Atgriežoties pie jautājuma par to, “lai viss paliek, kā ir” – kādu jūs redzat nākamo koalīciju? 34
Esmu pārliecināts, ka nākamās koalīcijas kodolu veidos ZZS un Nacionālā apvienība.
Pirms neilga laika bija skaļi paziņojumi no premjera Māra Kučinski, ka esot sākusies “melnā kampaņa”. Vai ZZS ir tikusi skaidrībā, kas īsti notiek?
Ir pieņēmumi, bet aiz rokas jau neviens nav pieķerts. Tas bija premjera viedoklis…
Kuram partija nepiekrīt?
Es tā neteiktu. Runa šajā gadījumā ir konkrēti par finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, kurai sākās uzbrukumi vienā avīzē – “Dienas Biznesā”. Es pats nekad ar medijiem necīnos, pat ja iekšēji nepiekrītu. Tas ir sliktākais, ko politiķis var darīt… Nē, nē, to nevajag.
Nav gluži viena avīze, arī “NRA” bija līdzīgi raksti. Un premjers jau lika saprast, ka tā kampaņa nav žurnālistu organizēta, bet aiz tās stāv kādi citi spēki.
Tajā brīdī premjera bažas bija pamatotas. Šobrīd šie jautājumi ir nolikti malā, jo uzbrukumi finanšu ministrei ir pierimuši.
Uzbrukumi bija nepamatoti?
Es domāju, ka jā. Dana Reizniece-Ozola strādā labi, mēs viņu noteikti atkal gribam redzēt nākamajā valdībā. Kādā statusā – tas ir diskutējams.
Kas ir tie spēki, kas viņu negrib redzēt?
Tas lai paliek pie manis. Nebūtu korekti, ja es te sāktu izklāstīt sazvērestības teorijas.
ZZS pārstāvji vairākkārt ir teikuši, ka neiesaistīsies nekādos politiskos darījumos ar “Saskaņu”. Tajā pašā laikā šis jautājums rodas no jauna. Tagad jūs izvairāties parakstīt “Vienotības” rosināto memorandu, ka netiks veidota valdība kopā ar prokremliskām partijām. Tas vairo aizdomas!
Lai vairo! Mēs neparakstīsim. Es jau pateicu, ka mēs valdību vēlamies veidot ar Nacionālo apvienību, tas izslēdz jebkādas spekulācijas par sadarbību ar “Saskaņu” valdības ietvaros. Jā, atsevišķās pašvaldībās ZZS ir koalīcijā ar “Saskaņu” un arī Saeimā dažreiz balsojumos pozīcija sakrīt, bet koalīcijas nebūs.
Pirms Rīgas domes vēlēšanām jūsu līderis Armands Krauze ZZS vārdā parakstīja vienošanos ar Nacionālo apvienību un “Vienotību”, ka neveidos koalīciju ar “Saskaņu”. Kāpēc tagad vairs nevar?
Šobrīd es to redzu vairāk kā populistisku soli no “Vienotības” puses, ņemot vērā, ka vēl nav skaidrs, vai tā vispār iekļūs nākamajā Saeimā.
Kāda starpība, kas to ierosina?
Piemēram, ja NA gribētu ar mums parakstīt vienošanos, ka mēs kopā veidojam nākamās valdības kodolu, domāju, mēs to izdarītu. Bet “Vienotība”… Divi ar šo partiju saistīti cilvēki – Anrijs Matīss un Vjačeslavs Dombrovskis – nupat pārgāja uz “Saskaņu”. Lai “Vienotība” vispirms ar savām rindām tiek skaidrībā, kādi viņiem pašiem tur prokremliskie spēki.
Armands Krauze intervijā “LA” pērn teica: “Mūsu lielākie iebildumi ir pret “Saskaņas” līgumu ar Krievijas varas partiju.” Bet tagad šā līguma vairs neesot.
Iebildumi ir daudz plašāki. Visos balsojumos un diskusijās, kas skar attiecības ar Krieviju vai valsts valodu, mūsu viedokļi ir politiski pretēji. Piemēram, iedomāsimies, ja valdībai būtu jālemj par jaunām sankcijām pret Krieviju, skaidrs, ka “Saskaņa” būtu pret. Nu un kāda te sadarbība? Vai tagad, esam vienojušies, nobalsojuši par reformu krievu skolās, bet “Saskaņa” to apstrīd Satversmes tiesā. Nē, te ir dziļas, fundamentālas pretrunas.
No “Rīdzenes sarunām” savulaik uzzinājām, ka Lembergs esot noteicis – starp tiem ZZS deputāta kandidātiem nedrīkst būt tādu, kuri aiz savas kaut kādas pārliecības – ideoloģiskās jeb pagātnes – nevar veidot koalīciju ar “Saskaņu”. Iznāk, ka jūs tagad arī esat starp tiem, kam ir iebildumi. Vai šobrīd Lembergs nav izvirzījis savus noteikumus?
Nē, mēs ar viņu neesam runājuši.
Viņš vairs nav ZZS sadarbības partneris?
Viņš ir partneris, bet viņš dzīvo savu dzīvi.
Visi šie jautājumi, ko tikko apspriedām, – krievu skolu reforma, attiecības ar Krieviju, Latvijas līdzdalība NATO – tajos Lembergs ir tuvāks “Saskaņai”, nevis jūsu pozīcijai. Viņš to neslēpj, ik pa laikam uzstājas Krievijas televīzijās.
Viņam to nevar aizliegt.
Nevar, taču ZZS no viņa var norobežoties. Ja jau viņam ir tuvāka “Saskaņas”, nevis ZZS pozīcija, lai iet uz “Saskaņu”.
Saliekam lietas pa plauktiņiem. Kas ir ZZS? Apvienības valdi veido divi politiskie spēki – Zemnieku savienība un Zaļā partija. Valdē ir septiņi cilvēki – četri zemsavieši, trīs zaļie. Kā sadarbības partneri mums vēl ir Liepājas partija, “Latvijai un Ventspilij” un vēl citas reģionālās partijas, taču tās nav valdes sastāvā. Politiskus lēmumus pieņem valde. Nekad nevienā sanākšanā Lembergs nav teicis, ka ZZS būtu jāiet ar “Saskaņu”. Es tomēr aicinu skatīties nevis uz to, kas kaut kur izskan – “Rīdzenes sarunās” vai citur –, bet uz faktiem. ZZS tika izveidota 2002. gadā, un ne reizi mēs neesam runājuši par valdību kopā ar “Saskaņu”.
Bet kopīgi balsojumi ir bijuši.
Balsojumi ir bijuši. Es neizslēdzu, ka tie varētu būt arī nākotnē kādos atsevišķos jautājumos, kas nav politiski, bet vairāk saimnieciski… Taču es gribu atgādināt, kādi svarīgi politiski lēmumi šajos gados ir pieņemti ar ZZS līdzdalību. Tā ir Latvijas iestāšanās NATO. Tieši ZZS ministra Raimonda Bergmaņa vadībā tika panākts, ka Latvija ievēro NATO standartu – divi procenti no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. Latvijā ir ieradušies NATO karavīri no Kanādas un citām valstīm – tas ir noticis ZZS valdības laikā. Mēs vienmēr esam saskatījuši Rietumu sabiedrotos kā mūsu galveno drošības garantu. Kāpēc joprojām tiek uzturēts mīts, ka ZZS varētu veidot koalīciju ar “Saskaņu”? Tas nenotiks.
