Sasniedzot 85 metrus, Mjostārneta tornis Norvēģijā ir augstākā koka ēka pasaulē
Sasniedzot 85 metrus, Mjostārneta tornis Norvēģijā ir augstākā koka ēka pasaulē
Publicitātes foto

Vai beidzot ir sākusies koka augstceltņu – debesskrāpju revolūcija? 3

CNN, Oskars Hollands (Oscar Holland), “Baltijas Koks”

Nelielo pilsētiņu Brumundāli (Brumunddal) Norvēģijā ieskauj lauksaimniecības zemes, un tās iedzīvotāju skaits nesasniedz pat 10 tūkstošus. Piekritīsiet, ka šī ir ļoti netipiska vieta, kur būvēt rekordaugstas celtnes. Tomēr tieši šeit, slejoties pāri Mjēsas (Mjøsa) ezeram, vairāk nekā 100 kilometru uz ziemeļiem no Oslo, ir uzbūvēts 85 metrus augstais Mjēstorneta (Mjøstårnet) tornis, kas patlaban ir pasaulē augstākā koka celtne.

LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 143
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II pienākumus pārņēmis mazdēls princis Viljams un viņa sieva Keita Midltone 20
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Hosams Abu Meri mājsēdes laikā spiests apgūt jaunas prasmes: sievai atteikt nevar! 44
13 stundas
Lasīt citas ziņas

Ēkā, kuras durvis tika vērtas pērn, atrodas dzīvokļi, biroji, kā arī atbilstoši nodēvētā viesnīca Wood Hotel. Šī celtne mazo Brmundāli ne tikai ir padarījusi slavenu visā pasaulē, bet arī kalpo kā pierādījums tam, ka kokmateriāls var būt ilgtspējīga alternatīva dzelzsbetonam ēku būvniecībā.

«Lai pievērstu cilvēku uzmanību, ir jābūvē augstu,» pauž Mjostārneta torņa autoru arhitektu firmas Voll Arkitekter partneris Eisteins Elgsoss (Øystein Elgsaas). «Un, kad tev ir pasaulē augstākā koka ēka, visi saka: «Oho, kas notiek Norvēģijā?» Cilvēki uzreiz ir ieinteresēti, un tas patiesībā ir galvenais šāda tipa celtnes aspekts – parādīt, ka tas ir iespējams, un iedvesmot to darīt arī citus,» viņš piebilst.

Debesskrāpis tika uzbūvēts, izmantojot krusteniski līmētos koka paneļus jeb CLT.

CITI ŠOBRĪD LASA
Vēl relatīvi nesenā pagātnē koka debesskrāpji bija konceptuālu ēku dizaineru sapnis, bet pašlaik, kad pasaulē sāk mainīties likumi un attieksme pret kokmateriālu, tie kļūst par realitāti.

Šogad durvis plāno vērt vairākas koka augstceltnes. Arī HoHo Vienna koka debesskrāpis Vīnē, kas ir tikai pusotru metru īsāks par Mjēstorneta torni, nupat sāka savu darbību.

Augstākais no HoHo Vienna projekta torņiem Austrijā sasniedz 84 metrus.
Publicitātes foto

Eiropa tradicionāli koka industrijā ir līdere, tomēr Ziemeļamerika samērā ātri sāk panākt veco kontinentu. Vankūverā pērn tika pabeigta 53 metrus augstā studentu kopmītņu ēka – tā ir hibrīdceltne, kuras kodolu veido dzelzsbetons, bet tās rāmis veidots no koka konstrukcijas. Savukārt Milvoki, Viskonsinā, ir sākta 72,5 metrus augsta koka dzīvokļu kompleksa būvniecība.

Klimata ekonomika

 CLT un citu koka būvmateriālu aizstāvji norāda, ka, salīdzinot ar patlaban izmantotajām būvniecības alternatīvām, proti, dzelzsbetonu, koka būves ir iespējams uzbūvēt ātrāk, tās ir izturīgākas un (daudziem par pārsteigumu) arī drošākas ugunsnelaimju gadījumos. Tomēr tieši koka ēku nekaitīgums videi ir galvenais apstāklis, kas vairo to popularitāti pēdējos gados.

Ēku būvniecība un to uzturēšana veido 40% no enerģijas patēriņa pasaulē un rada aptuveni trešdaļu no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm.

Kamēr betona ražošana rada ļoti daudz oglekļa, koki, tieši pretēji, oglekli iekapsulē. Ja koki tiek pārvērsti būvniecībā izmantojamos materiālos, ogleklis tajos tiek iekapsulēts un nenonāk atmosfērā pēc koka bojāejas.

Pētījumi norāda, ka viens kubikmetrs koksnes var iekapsulēt vairāk nekā tonnu oglekļa dioksīda.

Piemēram, koka augstceltnes Milvoki attīstītāji norāda, ka kokmateriālu izmantošana šīs ēkās būvniecībā ir līdzvērtīga 2100 automašīnu noņemšanai no autoceļiem.

