnešus ilgu pētījumu, kurā tika salīdzinātas būvniecības izmaksas augstām koka celtnēm ar dzelzsbetona ekvivalentiem.

Pētījuma rezultāti norāda, ka koka ēku būvniecība materiālu izmaksu ziņā joprojām ir nedaudz dārgāka. Tomēr ietaupījumus var atrast citviet. Tieši apstāklī, ka ēka tiek ražota rūpnīcā, slēpjas daudz iespēju ietaupīt būvniecības procesā. «Ja jūs varat uzcelt un nodot ekspluatācijā ātrāk, tad jūs ātrāk atgūstiet investīcijas,» norāda pētījuma autori.

Maikls Grīns atzīst, ka īstais pagrieziena punkts būs, kad būvniecība no koka būs ne tikai ātrāka, bet tiešām lētāka. «Mēs vēl neesam sasnieguši līmeni, kad koka būvniecība ir lētāka. Tomēr tai vajag kļūt lētākai, jo tieši izmaksas ir tas, kas nosaka industrijas standartus,» viņš piebilst.

«Mums ir jāatrisina klimata pārmaiņu problēma, padarot risinājumus lētākus, nevis piespiežot maksāt cilvēkus vairāk tikai tādēļ, ka tā vajag, – tā tas nestrādās,» uzskata Maikls Grīns.

Japāņu kompānija Sumitomo Forestry norāda, ka tā plāno tērēt 5,6 miljardus dolāru 350 metrus augsta koka debesskrāpja būvniecībai, atzīmējot tās izveides 350. gadadienu.
Publicitātes foto

Likumu barjeras

Patlaban ir ieplānots uzbūvēt daudz elpu aizraujošu koka būvju daudzviet pasaulē. Toronto plāno veidot dzīvojamo ciematu ar duci 10 līdz 35 stāvu koka augstceltņu. Britu firma PLP Architecture ir izteikusi piedāvājumu būvēt trīs koka debesskrāpjus Londonā, tostarp 300 metru augstu koka būvi. Japāņu kompānija Sumitomo Forestry norāda, ka plāno tērēt 5,6 miljardus dolāru 350 metru augsta koka debesskrāpja būvniecībai, atzīmējot tās izveides 350. gadadienu.

Kamēr arhitekti un citi sapņo par koka megabūvēm, šos sapņus joprojām ierobežo dažādi būvniecības normatīvi.

Pēdējais papildinājums Starptautiskajā Būvniecības kodeksā, kuru daudzas valstis, ieskaitot ASV, izmanto par pamata modeli saviem būvnormatīviem, pirmo reizi atļauj būvēt koka augstceltnes 18 stāvu augstumā.

Vienlaikus patlaban vēl ir pieejami gaužām maz datu par koka augstceltņu ekspluatāciju ilgtermiņā. Piemēram, par to noturību pret tādiem apstākļiem kā ekstrēmi laikapstākļi, termīti, mitrums un tamlīdzīgi.

Daudz šķēpu tiek lauzts par koka augstceltņu ugunsdrošību. Betona ražošanas industrija skaļi iebilst pret kokmateriāliem, norādot uz to nedrošību ugunsgrēku gadījumos.

Savukārt koka būvniecības aizstāvji apgalvo tieši pretējo – koka konstrukcijas ir drošākas ugunsnelaimju gadījumos, jo deg daudz paredzamāk, pretēji betona konstrukcijām, kuras augstas temperatūras ietekmē var pēkšņi zaudēt integritāti un sabrukt.

Tomēr kopumā pamazām attieksme pret koka būvniecību mainās, un ir sagaidāms, ka, samazinoties izmaksām un augot zināšanu bāzei, CLT kļūs arvien populārāks būvmateriāls un mēs arvien biežāk varēsim lūkoties uz iespaidīgām koka augstceltnēm.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Lauki turpina iztukšoties: saimniecību skaits sarucis pat divkārt 35
1 diena
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
“Kūdras nozari sagaida tāds pats liktenis kā cukurfabrikas!” Uzņēmējus satrauc nodoms pārtraukt kūdras ieguvi Latvijā 53
3 dienas
AP
Anita Pirktiņa


