Sasniedzot 85 metrus, Mjostārneta tornis Norvēģijā ir augstākā koka ēka pasaulē
Sasniedzot 85 metrus, Mjostārneta tornis Norvēģijā ir augstākā koka ēka pasaulē
Publicitātes foto

Vai beidzot ir sākusies koka augstceltņu – debesskrāpju revolūcija? 3

CNN, Oskars Hollands (Oscar Holland), “Baltijas Koks”

Nelielo pilsētiņu Brumundāli (Brumunddal) Norvēģijā ieskauj lauksaimniecības zemes, un tās iedzīvotāju skaits nesasniedz pat 10 tūkstošus. Piekritīsiet, ka šī ir ļoti netipiska vieta, kur būvēt rekordaugstas celtnes. Tomēr tieši šeit, slejoties pāri Mjēsas (Mjøsa) ezeram, vairāk nekā 100 kilometru uz ziemeļiem no Oslo, ir uzbūvēts 85 metrus augstais Mjēstorneta (Mjøstårnet) tornis, kas patlaban ir pasaulē augstākā koka celtne.

LA
LA.LV
Ziņas
40 dienas pēc vakcinācijas mirusi 30 gadus veca skolotāja, trīs bērnu mamma 309
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Krievijas dezinformācijas apskats: Bijušais Latvijas iekšlietu ministrs dzeršanas laikā dabūjis Putina plānu uzbrukumam Baltijai 42
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Šampanietis, dejas līdz tumsai, krāšņi klāti galdi: piknikā Siguldā ballējas mūziķi, TV personības, šovu zvaigznes un uzņēmēji 39
8 stundas
Lasīt citas ziņas

Ēkā, kuras durvis tika vērtas pērn, atrodas dzīvokļi, biroji, kā arī atbilstoši nodēvētā viesnīca Wood Hotel. Šī celtne mazo Brmundāli ne tikai ir padarījusi slavenu visā pasaulē, bet arī kalpo kā pierādījums tam, ka kokmateriāls var būt ilgtspējīga alternatīva dzelzsbetonam ēku būvniecībā.

«Lai pievērstu cilvēku uzmanību, ir jābūvē augstu,» pauž Mjostārneta torņa autoru arhitektu firmas Voll Arkitekter partneris Eisteins Elgsoss (Øystein Elgsaas). «Un, kad tev ir pasaulē augstākā koka ēka, visi saka: «Oho, kas notiek Norvēģijā?» Cilvēki uzreiz ir ieinteresēti, un tas patiesībā ir galvenais šāda tipa celtnes aspekts – parādīt, ka tas ir iespējams, un iedvesmot to darīt arī citus,» viņš piebilst.

Debesskrāpis tika uzbūvēts, izmantojot krusteniski līmētos koka paneļus jeb CLT.

CITI ŠOBRĪD LASA
Vēl relatīvi nesenā pagātnē koka debesskrāpji bija konceptuālu ēku dizaineru sapnis, bet pašlaik, kad pasaulē sāk mainīties likumi un attieksme pret kokmateriālu, tie kļūst par realitāti.

Šogad durvis plāno vērt vairākas koka augstceltnes. Arī HoHo Vienna koka debesskrāpis Vīnē, kas ir tikai pusotru metru īsāks par Mjēstorneta torni, nupat sāka savu darbību.

Augstākais no HoHo Vienna projekta torņiem Austrijā sasniedz 84 metrus.
Publicitātes foto

Eiropa tradicionāli koka industrijā ir līdere, tomēr Ziemeļamerika samērā ātri sāk panākt veco kontinentu. Vankūverā pērn tika pabeigta 53 metrus augstā studentu kopmītņu ēka – tā ir hibrīdceltne, kuras kodolu veido dzelzsbetons, bet tās rāmis veidots no koka konstrukcijas. Savukārt Milvoki, Viskonsinā, ir sākta 72,5 metrus augsta koka dzīvokļu kompleksa būvniecība.