«Ja koka ēkas tiek celtas ilgtspējīgi un pareizi, tās var iekapsulēt oglekli daudzu cilvēku paaudžu ilgumā,» norāda Eisteins Elgsoss.

Izmaksu vērtēšana

Tādās Eiropas valstīs kā Vācija un Austrija CLT tiek izmantots ēku būvniecībā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem un ieguvumi videi no šāda būvniecības veida jau sen ir zināmi. Tad kādēļ patlaban ir sācies CLT uzvaras gājiens būvniecībā?

Arhitekts Maikls Grīns (Michael Green), kurš jau ilgstoši iestājas par kokmateriālu lietošanu ēku būvniecībā, tostarp dizainējot tās, norāda, ka patlaban «kopā savelkas vesels lērums apstākļu». Tomēr kopš 2013. gada, kad viņš, uzstājoties TED konferencē, paredzēja gaidāmo revolūciju koka būvniecības popularitātē, viens apstāklis ir mainījies viskrasāk – izmaksas.

Arvien vairāk tiek veidotas CLT ražotnes, tādējādi samazinot materiāla cenu. «Vienlaikus attīstās zināšanas, konkurence, piegādes ķēdes. Izmaksas vienmēr bijusi nepārkāpjama barjera, tagad tas mainās. Patlaban koka būves sāk konkurēt ar tradicionālajām ēkām izmaksu ziņā,» teic Maikls Grīns.

To apstiprina Mjēstorneta torņa attīstītāji, norādot, ka gala summa būves celtniecībā bijusi līdzvērtīga dzelzsbetona alternatīvai.

Pētnieki Austrālijas Dienvidvelsas Universitātē (Australia’s University of New South Wales) nesen pabeidza 18 mēnešus ilgu pētījumu, kurā tika salīdzinātas būvniecības izmaksas augstām koka celtnēm ar dzelzsbetona ekvivalentiem.

Pētījuma rezultāti norāda, ka koka ēku būvniecība materiālu izmaksu ziņā joprojām ir nedaudz dārgāka. Tomēr ietaupījumus var atrast citviet. Tieši apstāklī, ka ēka tiek ražota rūpnīcā, slēpjas daudz iespēju ietaupīt būvniecības procesā. «Ja jūs varat uzcelt un nodot ekspluatācijā ātrāk, tad jūs ātrāk atgūstiet investīcijas,» norāda pētījuma autori.

Maikls Grīns atzīst, ka īstais pagrieziena punkts būs, kad būvniecība no koka būs ne tikai ātrāka, bet tiešām lētāka. «Mēs vēl neesam sasnieguši līmeni, kad koka būvniecība ir lētāka. Tomēr tai vajag kļūt lētākai, jo tieši izmaksas ir tas, kas nosaka industrijas standartus,» viņš piebilst.

«Mums ir jāatrisina klimata pārmaiņu problēma, padarot risinājumus lētākus, nevis piespiežot maksāt cilvēkus vairāk tikai tādēļ, ka tā vajag, – tā tas nestrādās,» uzskata Maikls Grīns.

Japāņu kompānija Sumitomo Forestry norāda, ka tā plāno tērēt 5,6 miljardus dolāru 350 metrus augsta koka debesskrāpja būvniecībai, atzīmējot tās izveides 350. gadadienu.
Publicitātes foto

Likumu barjeras

Patlaban ir ieplānots uzbūvēt daudz elpu aizraujošu koka būvju daudzviet pasaulē. Toronto plāno veidot dzīvojamo ciematu ar duci 10 līdz 35 stāvu koka augstceltņu. Britu firma PLP Architecture ir izteikusi piedāvājumu būvēt trīs koka debesskrāpjus Londonā, tostarp 300 metru augstu koka būvi. Japāņu kompānija Sumitomo Forestry norāda, ka plāno tērēt 5,6 miljardus dolāru 350 metru augsta koka debesskrāpja būvniecībai, atzīmējot tās izveides 350. gadadienu.

Kamēr arhitekti un citi sapņo par koka megabūvēm, šos sapņus joprojām ierobežo dažādi būvniecības normatīvi.

Pēdējais papildinājums Starptautiskajā Būvniecības kodeksā, kuru daudzas valstis, ieskaitot ASV, izmanto par pamata modeli saviem būvnormatīviem, pirmo reizi atļauj būvēt koka augstceltnes 18 stāvu augstumā.

Vienlaikus patlaban vēl ir pieejami gaužām maz datu par koka augstceltņu ekspluatāciju ilgtermiņā. Piemēram, par to noturību pret tādiem apstākļiem kā ekstrēmi laikapstākļi, termīti, mitrums un tamlīdzīgi.

Daudz šķēpu tiek lauzts par koka augstceltņu ugunsdrošību. Betona ražošanas industrija skaļi iebilst pret kokmateriāliem, norādot uz to nedrošību ugunsgrēku gadījumos.

Savukārt koka būvniecības aizstāvji apgalvo tieši pretējo – koka konstrukcijas ir drošākas ugunsnelaimju gadījumos, jo deg daudz paredzamāk, pretēji betona konstrukcijām, kuras augstas temperatūras ietekmē var pēkšņi zaudēt integritāti un sabrukt.

