Vai sekos vēl citi atcelti reisi? “airBaltic” degvielas cenu dēļ spiesti pārtraukt jauna maršruta lidojumus 0
Latvijas Televīzijas rīcībā ir informācija, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” no 7. maija pārtrauks lidojumus no Rīgas uz Kauņu degvielas cenu paaugstināšanās dēļ.
To paziņojis Lietuvas lidostu uzņēmuma vadītājs Simons Bartkus, bet informāciju apstiprināja arī Latvijas nacionālā lidsabiedrība.
Vai tiks atcelti vēl kādi reisi? Publiskotā informācija sociālajos tīklos liecina, ka pagaidām lidojumi no Rīgas uz Kauņu ir vienīgie – citi reisi pagaidām netiek atcelti.
“airBaltic” uzsāka tiešos reisus no Rīgas uz Kauņu vien 2026. gada marta beigās.
airBaltic announced it will suspend flights from @riga_airport to Kaunas from May 7th due to high fuel prices. Sadly, the route lasted only 1,5 months.
— Simonas Bartkus (@simonasbartkus) April 10, 2026
Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" no 7. maija pārtrauks lidojumus no Rīgas uz Kauņu degvielas cenu paaugstināšanās dēļ, paziņojis Lietuvas lidostu uzņēmuma vadītājs Simons Bartkus.
Informāciju par reisa slēgšanu Latvijas Televīzijai apstiprināja arī Latvijas… pic.twitter.com/eVXNaTtTwC
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) April 10, 2026
Gan jau, ka neizdevīgs maršruts. Īss un pieprasījums nebija liels.
— Jānis of Latvia🇱🇻 (@Latvia_Based) April 10, 2026
Kāda jēga no tā Rīgas izlidošanas laika plkst. 23.30?(Izņemot lietuviešiem)
— Raivo T (@rrtannenbergs) April 10, 2026
Pareizi, mums ir labs viaBanana lielceļš, ar auto var ātrāk aizbraukt. Cccp laika ceļš, kas savieno cibiņus ar eiropu, klimatneitrāls ceļš, jo būvējot 2+2 būtu izmeši
— Gatis M (@gatismu) April 10, 2026
KNL studijā vēl stāstīja ka visi galamērķi ir ejoši,un pīlni.
— Kristaps Pumpurs (@krispumpurs) April 10, 2026
“airBaltic” valdes loceklis Cālītis no aprīļa beigām atstās amatu
Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis nolēmis atstāt amatu kompānijā, informēja lidsabiedrība.
Viņa pēdējā darba diena “airBaltic” būs šā gada 30. aprīlis.
Tādējādi no šā gada 1. maija operatīvās vadības direktora un atbildīgā vadītāja pienākumus uzņemsies “airBaltic” lidojumu operāciju vecākais viceprezidents Roberts Stratings, kurš “airBaltic” strādā kopš 2025. gada janvāra un kuram ir plaša starptautiskā aviācijas pieredze.
Līdz ar to uzņēmuma valde turpinās darbu divu locekļu sastāvā. Darbu valdē turpinās tās izpilddirektors Erno Hildēns, kā arī finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.
“airBaltic” informē, ka padome izvērtēs valdes turpmāko sastāvu, ņemot vērā uzņēmuma darbības nepārtrauktību, risku pārvaldību un finanšu nepieciešamības, lai nodrošinātu uzņēmuma interesēm atbilstošāko risinājumu. Tāpat kompānijā min, ka uzņēmumā turpinās operacionālās darbības pārskatīšana, finanšu rezultātu uzlabošana un kapitāla struktūras stiprināšanas procesi.
“airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norāda, ka lidsabiedrības prioritāte ir nodrošināt “airBaltic” ilgtspējīgu darbību, un tas nozīmē apdomīgus lēmumus par uzņēmuma struktūru un izmaksām. “Operacionālā pāreja ir nodrošināta profesionāli un atbildīgi,” viņš uzsver.
Jau vēstīts, ka atbilstoši Satiksmes ministrijā skaidrotajam ārējie faktori – konflikts Tuvajos Austrumos, degvielas cenu kāpums un atsevišķu maršrutu apturēšana – ir būtiski ietekmējuši “airBaltic” izmaksas, tāpēc, lai nodrošinātu kompānijas stabilu darbību līdz jaunā biznesa plāna ieviešanai, tai ir nepieciešams 30 miljonu eiro aizdevums.
Taču valdības pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” Saeimas Budžeta un finanšu komisija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl nav atbalstījusi. Komisija pie jautājuma atgriezīsies 14. aprīlī.
Tāpat ziņots, ka “airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots maksimāli plašs mandāts meklēt iespējas to piesaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem. Tādējādi 2026. gada uzdevums aviokompānijai esot ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī kapitāla piesaiste.
