Vairāku pūtēju orķestru pārstāvji neapmierināti ar Dziesmu svētku plānošanu 3
Deviņi pūtēju orķestru pārstāvji atklātā vēstulē XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku rīkotājiem pauduši bažas par svētku norises apdraudējumu sliktās plānošanas dēļ.
Vēstulē tiek skaidrots, ka aprīlī orķestru vadītāji pie svētku rīkotājiem pirmo reizi vērsās saistībā ar to, ka par svētku virsdiriģentiem netiek virzīti, viņuprāt, izcilākie diriģenti, svētku starplaikā pastāvošā virsdiriģentu institūcija ir formāla un tās lietderība – apšaubāma. Tāpat iepriekšējā vēstulē esot pausta nostāja, ka amatieru orķestru nozarei nav izstrādāta attīstības stratēģija, un repertuāra skaņdarbi tiekot iepirkti bezmērķīgi.
Līdz ar to vēstules sūtītāji atkārtoti pauduši bažas ne tikai par Dziesmu svētkiem, bet gan arī amatiermākslas nozares tālāko attīstību.
Vēstules autori uzsver, ka svētku pēdējā versija, ko Latvijas Nacionālais kultūras centrs izsūtījis 3.oktobrī, ir saņemta par vēlu, lai amatieru kolektīvi to spētu kvalitatīvi apgūt.
Vēstulē arī norādīts, ka pūtēju orķestra finālskates laiks jūnija sākumā neesot piemērots, jo tās ir tieši mācību gada beigas, kad skolēniem jāgatavojas eksāmeniem. Vēstules autori lūdz rīkot pūtēju orķestru finālskati Dziesmu svētku laikā.
Līdz ar to vēstules noslēgumā tās autori svētku rīkotājiem pieprasa ieviest virsdiriģentu ievēlēšanas procesu, no svētku repertuāra izņemt pēdējā brīdī iekļautās kompozīcijas, kā arī pūtēju orķestru fināla skati rīkot Dziesmu un deju svētku laikā, nevis 2.jūnijā.
Vēstuli parakstījis nozares pārstāvji Jānis Kurpnieks, Tomass Kokamegi, Ivars Strautnieks, Ervīns Zandersons, Agris Celms, Sandors Līviņš, Andris Cepītis, Ziedonis Pūķītis un Jānis Retenais.