Klimata ekonomika

 CLT un citu koka būvmateriālu aizstāvji norāda, ka, salīdzinot ar patlaban izmantotajām būvniecības alternatīvām, proti, dzelzsbetonu, koka būves ir iespējams uzbūvēt ātrāk, tās ir izturīgākas un (daudziem par pārsteigumu) arī drošākas ugunsnelaimju gadījumos. Tomēr tieši koka ēku nekaitīgums videi ir galvenais apstāklis, kas vairo to popularitāti pēdējos gados.

Ēku būvniecība un to uzturēšana veido 40% no enerģijas patēriņa pasaulē un rada aptuveni trešdaļu no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm.

Kamēr betona ražošana rada ļoti daudz oglekļa, koki, tieši pretēji, oglekli iekapsulē. Ja koki tiek pārvērsti būvniecībā izmantojamos materiālos, ogleklis tajos tiek iekapsulēts un nenonāk atmosfērā pēc koka bojāejas.

Pētījumi norāda, ka viens kubikmetrs koksnes var iekapsulēt vairāk nekā tonnu oglekļa dioksīda.

Piemēram, koka augstceltnes Milvoki attīstītāji norāda, ka kokmateriālu izmantošana šīs ēkās būvniecībā ir līdzvērtīga 2100 automašīnu noņemšanai no autoceļiem.

«Ja koka ēkas tiek celtas ilgtspējīgi un pareizi, tās var iekapsulēt oglekli daudzu cilvēku paaudžu ilgumā,» norāda Eisteins Elgsoss.

Izmaksu vērtēšana

Tādās Eiropas valstīs kā Vācija un Austrija CLT tiek izmantots ēku būvniecībā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem un ieguvumi videi no šāda būvniecības veida jau sen ir zināmi. Tad kādēļ patlaban ir sācies CLT uzvaras gājiens būvniecībā?

Arhitekts Maikls Grīns (Michael Green), kurš jau ilgstoši iestājas par kokmateriālu lietošanu ēku būvniecībā, tostarp dizainējot tās, norāda, ka patlaban «kopā savelkas vesels lērums apstākļu». Tomēr kopš 2013. gada, kad viņš, uzstājoties TED konferencē, paredzēja gaidāmo revolūciju koka būvniecības popularitātē, viens apstāklis ir mainījies viskrasāk – izmaksas.

Arvien vairāk tiek veidotas CLT ražotnes, tādējādi samazinot materiāla cenu. «Vienlaikus attīstās zināšanas, konkurence, piegādes ķēdes. Izmaksas vienmēr bijusi nepārkāpjama barjera, tagad tas mainās. Patlaban koka būves sāk konkurēt ar tradicionālajām ēkām izmaksu ziņā,» teic Maikls Grīns.

To apstiprina Mjēstorneta torņa attīstītāji, norādot, ka gala summa būves celtniecībā bijusi līdzvērtīga dzelzsbetona alternatīvai.

Pētnieki Austrālijas Dienvidvelsas Universitātē (Australia’s University of New South Wales) nesen pabeidza 18 mēnešus ilgu pētījumu, kurā tika salīdzinātas būvniecības izmaksas augstām koka celtnēm ar dzelzsbetona ekvivalentiem.

Pētījuma rezultāti norāda, ka koka ēku būvniecība materiālu izmaksu ziņā joprojām ir nedaudz dārgāka. Tomēr ietaupījumus var atrast citviet. Tieši apstāklī, ka ēka tiek ražota rūpnīcā, slēpjas daudz iespēju ietaupīt būvniecības procesā. «Ja jūs varat uzcelt un nodot ekspluatācijā ātrāk, tad jūs ātrāk atgūstiet investīcijas,» norāda pētījuma autori.

Maikls Grīns atzīst, ka īstais pagrieziena punkts būs, kad būvniecība no koka būs ne tikai ātrāka, bet tiešām lētāka. «Mēs vēl neesam sasnieguši līmeni, kad koka būvniecība ir lētāka. Tomēr tai vajag kļūt lētākai, jo tieši izmaksas ir tas, kas nosaka industrijas standartus,» viņš piebilst.

