VK par Kariņa speciālajiem avioreisiem: Nelikumīgi un neekonomiski izšķērdēti ap 545 000 eiro no valsts budžeta un EP padomes naudas 250
Ziņa papildināta ar ģenerālprokurora Jura Stukāna un premjeres Evikas Siliņas komentāru pl. 12:06.
Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus.
Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
“Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums,” vērtē VK un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Kā norāda Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Jānis Citskovskis.
Valsts kontroles ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus. Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos.
Valsts kontrole sniegusi ieteikumus, kā situāciju labot, bet par nelikumībām informācija nodota Ģenerālprokuratūrai un Iepirkumu uzraudzības birojam.
Kopumā Valsts kontrole vērtējusi 53 Kariņa komandējumus, no kuriem 21 ticis veikts ar regulārajiem avioreisiem, bet 32 gadījumos izmantoti speciālie lidojumi.
Skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem publiskajā telpā ir aktuāls jau vairākus mēnešus, un daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.
No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.
Tāpat Ģenerālprokuratūra marta otrajā pusē paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.
Kariņš pēc privāto avioreisu skandāla marta beigās paziņoja par atkāpšanos no ārlietu ministra amata.
Kariņam šodien būs pēdējā darba diena ārlietu ministra amatā.
Saistībā ar ģenerālprokuratūras sākto lietu par premjera speciālajiem avioreisiem tiks vērtēta bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), viņa biroja, Valsts kancelejas un ceļojumu aģentūru, kuras nodrošināja šos avioreisus, atbildība, tā trešdien, 10. aprīlī, preses konferencē informēja ģenerālprokurors Juris Stukāns, ziņo portāls “Delfi“.
Stukāns atgādināja, ka speciālo avioreisu jautājumā ģenerālprokuratūra ir konstatējusi likuma pārkāpumus un saskatīja pamatu sākt kriminālprocesu, kas tika nosūtīta pirmstiesas izmeklēšanai un nosūtīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. “Dzirdot šodien Valsts kontroles skaidrojumu, secinājums ir vēl bargāks – visi līdzekļi, kas tika izmantoti čarterreisos, ir prettiesiski izmantoti. Mēs konstatējām un viennozīmīgi apgalvoja, ka tiesiskais regulējums neparedz iespēju Ministru prezidenta vai kādai citai amatpersonai izmantot līgumreisus,” pauda Stukāns.
Tāpat Stukāns informēja, ka, vērtējot konkrētu cilvēku atbildību, ģenerālprokuratūra ņems vērā Valsts kontroles revīzijā secināto. Vaicāts, konkrēti kuru amatpersonu atbildība tiks vērtēta, Stukāns sacīja, ka Valsts kontrole to jau ir izdarījusi, proti, Kariņš, viņa biroja amatpersonas, Valsts kancelejas amatpersonas un ceļojumu aģentūras, kas bija iesaistītas visos šajos darījumos, proti, SIA “Averoja” un SIA “Ceļojumu birojs “Express Travel””, raksta “Delfi”.
Stukāna vērtējumā, ģenerālprokuratūra darbu paveiks pārskatāmā periodā, jo Valsts kontroles apkopotie materiāli būtiski atvieglos izmeklētāju darbu. “Lemjot par saukšanu pie kriminālatbildības, mums ir pienākums vērtēt subjektīvo pusi. Ja cilvēks ir pieskaitāms, viņam ir jāatbild par savu rīcību,” uzsvēris Stukāns.
Uz jautājumu, vai kriminālprocesa ietvaros plānots amatpersonām noteikt kādus aizliegumus, Stukāns sacījis, ka to izlems izmeklētāji. “Izmeklēšanai šķēršļu nevar būt. Ja kāds izdomās pretdarboties, tad pret personu var vērst attiecīgus līdzekļus,” uzsvēra ģenerālprokurors, ziņo “Delfi”.
Siliņa uz pārbaudes laiku atstādinājusi no amata Valsts kancelejas direktoru Citskovski
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, aģentūru LETA informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners. Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.
Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude. Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles liecinot, ka “situācija ir gana nopietna”, un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.
Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.
