Latvijā
Politika

Vai jaunā Valsts padome ietaupīs “simtiem miljonu eiro”?1


Valsts prezidents Egils Levits konferencē Saeimā centās pārliecināt deputātus par Valsts padomes nepieciešamību. Viņam līdzās (no kreisās) – Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Valsts prezidents Egils Levits konferencē Saeimā centās pārliecināt deputātus par Valsts padomes nepieciešamību. Viņam līdzās (no kreisās) – Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Ekrānuzņēmums no Saeimas video

Valsts prezidents Egils Levits ir apņēmības pilns novest līdz veiksmīgam rezultātam ideju par jauna konstitucionālā orgāna – neatkarīgas Valsts padomes – izveidošanu. Līdzīga institūcija pastāv astoņās Eiropas Savienības valstīs: Francijā, Beļģijā, Luksemburgā, Itālijā, Spānijā, Portugālē, Grieķijā un Rumānijā. Prezidenta ceļš uz šo mērķi nebūs viegls, jo par ideju izskan arī šaubas.

“Mēs redzam mūsu politisko kultūru, kur partijas ir mazskaitlīgas un nestabilas. Vismaz viena daļa partiju ir nestabilas, līdz ar to ilgstošu politisku programmu, ilgstošu politisko domu ir samērā grūti attīstīt,” sacīja Valsts prezidents Egils Levits aizvadītajā nedēļā Saeimā rīkotajā konferencē par Valsts padomes lomu likumdošanā.

Viņš turpina virzīt Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles pirms dažiem gadiem publiski izskanējušo ideju par Valsts padomes nepieciešamību Latvijā.

“Es teiktu, ka šāda veida padomdevēju institūcija būtu ļoti vērtīga un atvieglotu Saeimas deputātu dzīvi, izšķiroties par labāko, nedaudz mazāk labāko, vēl mazāk labāko un sliktu risinājumu. Viss joprojām Satversmes ietvaros!” tā Levits. Par to, ka Valsts prezidents ir pieķēries šai idejai un to vēlas īstenot līdz veiksmīgam rezultātam, liecina arī viņa uzruna deputātiem aizvadītā gada rudens sesijā, kurā viņš aicināja parlamentāriešus nopietni apsvērt iespēju izveidot neatkarīgu Valsts padomi.

E. Levits: “Tā sniegtu atbalstu valdībai un arī Saeimai likumprojektu sagatavošanā pirms to pieņemšanas, palīdzot novērst antikonstitucionalitātes riskus un piedāvātu risinājumus valsts ilgtspējīgai attīstībai. Būtiski, ka šāda institūcija būtu pilnīgi neatkarīga, līdzīgi kā Satversmes tiesa, un tās viedokļiem būtu tikai rekomendējošs raksturs, jo politiskā atbildība vienmēr paliek Saeimai. Taču Valsts padomes darbība neapšaubāmi paaugstinātu likumu racionalitātes līmeni un līdz ar to arī kvalitāti, kas nāktu par labu visai sabiedrībai.”

 

Būtu vērtējuši OIK un “Parex” glābšanu

Valsts prezidents konferencē pauda, ka padomei pēc būtības ir jābūt spoguļ­attēlam Satversmes tiesai. Kā zināms, Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, kuru pilnvaru laiks ir desmit gadi un kurus apstiprina Saeima. Arī jaunajā konstitucionālajā orgānā varētu būt septiņi Saeimas apstiprināti padomnieki ar saviem palīgiem, kas izvērtētu Satversmes grozījumus, kā arī izvērtētu jaunus likumus. Par šādas padomes izmaksām pagaidām gan netiek runāts.

Bet ko tad tā darītu? Levits uzskata, ka, piemēram, ārkārtīgi būtisks ir sabiedrisko mediju likums – tas ir jauns, līdz šim mums nebijis īpašs likums. Tam vajadzētu iet automātiski kopā ar vērtējumu no Valsts padomes, kā arī būtiskiem grozījumiem esošajos likumos.

Ja Valsts padome jau būtu izveidota agrāk, tad, pēc prezidenta sacītā, daudz pamatīgāk tiktu analizēta arī “Parex” bankas glābšana, kā arī tas, vai OIK ir labākais risinājums.

“Tas mums izmaksāja simtiem miljoniem eiro, jo nebija kas to izvērtē un dod padomu,” skaidroja Levits.

 

Neņem vērā ieteikumus

Nav šaubu par to, ka likumdošanas process būtu jāuzlabo, taču ir šaubas, vai politiķi ņems vērā jaunā konstitucionālā orgāna ieteikumus. Saskaņā ar likumu Valsts kontrole, Konkurences padome, Tiesībsargs, Saeimas Juridiskais birojs, Saeimas Analītiskais dienests drīkst atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu. Šo institūciju pārstāvji piedalās Saeimas komisiju un darba grupu sēdēs, taču parlaments ne vienmēr ieklausījies to rekomendācijās.

