Vai gribam veidot pārtikušu valsti vai rezervātu, kur ļaudis dzīvo nabadzībā? 0
Meža nozare veido 6,4% no Latvijas iekšzemes koprodukta un nodrošina darbu aptuveni 40 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz katras darbvietas stāv ģimene, bērni, vietējie uzņēmumi un kopienas, kuru ikdiena ir cieši saistīta ar mežsaimniecību un kokrūpniecību.
Tieši tādēļ diskusijās par mežu apsaimniekošanu arvien biežāk izskan jautājums – vai, ieviešot arvien jaunus ierobežojumus un birokrātiskas prasības, netiek aizmirsts par cilvēkiem, kuri dzīvo un strādā Latvijas reģionos?
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors un mežkopis Linards Sisenis filmā “Latvijas mežs – ilgtspējas sargs” norāda, ka valstī bieži tiek runāts par nepieciešamību attīstīt ražošanu, inovācijas un augstas pievienotās vērtības produktus, taču praksē uzņēmēji nereti sastopas ar šķēršļiem.
“Mēs daudz runājam par to, ka Latvijā ir jāattīsta ražošana, jāattīsta rūpniecība, jāattīsta inovācijas, jāattīsta produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību. Tajā pašā laikā brīdī, kad uzņēmēji ir gatavi, sevišķi reģionos, attīstīt rūpniecību, attīstīt uzņēmumus, tad seko dažādas sabiedriskās apspriešanas un tā tālāk un tā joprojām.”
Profesors uzsver, ka šīs birokrātijas dēļ Latviju jau apsteidz kaimiņi, un aicina sabiedrību izšķirties par valsts nākotnes modeli: “Un beigu beigās arvien vairāk dzirdam, ka mūs apsteidz lietuvieši, mūs apsteidz igauņi, nerunājot par Skandināviju, nu tad rodas retorisks jautājums, kur mēs ejam? Un ko tad mēs īsti gribam?
Mēs gribam, lai visa mūsu valsts ir viens liels rezervāts, līdzīgi kā indiāņu rezervāti, kur šie ļaudis dzīvo nosacītā nabadzībā un pārtiek no citu labvēlības? Vai tomēr mēs gribam veidot pārtikušu valsti, kur mēs paši sevi uzturam, līdzīgi kā Skandināvijā.”
Viena uzņēmuma slēgšana var satricināt visu novadu
Bijušais zemkopības ministrs Armands Krauze uzsver, ka kokrūpniecības uzņēmumu nozīme reģionos bieži vien ir daudz lielāka, nekā liecina sausi ekonomiskie rādītāji:
“Ja viens novads zaudē, piemēram, 400 vai 500 darbvietas, tas ir milzīgs trieciens novada iedzīvotājiem.”
Viņš norāda, ka šādos gadījumos runa nav tikai par darba vietām. Tiek ietekmētas skolas, bērnudārzi, pašvaldību budžeti un cilvēku iespējas palikt dzīvot savā dzimtajā pusē.
“Tāpēc šie uzņēmumi ir ļoti nozīmīgi latviešu tautas nākotnē, lai mēs varētu turpināt dzīvot savā dzimtā zemē,” uzsver Krauze.
Ķēdes reakcija, kas skar visu kopienu
Bijušā zemkopības ministra teiktajam piekrīt arī Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, kurš meža nozari aicina vērtēt kā vienotu, nedalāmu bloku. Ja kāds no ķēdes posmiem – meža īpašnieki vai pārstrāde – būs vājš, sistēma nestrādās, izraisot bīstamu ķēdes reakciju laukos.
Ja samazinās darba vietu skaits, ģimenes sāk apsvērt pārcelšanos uz pilsētām vai ārvalstīm. Līdz ar to samazinās skolēnu skaits skolās, sarūk klientu skaits vietējos veikalos un pakalpojumu sniedzējiem.
“Līdz ar to tā ir tāda ķēdes reakcija, un tāpēc ir ļoti, ļoti bīstami, ja mēs kaut kādā veidā mēģinātu ierobežot kokrūpniecības un mežsaimniecības nozaru,” skaidro viņš.
Muižnieks uzsver, ka meža nozare darbojas kā vienota sistēma – mežu īpašnieki, mežizstrāde, transporta pakalpojumi un pārstrāde ir savstarpēji cieši saistīti. Ja viens posms kļūst vājš, cieš visa nozare.
Viena no nozīmīgākajām nozarēm Latvijas ekonomikā
Latvijas Kokrūpnieku federācijas viceprezidents Kristaps Klauss atgādina, ka meža nozare ir viena no lielākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm.
Pēc viņa teiktā, kokrūpniecība viena pati rada aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kas to ierindo starp nozīmīgākajām nozarēm valstī.
Īpaši svarīga tās loma ir ārpus lielajām pilsētām. Daudzviet Vidzemē meža nozarē strādā katrs ceturtais vai pat katrs piektais privātajā sektorā nodarbinātais.
Tas nozīmē, ka jebkuras izmaiņas nozares darbībā vispirms izjūt tieši Latvijas reģioni.
Runa ir par cilvēkiem
Diskusijās par mežu nākotni bieži uzmanības centrā nonāk koki, hektāri un aizsargājamās teritorijas. Tomēr aiz šiem skaitļiem stāv cilvēki – ģimenes, uzņēmēji, skolotāji, veikalu īpašnieki un daudzi citi, kuru ikdiena tiešā vai netiešā veidā ir saistīta ar meža nozari.
Tāpēc jautājums par mežu apsaimniekošanu nav tikai vides vai ekonomikas jautājums. Tas ir arī stāsts par to, vai Latvijas reģioni spēs saglabāt darba vietas, iedzīvotājus un dzīvotspēju nākotnē.
Visu filmu “Latvijas mežs – ilgtspējas sargs” skaties TV24 ēterā 11. jūnijā plkst. 11:33 vai atkārtojumā 14. jūnijā.
Tāpat Zemkopības ministrija sniedz iespēju filmu noskatīties arī tiešsaistē.