“Esmu ierosinājusi starpministriju disciplināro pārbaudi, kuru veiks Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vadīta komisija, jo, vērtējot Valsts kancelejas atbildību, ir svarīgi, lai komisija būtu neatkarīga. [..] Starpdisciplinārā komisija vērtēs gan Valsts kancelejas vadītāja, gan darbinieku, gan arī citu personu iespējamo atbildību,” teica Ministru prezidente.
Viņa akcentēja, ka politiski Krišjānis Kariņš (JV), atkāpjoties no ārlietu ministra amata, ir uzņēmies zināmu atbildību par šo situāciju. Premjere uzskata, ka viņš ir “rīkojies kā Rietumu politiķis”. Vienlaikus JV politiķe pauda nostāju, ka “administratīvi par budžetu un izdevumiem atbild administratīvais aparāts”, bet Kariņš kā ārlietu ministrs un politiķis esot “rīkojies tā, kā, iespējams, to sagaidīja sabiedrība”.
Turpinājumā lasiet detalizēti, ko Valsts kontrole konstatēja revīzijā.
Speciālie lidojumi: nelikumīgi izlietoti vismaz 222 tūkstoši eiro no valsts budžeta, neekonomiski – vismaz 324 tūkstoši eiro no Eiropas Savienības (ES) budžeta
ĪSUMĀ:
• Trīs gados (2021.-2023.) no visiem komandējumiem 32 gadījumos jeb 60 % komandējumu Ministru prezidents ārvalstu vizītēm ir izmantojis speciālos lidojumus, kuru izmaksas kopumā ir 1,2 miljoni eiro.
• Valsts kontroles aplēses par speciālajiem lidojumiem: nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 eiro no valsts budžeta; neekonomiski izlietoti vismaz 323 688 eiro no Eiropas Savienības (ES) Padomes līdzekļiem. Tādējādi pārkāpts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.
• Iepirkumus komandējumu nodrošināšanai Valsts kanceleja veica, neievērojot Publisko iepirkumu likumu, konstatēti arī Grāmatvedības likuma pārkāpumi.
• Par speciālo lidojumu organizēšanu ceļojumu aģentūrām trīs gados samaksāti 91,2 tūkstoši eiro.
• Informācija par Ministru prezidenta izmantotajiem speciālajiem lidojumiem un Valsts kontroles aprēķini ir pieejami arī Valsts kontroles tīmekļvietnē datu analīzes un vizualizācijas rīka “Power BI” formā.
• Valsts kontrole ir vērsusies pie atbildīgajām tiesībaizsardzības iestādēm.
Valsts kontrole uzskata, ka izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir (1) veikta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas pēc Valsts kontroles veiktajām aplēsēm veido papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus; (2) pieļauta neekonomiska rīcība, kas pēc Valsts kontroles veiktajām aplēsēm ir radījusi papildu vismaz 323 688 eiro ES Padomes izdevumus. Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, tā portālu LA.LV informēja Valsts kontroles Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Signe Znotiņa-Znota.
Finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan Ministru prezidents, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Valsts kontroles ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus. Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos.
“Valsts kontrole neapšauba un revīzijā nevērtēja ārvalstu vizīšu nepieciešamību un nozīmīgumu, tāpat netiek apšaubīts, ka jānodrošina Ministru prezidenta funkcijas un to nepārtrauktību. Valsts kontrole kā pieļaujamu uzskata speciālo lidojumu izmantošanu ārkārtējās situācijas laikā vai gadījumos, kad nebija citas alternatīvas. Taču ārkārtējās situācijas izņēmuma risinājuma – neievērot normatīvos noteiktos ierobežojumus – daudzkārtīga izmantošana laikā, kad ir pieejamas regulāro lidojumu alternatīvas, nav pieļaujama,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Revidējamais laika posms ir trīs gadi (01.01.2021.-31.12.2023.). Revīzijā nevērtēja speciālo lidojumu izdevumu pamatotību un atbilstību normatīviem Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā (09.11.2020.-06.04.2021. un 11.10.2021.-28.02.2022.).
Komandējuma izdevumiem no valsts budžeta nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 eiro
No 2021. līdz 2023. gadam Ministru prezidents ar delegāciju devās 18 komandējumos, izmantojot speciālos lidojumus – to īpatsvars ir 46 % no valsts budžeta apmaksātajiem ārvalstu komandējumiem šajā laikā.