«Mums ir jāatrisina klimata pārmaiņu problēma, padarot risinājumus lētākus, nevis piespiežot maksāt cilvēkus vairāk tikai tādēļ, ka tā vajag, – tā tas nestrādās,» uzskata Maikls Grīns.

Japāņu kompānija Sumitomo Forestry norāda, ka tā plāno tērēt 5,6 miljardus dolāru 350 metrus augsta koka debesskrāpja būvniecībai, atzīmējot tās izveides 350. gadadienu.
Publicitātes foto

Likumu barjeras

Patlaban ir ieplānots uzbūvēt daudz elpu aizraujošu koka būvju daudzviet pasaulē. Toronto plāno veidot dzīvojamo ciematu ar duci 10 līdz 35 stāvu koka augstceltņu. Britu firma PLP Architecture ir izteikusi piedāvājumu būvēt trīs koka debesskrāpjus Londonā, tostarp 300 metru augstu koka būvi. Japāņu kompānija Sumitomo Forestry norāda, ka plāno tērēt 5,6 miljardus dolāru 350 metru augsta koka debesskrāpja būvniecībai, atzīmējot tās izveides 350. gadadienu.

Kamēr arhitekti un citi sapņo par koka megabūvēm, šos sapņus joprojām ierobežo dažādi būvniecības normatīvi.

Pēdējais papildinājums Starptautiskajā Būvniecības kodeksā, kuru daudzas valstis, ieskaitot ASV, izmanto par pamata modeli saviem būvnormatīviem, pirmo reizi atļauj būvēt koka augstceltnes 18 stāvu augstumā.

Vienlaikus patlaban vēl ir pieejami gaužām maz datu par koka augstceltņu ekspluatāciju ilgtermiņā. Piemēram, par to noturību pret tādiem apstākļiem kā ekstrēmi laikapstākļi, termīti, mitrums un tamlīdzīgi.

Daudz šķēpu tiek lauzts par koka augstceltņu ugunsdrošību. Betona ražošanas industrija skaļi iebilst pret kokmateriāliem, norādot uz to nedrošību ugunsgrēku gadījumos.

Savukārt koka būvniecības aizstāvji apgalvo tieši pretējo – koka konstrukcijas ir drošākas ugunsnelaimju gadījumos, jo deg daudz paredzamāk, pretēji betona konstrukcijām, kuras augstas temperatūras ietekmē var pēkšņi zaudēt integritāti un sabrukt.