Ignorēts ir pat Valsts prezidents, kurš ir tiesīgs prasīt likumu otrreizēju caurlūkošanu. Piemēram, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2019. gada 17. aprīļa vēstulē Saeimai norādījis, ka grozījumi Darba likumā tika nosūtīti otrreizējai caurlūkošanai, taču Saeima prezidenta iebildumus būtībā neņēma vērā. Prezidents grozījumus bija spiests izsludināt, taču vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei raksta, ka Saeima pārkāpusi Satver­smi un starptautisko tiesību normas, nav ievērojusi prezidenta, Satversmes tiesas viedokli, Juridiskā biroja un Tiesībsarga iebildumus.

Ilggadējā Saeimas deputāte un Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne: “Ja paveiksies un Valsts padomē tiks ievēlēti augstas kvalifikācijas juristi ar labu reputāciju, iespējams, varētu uzlaboties likumu kvalitāte un samazināties Satver­smes tiesas noslogotība. Taču, tā kā sabiedrībā, diemžēl nereti arī valsts institūcijās, valda zema juridiskā kultūra un vēl vairāk tiesiskais nihilisms, normatīvo aktu pilnveidošana prasa kompleksu risinājumu.”

Bijusī Juridiskās komisijas vadītāja uzskata, ka deputāti nespēj izstrādāt konkrētu tiesību normu tek­stu, tas ir profesionāli sagatavotu juristu darbs.

Tāpēc tagad, kad partijām ir piešķirts nozīmīgs valsts finansējums, deputātiem būtu jāpieņem kompetenti palīgi. Nevis kā tas ir bijis līdz šim – kad par palīgiem tiek pieņemti deputāta draugi, partijas biedri un citi bez nepieciešamās kvalifikācijas.

Čepāne norādīja, ka ir jāstiprina valsts civildienests, ka nedrīkst pieļaut ministru izrēķināšanos ar pieredzējušiem un godprātīgiem augstākajiem valsts ierēdņiem. Pavisam svaigs notikums bija ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (“KPV LV”) nevēlēšanās strādāt kopā ar ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti, kurš pretojās ministra vēlmei iecelt “Latv­energo” padomē sev pietuvinātas personas.

Eglītis ministra spiediena dēļ pameta amatu. Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis kopā ar ministriju valsts sekretāriem ir uzrakstījis vēstuli Valsts prezidentam Levitam un valdības vadītājam Krišjānim Kariņam, kurā norāda, ka neeksistē ierēdņu aizsardzības mehānisms pret ministra politisku izrēķināšanos, par ko liecinot pēdējie notikumi valsts pārvaldē.

VK direktors un valsts sekretāri uzskata, ka eksistējošā sistēma ir izkropļota, un tādēļ aicina politiķus un sabiedrību uz diskusiju un aktīvu rīcību.

“Šīs prakses maiņas mērķis nav tikai valsts sekretāru un citu iestāžu vadītāju aizsardzība pret iespējamo politisko izrēķināšanos, bet arī negāciju samazināšana ap valsts pārvaldi kopumā. (..) Tādēļ mēs ierosinām steidzami radīt normatīvu regulējumu šādām situācijām, izveidojot mehānismu, kura ietvaros ir iespējams konstatēt, vai valsts sekretāra rīcība ir atbilstoša valsts civildienesta būtībai, novēršot iespējas politiski izrēķināties ar valsts sekretāru,” norādīts vēstulē.

Ja šādas situācijas netiks novērstas, tad Valsts padomei nav jēgas.

 

Skepse bija arī pret Satversmes tiesu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) kopumā pieņem domu par vēl vienu uzraugošu instrumentu, turklāt tādu, kurš ir neatkarīgs no likumdevēja un izpildvaras. Taču tas nevarot tikt izveidots tik operatīvi, kā to iecerējis Valsts prezidents, jo vispirms būtu jāstiprina tās institūcijas, kas jau pastāv.

Tieslietu ministrijā strādājot profesionāli juristi, kuri jau veic iecerētās Valsts padomes funkcijas, izskata gandrīz visus normatīvos aktus.

“Cik iespējams, izķeram nepilnības, bet resursi ir ļoti mazi, un tie neļauj to darīt daudz kvalitatīvāk. Ja tagad tiktu izveidota Valsts padome, tad rastos iespaids, ka liekamies mierā un jau pastāvošās institūcijas atstājam tādas, kādas tās ir, un dosim finansējumu un profesionāļus jaunai institūcijai.

Tomēr vispirms būtu jāsakārto tas, kas mums jau ir, jo pretējā gadījumā jaunais konstitucionālais orgāns būs spiests cīnīties ar tām sekām, kuras rada nesakārtotā sistēma,” secina Bordāns.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa uzskata, ka diskusijā par Valsts padomes veidošanu tiek pazaudēts galvenais diskusijas priekšmets, proti, vai šobrīd likumu kvalitāte atbilst sabiedrības interesēm.