Ministru kabineta (MK) noteikumi nosaka, ka ceļa izdevumus Ministru prezidentam un delegācijas locekļiem visos transporta veidos atlīdzina saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem. No valsts budžeta līdzekļiem finansētiem ārvalstu komandējumiem izmantojot speciālos lidojumus laikā, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija, un gadījumos, kad bija pieejamas laikā samērojamas regulāro lidojumu alternatīvas, nav ievēroti MK noteikumos noteiktie ceļa izdevumu ierobežojumi.
Tādējādi rīcība šajos gadījumos vērtējama kā nelikumīga, kā rezultātā ceļa izdevumi par speciālajiem lidojumiem bija vismaz par 221 566 eiro lielāki, nekā tie būtu, ja ievērotu MK noteikumos noteiktos izdevumu ierobežojumus. Kopumā izdevumi par speciālajiem lidojumiem, kas apmaksāti no valsts budžeta, ir 613 830 eiro.
Komandējuma izdevumiem Eiropadomes apmeklēšanai neekonomiski izlietoti 323 688 eiro
93 % gadījumos komandējumiem uz Eiropadomes sanāksmēm izvēloties speciālos lidojumus un neizvērtējot lidojumu alternatīvas, pēc Valsts kontroles aplēsēm, neekonomiski izlietoti vismaz 323 688 eiro. Speciālie lidojumi uz Eiropadomi izmantoti arī laikā, kad nebija ārkārtējā situācija un kad bija pieejamas laikā samērojamas regulāro lidojumu alternatīvas. Piem., no Ministru prezidenta 14 komandējumiem uz Eiropadomi, kuros izmantoti speciālie lidojumi, 11 komandējumos abos vai vienā virzienā bija pieejamas regulāro komerclidojumu alternatīvas.
“Tā ir neekonomiska rīcība, pat ja transporta, t.sk. speciālo lidojumu, izdevumus uz Eiropadomes sanāksmēm sedz no ES Padomes budžeta. Izvēloties speciālo lidojumu, būtu vajadzīgs pamatojums un iespējamo alternatīvu izvērtējums,” norāda I.Vilka. Kopumā izdevumi par speciālajiem lidojumiem uz Eiropadomes sanāksmēm ir 568 331 eiro.
Jāmin, ka Valsts kanceleja, nekontrolējot speciālajos lidojumos uz Eiropadomes sanāksmēm iekļauto izdevumu pamatotību, ir palielinājusi lidojumu uz Eiropadomi izmaksas, rēķinos iekļaujot arī nesaistītus izdevumus 28 530 eiro apmērā, piem., izdevumus par cita speciālā lidojuma aizkavēšanu un arī soda naudas apmaksu par atceltu reisu. Šādi rīkojoties, nav ievērotas Grāmatvedības likuma prasības, kā arī sabiedrībai sniegta nepatiesa informācija par speciālo lidojumu faktiskajiem izdevumiem.
Lēmumu pieņemšanā par speciālo lidojumu izmantošanu ir konstatējama Ministru prezidenta, viņam tiešā pakļautībā esošā Ministru prezidenta biroja un Valsts kancelejas faktiskā iesaiste
Speciālos lidojumus, ar kuriem Ministru prezidents un delegācijas devās ārvalstu vizītēs, organizēja Ministru prezidenta birojs. Ne no rakstiski sniegtās informācijas, ne no intervijās gūtās informācijas Valsts kontrole nav guvusi pierādījumus, ka, pieņemot lēmumus par speciālo lidojumu izvēli, būtu vērtētas regulāro komerclidojumu kā speciālo lidojumu alternatīvu izmaksas un to salīdzinājums.
Valsts kontrolei tika sniegta pretrunīga informācija par to, kurš ir pieņēmis lēmumus komandējumu nodrošināšanai izmantot speciālos lidojumus. Līdz ar to Valsts kontrole norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos par lēmumu pieņemšanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos izmantot ar speciālos lidojumus. Valsts kontroles ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus.