Tomēr kopumā pamazām attieksme pret koka būvniecību mainās, un ir sagaidāms, ka, samazinoties izmaksām un augot zināšanu bāzei, CLT kļūs arvien populārāks būvmateriāls un mēs arvien biežāk varēsim lūkoties uz iespaidīgām koka augstceltnēm.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Kurās nozarēs Latvijā zemākā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere? 5
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Viens no izšķirtajiem lāčiem ir atgriezies un mēģinājis iekļūt mājā 35
3 dienas
RE
Reklāmraksts
Laukos
ETERNIT bezazbesta šīferis – droša izvēle ikvienai saimniecībai! 1
Nedēļa
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Gatis Apsītis-Ozoliņš: “Kāpēc baļķiem cenas kāpušas?” 7
17. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 143
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II pienākumus pārņēmis mazdēls princis Viljams un viņa sieva Keita Midltone 20
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Hosams Abu Meri mājsēdes laikā spiests apgūt jaunas prasmes: sievai atteikt nevar! 44
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 65
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Deputāti konceptuāli atbalsta būtisku atalgojuma pieaugumu valsts amatpersonām 94
6 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izbraukuma vakcinācija šodien notiks Valkā un Aucē 14
17. oktobris, 2021
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nākotne laukos pozitīva, ja pievēršas modernizācijai un robotizācijai!” Zemnieki dalās pieredzē 12
16. oktobris, 2021
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Ir pašvaldības, kurām nemaz neinteresē, ko bērni ēd!” Kas notiek skolu un bērnudārzu ēdnīcās? 10
12. oktobris, 2021
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Aizvadītās vasaras ekstrēmie dabas apstākļi ietekmēja visus lauksaimniekus. Kādu augļu un dārzeņu ražu izdevies šosezon izaudzēt? 3
11. oktobris, 2021
MS
Māra Skrīvele
Laukos
Neviena šķirne nav bez trūkumiem. Augļkopju pieredze un novērojumi par dažu ābeļu šķirņu audzēšanas īpatnībām 1
10. oktobris, 2021
MB
Māra Bērziņa
Laukos
Augu slimību un kaitēkļu izplatība oktobrī. Kādi aizsardzības pasākumi jāveic?
9. oktobris, 2021
LE
LETA
Ziņas
Deputāti konceptuāli atbalsta būtisku atalgojuma pieaugumu valsts amatpersonām 94
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Algu subsīdijas Covid-19 krīzē skartajiem nevakcinētām personām ies secen 38
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Teju puse jauno gadījumu reģistrēti Rīgā. Kur vēl Latvijā plaša Covid-19 izplatība? 6
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai tiešām bija jānonāk līdz 3000 gadījumiem dienā, lai sāktu domāt?” Rajevskis komentē pašreizējo kovid situāciju Latvijā 74
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pavļuts uzsācis vakcinēšanās kampaņu, personīgi zvanot senioriem, un aicina to darīt arī citus 193
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Gaidāmi siltuma rekordi! Bricis par laikapstākļiem šonedēļ 7
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Stacionēto Covid-19 pacientu skaits sasniedzis rekordu – slimnīcās ārstējas 1444 cilvēki 49
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā pie Akmens tilta Daugavā iebraukusi un nogrimusi automašīna 14
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Šī vakcīna satur augstāku antigēnu devu.” Zavadska atklāj, kurai vakcīnai ir vislielākā efektivitāte pret Covid-19 101
1 diena
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
Sabiedriskā transporta atlaižu haoss mājsēdē, pat satiksmes ministrs iebilst un nesaprot 57
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 143
18 stundas
LA
LA
Ziņas
“Bagāti ministri nabadzīgā valstī – tas ir neētiski,” Liepnieks par algu palielināšanu valsts amatpersonām 73
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Lai kā arī šobrīd būtu, ne Šlesers, ne Gobzems augstu nepalēksies 44
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai traģēdiju varēja novērst? Publicētas fotogrāfijas pēc nelaimes ar Boldvinu filmēšanas laukumā 8
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dzejniece Magone Šutoviene šķiras no vīra un nolēmusi mainīt arī uzvārdu – uz pavisam jaunu 52
14 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Todien laika apstākļi braukšanai bijuši nejauki. Vai Irēnai bija iespēja izvairīties no sadursmes? 11
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Bērnu svētki sākas ar šāvienu krūtīs.” Kādu sodu piespriedusi tiesa šāvējam Jurijam? 8
1 diena
GN
Gints Narogs
Ziņas
Olimp/Venta 2002″ hokejisti debijā Kontinentālajā kausā piedzīvoja zaudējumu izšķirošajā spēlē
22:34
LE
LETA
Ziņas
Cipule: Stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieauguma dēļ slimniekus var nākties šķirot vēl stingrāk 22
21:58
Inita Šteinberga
Ziņas
Lai nākamgad āboli būtu bez tārpiem un plūmes nepūtu, jāsāk rosīties jau tagad
21:56