Ziņas
Vai Latvijā notiek lauksaimnieku pretnostatīšana, nevis situācijas izvērtēšana ar skatu nākotnē? 18
4 dienas
LE
LETA
Laukos
Aptauja: Vai atbalsti pesticīdu jeb augu aizsardzības līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā? 11
4 dienas
PA
Pēteris Apinis
Laukos
“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 57
14 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Viņķele: “Latvijā visus nevakcinētos sauc par nozombētiem vakcīnidiotiem, bet nedrīkst jaukt piesardzīgos ar “antivakseriem”! 252
22 stundas
ML
Māra Libeka
Veselam
Cerīgais jūnijs, kad varēs nevilkt maskas un doties uz koncertiem! Pavļuts brīdina, ka jāgatavojas revakcinācijai 80
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Svarīgākās ir mūsu dzīvības, nevis Vitenbergs, bet kur vispār OIK pazudis?” Kreituse par kovidu un “noraktām” tēmām 52
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Tev šodien derētu ieklausīties tajā, ko saka apkārtējie! Horoskopi 15.maijam 2
17 stundas
Lasīt citas ziņas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Ukstiņu sīpolpīnes: pārcelšanās uz laukiem jaunu ģimeni rosina sākt sīpolu audzēšanu 4
6 dienas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Var nākties atbildēt ar savu maku!” “Rīgas mežu” bijušajai valdei prasīs atmaksāt miljonus 12
7. maijs, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Atbildīgi pret vidi? Skaidrojam elektrovelosipēda priekšrocības 8
5. maijs, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Atbildības ētikai jākļūst par vides aizsardzības pamatnosacījumu 6
3. maijs, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Vietējo ābolu un ogu nepietiek. Kāpēc uzņēmēji nespēj nodrošināt pieprasījumu? 14
3. maijs, 2021
UG
Uldis Graudiņš

Ziņas
“Pirms šos līdzekļus lietot, vajag padomāt, vai tie vispār ir jālieto. Cena dažkārt ir cilvēka dzīvība.” Vai antibiotiku ēras beigas? 8
30. aprīlis, 2021
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Tāpat kā Pavļuts ir pilnībā kovida ministrs, tā visa valdība ir pandēmijas kabinets.” Saruna ar Māri Kučinski 18
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kurā novadā visvairāk inficēto? Publicē karti ar visām pašvaldībam
1 stunda
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
Muzeju nakts – citā realitātē: attālināti un brīvdabā, apmeklējot individuāli un ievērojot distancēšanos
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Izplēn cerības uz siltu vasaru? Cik ticamas izskanējušās prognozes par vēsu un mitru vasaru? Skaidro Toms Bricis 2
2 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
Tiešraide: Latvijā atzīmē Ģimenes dienu 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Degvielas cenas sasniedz pirmspandēmijas līmeni 1
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu dziedātāja Aminata publisko foto, kurā redzama ģērbusies tikai džinsos un zābakos 3
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Biedējoša ir tehnoloģiju neredzamā puse!” Episka ekspertu diskusija tiešsaistē par robotu ētiku 2
3 stundas
PA
Pēteris Apinis
Laukos
“Šo inžu dēļ nedzimst bērni, vīriešiem nestāv, bērniem psihomotori traucējumi!” Pēteris Apinis par pesticīdiem un postu, ko tie nodara dabai un cilvēkam 57
14 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Vardarbības pereklis vai civilizācijas pēdējais bastions? 82
1 diena
LB
Laura Blumberga
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Sofija, Taiga, Arita un Airita 1
3 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Liecinieki teica, ka viņš vispār neesot bremzējis.” Ģenerālis Vectirāns nāvējoši sabraucis sirmgalvi 210
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Ziņas
FOTO, VIDEO. Amerikas pludmalē izskalots plēsīgs “briesmonis”, kas mitinās tikai okeāna visdziļākajā dzelmē 11
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Strenču novadā nofilmē lāču mammu ar trim mazuļiem 14
2 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kad vēders kurkst un laika maz: ātri pagatavojamā pica pannā 5
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Baiba Indriksone atklāj līdz šim nezināmu faktu par savu dzīvi: gluži kā filmā “Limuzīns Jāņu krāsā” 3
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Tēti, lūdzu, piedod man…”: princis Harijs nosūtījis atvainošanās vēstuli savam tētim, princim Čārlzam 17
2 dienas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Dzimst kaut kas līdzīgs “9.maija reliģijai”
12:21
LA
LA.LV
Veselam
Viņas pacientiem jāparaksta īpaši sagatavots dokuments. Ārste iesaka pret vakcinēšanos izturēties ļoti nopietni un ziņot par blakusparādībām
12:12
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Tie ir spermas donori!”: Uģis Kuģis skarbi izsakās par vīriešiem, kas neaudzina savus bērnus
11:59