Parasti ministrijām, kas ir galvenās likumu rakstītājas, nepietiek kapacitātes un pieredzes, lai spētu veikt šādu – starpdisciplināru – likuma ietekmes izvērtējumu.

V. Krūmiņa: “Valsts padome ir viens no iespējamajiem risinājumiem, kas varētu nodrošināt likumu satura kvalitāti, gan sagatavojot likumprojektu starpdisciplināru ekspertīzi, gan nodrošinot neatkarīgu viedokli par lobiju virzītajiem likumprojektiem. Jāņem vērā arī Latvijas juridiskās un politiskās kultūras fenomens, proti, kā rāda pieredze, lēmumu pieņēmēji vairāk ieklausās autoritatīvā viedoklī, nevis pašas iestādes speciālista viedoklī. (..) Savā laikā bija skepse gan par Satversmes tiesas, gan par administratīvo tiesu veidošanu. Pašlaik nevar noliegt to pozitīvo ietekmi uz tiesību sistēmas un tiesiskās kultūras attīstību.”

VP padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos Irēna Kucina pastāstīja, ka patlaban tiekot izstrādāta izvērsta koncepcija par Valsts padomi, ko vēlāk varētu apspriest detalizētāk.

 

Likumi nedarbojas, vai “restartēt” civildienestu?

Juta Strīķe (JKP), Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja: “Ar likumdošanas kvalitāti ir problēmas, un process ir jāuzlabo. Saeimas Analītiskais dienests, kura mērķis ir uzlabot Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtēt pieņemto likumu efektivitāti, nebūt nav savu uzdevumu augstumos. JKP frakcija vēlas padziļināti iepazīties ar Valsts padomes koncepciju, lai saprastu padomes lomu un vietu likumdošanas procesā.”

Gunārs Kusiņš, Satversmes tiesas tiesnesis: “Es ar lielu prieku gribētu noskaidrot, kāpēc, piemēram, Vācijā un Austrijā nav šādas padomes. Bet es pieļauju, tā problēma Vācijā tiek atrisināta ar citādiem līdzekļiem. Vācijā diskusijās ir panākts rezultāts, ko mēs saucam par labu normatīvo aktu.

Nesen tika publiskots Krievijas konstitūcijas grozījums, kur es arī ieraudzīju Valsts padomes ideju, ka Valsts prezidents izveido Valsts padomi. Es aicinu “restartēt” civildienestu, kaut kas šajā lietā ir aizgājis ne tā, kā mēs vēlamies.”

Saistītie raksti

Iveta Kažoka, “Providus” pētniece: “Ir pieci ugunsgrēki, kas jānodzēš, negaidot Valsts padomes izveidošanu. Ja tas netiks izdarīts, no Valsts padomes nebūs lielas jēgas. Valdības un Saeimas līmenī netiek vērtēta likumprojektu un plānošanas dokumentu ietekme uz valsts iedzīvotāju dzīvi. Latvija ir pēdējā OECD valstu vidū attiecībā uz to, vai mēs vērtējam, kā darbojas jau pieņemtie likumi un plānošanas dokumenti.

Saeimas deputātiem pieejamais analītiskais atbalsts ir ļoti vājš jautājumos, kas prasa pamatīgas zināšanas. Un visbeidzot ļoti svarīgi ir tas, cik lielā mērā valsts pārvaldes ierēdņi un citas institūcijas jūtas drošas pateikt “nē”, kad politiķu uzstādījums ir pieņemt jaunu likumu, kas neatbilst citiem likumiem un pat konstitūcijai.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 konstatēta vēl vairākiem medicīnas darbiniekiem 1
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Perevoščikovs: Covid-19 plašu izplatīšanos var attālināt, stingri ievērojot sociālo distancēšanos 1
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Sakaru operatoriem būs pienākums epidemioloģiskajai izmeklēšanai nodrošināt datus par Covid-19 inficēto vai to kontaktpersonu atrašanās vietu 1
6 stundas

Lasītākie

LA
LA.LV
Latvijā
Raidījums: Lemberga lieta – starp retajām mutvārdu procesā skatāmajām vīrusa laikā
3 stundas
LE
LETA
Ekonomika
“airBaltic” atlaižamo saraksts kļūst garāks; Gauss sola visus paņemt atpakaļ
2 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. “Divi un divi”. Publiskās vietās turpmāk – uzturēšanās ierobežojums 1
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“de facto”: Drīzumā cer piegādāt vairākus miljonus respiratoru; pamodušies arī viltvārži
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Maskavas iedzīvotājiem nosaka pašizolācijas režīmu
1 stunda