Tomēr kopumā pamazām attieksme pret koka būvniecību mainās, un ir sagaidāms, ka, samazinoties izmaksām un augot zināšanu bāzei, CLT kļūs arvien populārāks būvmateriāls un mēs arvien biežāk varēsim lūkoties uz iespaidīgām koka augstceltnēm.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Sausuma dēļ ogas sīkas un raža – pieticīga! Cik šobrīd Centrāltirgū maksā Latvijas mellenes? 8
11 stundas
UG
Uldis Graudiņš
Laukos
Saistība ir, amata un teikšanas neesot. Turcijas uzņēmējs par saistību ar parādiem Latvijas gaļas liellopu audzētājiem 4
20 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Jaunaudžu retināšanai piešķirs sešus miljonus 4
1 diena
LA
LA.LV
Laukos
Kaspars Kovaļenko: Putnu audzēšanā jāņem vērā arī infekcijas slimību risks 1
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
40 dienas pēc vakcinācijas mirusi 30 gadus veca skolotāja, trīs bērnu mamma 309
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Krievijas dezinformācijas apskats: Bijušais Latvijas iekšlietu ministrs dzeršanas laikā dabūjis Putina plānu uzbrukumam Baltijai 42
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Šampanietis, dejas līdz tumsai, krāšņi klāti galdi: piknikā Siguldā ballējas mūziķi, TV personības, šovu zvaigznes un uzņēmēji 39
8 stundas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Kamēr mēs ņemamies ar Covid-19, pavisam nemanāmi ir piezagusies cita nelaime 76
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas pensionārus novedīs vēl lielākā nabadzībā!” Petraviča par pensiju 2. līmeņa pārlikšanu 49
21 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Jelgavas novadā aizdegušies rugāji un labības lauks 16 hektāru platībā 16
3 dienas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Eksperte: Jau gadiem spēkā ir regulējums uz latvāņiem, bet tie joprojām izplatās. Ko tas nozīmē? 38
4 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Varam teikt, ka esam pasaules līmenī” Latvijā ražotie disku arkli pieprasīti Kanādā un pat Islandē 22
5 dienas
IT
Iveta Tomsone
Laukos
“Kur mūsu nauda?” Gaļas liellopu audzētāji ziņo par iespējamu krāpšanu organizētā grupā 62
Nedēļa
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja. “Žēloties nav laika. Jāstrādā!” Kādu birumu lauku saimniekiem sola no karstuma un sausuma cietušās druvas? 5
6 dienas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāds nogriež kātus gandrīz plikus, citam tie vēl kupli. Raut vai neraut tomātu lapas? 5
Nedēļa
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc tas nabaga skolotājs ir “jānošpricē”? Petraviča par ieceri noteikt obligāto vakcināciju pedagogiem 63
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Četras valstis vēl nav sākušas vakcināciju pret Covid-19
30 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Lai viņi par savu naudu katru nedēļu nodod testu, staigā maskās, cimdos.” Deputāts par skolotājiem, kuri nevēlas vakcinēties 143
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tuvākajā diennaktī pastiprināsies vējš un biežāk iespējams lietus 2
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pēc kontakta ar Covid-19 slimnieku Tokijā pašizolācijā nonākuši četri LTV pārstāvji 50
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
CVK lūgs juristiem un ministrijām vērtēt Gobzema partijas referenduma ierosinājumu par vakcinācijas brīvprātību 54
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Šampanietis, dejas līdz tumsai, krāšņi klāti galdi: piknikā Siguldā ballējas mūziķi, TV personības, šovu zvaigznes un uzņēmēji 39
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vairums vakar atklāto Covid-19 gadījumu reģistrēti Rīgā un vēl divos novados
44 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Visam pieeju ar vieglu smaidu, kam paredzēts mirt, tas nomirs, kam jādzīvo, tas dzīvos,” Maestro Raimonds Pauls par uzkurināto tautu 77
11 stundas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Kamēr mēs ņemamies ar Covid-19, pavisam nemanāmi ir piezagusies cita nelaime 76
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Esam pateicīgi par to, ka joprojām visi četri esam kopā un koncertējam!”. Uz skatuves atkal satiekas leģendārā grupa “Eolika” 10
8 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Praktiski
Mitrina gaisu, samazina putekļu daudzumu gaisā, uzlabo augu stāvokli. Kā dārziem var noderēt mākslīgā migla 2
12 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Režisore Aija Strazdiņa laulības ostā iestūrējusi otro reizi: “Ir jāļauj vīrietim būt. Sievietes gudrība ir saprast, ka mēs visu varam, bet ne vienmēr visu vajag.” 6
Intervija 9 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Gardēžu sapnis: 3 izcili jāņogu deserti – vienkāršas receptes pagatavošanai mājās 2
5 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Traucēta ceļa servitūta lietošana: kā rīkoties?
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
40 dienas pēc vakcinācijas mirusi 30 gadus veca skolotāja, trīs bērnu mamma 309
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Edmunds, Edžus un Vidmants
7 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi gatavs šodien atbildēt par saviem vārdiem, lēmumiem un rīcību! Horoskopi 30.jūlijam
18:40
LE
LETA
Ziņas
“Delna”: Covid-19 krīzes laikā vērojamas problēmas ar lēmumu izsekojamību politikas veidošanas procesā
18:39
LE
LETA
Ziņas
Četras valstis vēl nav sākušas vakcināciju pret Covid-19
18:24