Valdība atklāj, cik miljoni ieguldīti Latvijas austrumu pierobežā, taču problēmu joprojām netrūkst 0
Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajā attīstībā, drošības stiprināšanā un cilvēkresursos līdz šim ieguldīti vairāk nekā 350 miljoni eiro. Vienlaikus valdības skatītajā ziņojumā secināts, ka reģions joprojām saskaras ar virkni būtisku izaicinājumu, sākot no drošības un demogrāfijas problēmām līdz investīciju un infrastruktūras trūkumam.
No tiem 130,7 miljoni eiro ieguldīti drošībā, vairāk nekā 150 miljoni eiro ieguldīti ekonomikas jomā, bet vairāk nekā 70 miljoni eiro – cilvēkresursos.
Ziņojumā norādīts uz vairākiem riskiem, ar kuriem saskaras Austrumu pierobežas pašvaldības, piemēram, drošības jomā, jo pieaug ģeopolitiskie riski, nav pietiekama civilās aizsardzības noturība un ir nepieciešams stiprināt iedzīvotāju gatavību krīzes situācijām.
Tāpat tiek minēti riski demogrāfijā, jo iedzīvotāju skaits samazināšanās, darbaspēks aizplūst un ir grūtības piesaistīt jaunus speciālistus pierobežas teritorijām.
Šajās pašvaldībās ir arī zemāka investoru interese, augstāki riski un uzņēmumu konkurētspējas izaicinājumi, atzīmē ministrija.
Pie riskiem tūrisma jomā tiek minēta samazināta tūristu plūsma, negatīva reģiona drošības uztvere un pieaugoša ietekme uz vietējiem pakalpojumu sniedzējiem un viesmīlības nozari.
Savukārt mobilitātes riski ir nepietiekama transporta infrastruktūras kvalitāte, ierobežota sasniedzamība un vāja integrācija Eiropas transporta koridoros.
Ziņojumā norādīts arī uz riskiem digitālajā savienojamībā, jo pastāv nepietiekams mobilo sakaru, interneta un ārkārtas apziņošanas pārklājums atsevišķās pierobežas teritorijās.
Problēmas esot arī pašvaldību attīstības kapacitātē, jo ir ierobežotas investīciju iespējas, augsta līdzfinansējuma slodze un grūtības sasniegt vienotus projektu rādītājus depopulācijas apstākļos.
Lai uzlabotu situāciju, pašvaldības rosina noteikt īpašu ekonomisko režīmu Austrumu pierobežai, kas ļautu noteikt augstāku atbalsta intensitāti Eiropas Savienības (ES) un valsts programmās, nodokļu atvieglojumus un investīciju stimulus kā arī ieviest atvieglotus finanšu instrumentus uzņēmumiem.
Tūrisma un reģiona tēla atjaunošanai pašvaldības prasa atbalstu tūrisma uzņēmumiem un jauniem produktiem, aicina ieviest pieprasījuma veicināšanas programmas un valsts mēroga mārketinga un drošības komunikācijas kampaņas.
Mobilitātes un infrastruktūras uzlabošanai Austrumu pierobežas pašvaldības aicina uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību, attīstīt ceļu un loģistikas infrastruktūru.
Savukārt drošības un noturības stiprināšanai, pašvaldību ieskatā nepieciešama patvertņu un sakaru infrastruktūras attīstība, civilās aizsardzības spēju stiprināšana, atbalsts pašvaldībām un uzņēmumiem paaugstināta riska apstākļos.
Kā norādīts VARAM ziņojumā, Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai tiks īstenoti jauni pasākumi.
Drošības jomā paredzēta tiesiska mehānisma noteikšana bezpilota lidaparātu un citu ieroču veidu un hibrīduzbrukumu izraisīto zaudējumu segšanai, Latgales civilās aizsardzības komisiju un Klimata un Enerģētikas ministrijas koordinācijas stiprināšana preventīvo pasākumu īstenošanā, krīzes situācijās enerģētiskajai drošībai.
Ekonomiskās attīstības veicināšanā plānota jauna atbalsta pieeja speciālajām ekonomiskajām zonām, papildu atbalsta 2,03 miljonu eiro apmērā novirzīšana uzņēmējdarbības infrastruktūrai un krīzes regulējuma pieņemšana tūrisma un viesmīlības nozares atbalstam.
Savukārt cilvēkresursu jomā plānota izglītojamo fiziskās drošības un mentālās labklājības uzlabošana, kultūras mantojuma objektu, bibliotēku un vietējo kopienu noturības stiprināšana.