Iepirkumus komandējumu nodrošināšanai veic, neievērojot likumu. Par speciālo lidojumu organizēšanu ceļojumu aģentūrām trīs gados samaksā 91 208 eiro
Neievērojot Publisko iepirkumu likumu, Valsts kanceleja pakalpojumus komandējumu nodrošināšanai, t.sk., speciālos lidojumus, iepirka bez atbilstošām iepirkuma procedūrām, nenodrošinot atklātu un vienlīdzīgu konkurenci un radot neekonomisku izmaksu risku. Attiecīgi nav ievērots arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.
Revīzijā nav gūta pārliecība, ka Valsts kanceleja izvēlējusies saimnieciski visizdevīgāko speciālo lidojumu piedāvājumu. Lai arī līgumos ar ceļojumu aģentūrām par komandējumiem un darba braucieniem ir paredzēti speciālie lidojumi, Valsts kanceleja neveica piedāvājumu atlasi un nevērtēja to cenas, kā arī nebija vienojusies ar ceļojumu aģentūrām par starpniecības pakalpojumu maksu speciālo lidojumu organizēšanai, līdz ar to tās apmēru aģentūras varēja brīvi noteikt.
Valsts kanceleja trīs gadu laikā ceļojumu aģentūrām par pakalpojumu starpniecību samaksājusi 91 208 eiro, kas ir 2,7 %-13 % no katra speciālā lidojuma faktiskajām izmaksām jeb vidēji 2850 eiro par vienu speciālo lidojumu. Ceļojuma aģentūras visos gadījumos slēdza līgumus ar vienu speciālo lidojumu brokeri, savukārt brokeris – ar speciālo lidojumu operatoriem jeb nodrošinātājiem.
Ministru prezidentam un delegācijas locekļiem vienmēr izmaksātas maksimālās papildu piemaksas
Atbilstoši MK noteikumiem vairākām amatpersonu grupām var noteikt papildu piemaksu pie komandējuma dienas naudas. Ministru prezidents un delegācijas locekļi visos komandējumos ir saņēmuši maksimāli iespējamo papildu piemaksu, t.sk. Ministru prezidents – 30 % no komandējuma dienas naudas, nepamatojot ne tās vajadzību, ne apmēru.
Kopš 2023. gada ir ievērojami palielināta augstāko amatpersonu, t.sk. Ministru prezidenta un ministru mēnešalga, vienlaikus saglabāta arī reprezentācijas izdevumu kompensācija, turklāt lielākā apmērā nekā pirms mēnešalgas paaugstināšanas. Amatpersonu reprezentācijas izdevumus neapliek ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, tos pārskaita kopā ar mēnešalgu un par tiem nav jāatskaitās. Valsts kontroles ieskatā, reprezentācijas izdevumiem paredzētā summa faktiski ir pielīdzināma darba samaksai.
Ministru prezidentam 2023. gadā reprezentācijas izdevumi bija 1592 eiro mēnesī, un trīs gadu laikā viņam faktiski izmaksāti 46 971 eiro. Atsakoties no reprezentācijas izdevumu kompensācijām amatpersonām, gadā būtu iespējams ietaupīt apmēram 350 tūkst. eiro no valsts budžeta.
Ieteikumi #PēcRevīzijas
Revīzijā ir sniegti četri ieteikumi, lai sekmētu caurskatāmākas un atbildīgākas valsts pārvaldes un amatpersonu darbības. Ieviešot ieteikumus, tiks (1) veicināta racionāla un ekonomiska komandējumu organizēšana atbilstoši normatīviem, (2) veikts lietderības izvērtējums par transporta izvēli komandējumos izmaksu efektīvā veidā, (3) publiskota informācija par ārvalstu komandējumiem un to izdevumiem, (4) nodrošināta iepirkumu plānošana, organizēšana un līgumu izpildes uzraudzība atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.
Plašāka informācija un infografikas par atklāto revīzijā lasiet Valsts kontroles mājas lapā ŠEIT.
🔵Izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir veikta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem un pieļauta neekonomiska rīcība, secināms… pic.twitter.com/2Xu4vXuNr4
— Valsts kontrole 🇱🇻 🇺🇦 (@VKontrole) April 10, 2024
