“Visu nosaka sakari un pazīšanās…” Skaudrs Olgas stāsts par viņas ģimenes ciešanām saistībā ar vīra apsūdzību
0
“Ar bērna muti runā patiesība!” Aptuveni tā skan kāds teiciens, kam tic lielākā daļa no mums. Un lielākoties jau ir pilnīgs pamats tam ticēt. Bet, iespējams, tā ir ne vienmēr.
Turpinām stāstu sēriju par cietumiem Latvijā, par cilvēkiem, kas tur nonākuši par reāliem pārkāpumiem, bet reizēm arī, kā pašiem un tuviniekiem šķiet, pavisam nepamatoti. Tāds ir arī šis stāsts, kurā ar mums dalījās Olga Petrišina. Viņa ir pārliecināta, ka viņas vīrs Ingus jau vairāk nekā gadu atrodas cietumā bez pamata. Viņa nebaidās atklāt savu vārdu un uzvārdu, runā ar pārliecību, jo neesot nekā, par ko baidīties.
“Gribu savu vīru mājās!” tā savu sakāmo sāk Olga. Bet es jau raksta sākumā tomēr atzīmēšu, ka turpinājumā esošais stāsts ir Olgas un viņas vīra versija par visu notikušo. Tas ir atstāsts no tā, ko viņi man pastāstīja. Tiesai noteikti ir bijuši arī savi apsvērumi, bet par to vēlāk.
Olgas vīrs šobrīd ar cietumsodu ir notiesāts uz 10 gadiem, no kuriem vairāk nekā viens jau ir pagājis.
Sākums…
Neparasti, ka apsūdzība tiesā bija iesniegta par tālajā 2012. gadā it kā notikušu epizodi. Bija pagājuši jau 6 gadi, bet pēkšņi uzradās bijusī draudzene ar apsūdzību.
Tiesvedības sākās 2018.gadā un ilga 5,5 gadus, līdz tiesa pieņēma notiesājošu spriedumu. Olga gan neslēpj, ka sākumā ar vīru pret to visu, iespējams, attiekušies pārāk vieglprātīgi, jo tas šķitis kā joks. Bijusi pārliecība, ka elementāri varēs pierādīt vīra nevainību un dzīvot tālāk, jo ir skaidrs, ka viņš ne pie kā tāda nav vainīgs.
“Uzticējāmies savam advokātam un dzīvojām tālāk. Mēs taču pirmo reizi bijām kādā saskarē ar tiesām, mums nebija nekādas pieredzes, nebija ne jausmas, kā vajag uzvesties.
Piemēram, Ingus sākumā tiesās gandrīz nerunāja. Tagad saprotam, ka tā bija viena no kļūdām – tik daudz no izskanējušā vajadzēja uzreiz atspēkot, vajadzēja runāt. Bet bijām satraukušies, pirmo reizi esot tiesas sēdēs,” atceras Olga. Taču advokāts bija norādījis, ka jāļauj runāt viņam.
Atmiņas, kas uzpeld pēc 6 gadiem
Pirms attiecībām ar Olgu Ingus dzīvoja kopā ar jau pieminēto sievieti un viņas dēlu, kurš nav Ingus īstais dēls, taču ar kuru viņam bija izveidojušās pietiekami labas audžutēva attiecības. Kad Ingus iepazinās ar šo sievieti, puisēns bija tikai 1 gadiņu vecs, taču izšķīrās, kad puikam bija 4 gadi.
Olga vērš uzmanību uz situācijas neparastumu: “Kad viņi šķīrās, puika bija 4 gadus vecs. Taču vien pēc 6 gadiem, kad viņam jau bija 10 gadi, puika it kā sāka atcerēties kaut ko, kas toreiz noticis, kamēr mans vīrs dzīvoja ar viņiem kopā. Jau šis fakts man šķiet neticams, kā tik mazs bērns pēkšņi ko tādu atcerētos, jo īpaši tik precīzi – ar konkrētu vietu, laiku, detaļām. Man pašai ir bērns šajā vecumā, es zinu, kā bērni šajā vecumā atceras notikumus.”
Lai nu kā – jau pieminētajā 2018.gadā Olga un Ingus uzzināja, ka Ingus tiek apsūdzēts, ka iepriekšējās attiecībās seksuāli esot izmantojis savu audžudēlu. Puika savam jaunajam audžutēvam it kā esot pastāstījis par šādu notikumu, tāpēc ģimene nolēmusi sākotnēji vērsties pie psihologa.
Interesanta sakritība
Olga norāda, ka šajā stāstā ir viena ļoti aizdomīga sakritība, kam tiesa, viņasprāt, ir pievērsusi nepietiekamu vērību:
“Pēc šķiršanās no mana vīra tai sievietei bija darba attiecības ar vēl kādu vīrieti, kurš tieši šobrīd atrodas cietumā, jo ir apsūdzēts par atkārtotu seksuālu uzmākšanos bērnam. Un vēl lielāka sakritība ir tajā, ka pieminētais vīrietis ir vizuāli nedaudz līdzīgs manam vīram.
Varbūt tieši te ir viss noslēpums, ka mazais puika sajauca abus līdzīgos vīriešus? Vīrietis esot puiku vadājis uz bērnudārzu, bieži pie viņiem ciemojies. Man ir vairāki liecinieki, kuri to ir redzējuši un var apstiprināt. Varbūt puikam tiešām ir bijusi šāda pieredze? Bet esmu pilnībā pārliecināta, ka tā nav saistīta ar manu vīru. Tāpat jāpiebilst, ka izmeklēšanas laikā puikam bija iedotas abu vīriešu bildes, lai viņš norādītu uz vainīgo, taču Ingus bildes bija paņemtas no 2014.gada, bet otra vīrieša bilde bija jauna, kurā viņš izskatās vizuāli citādi nekā notikuma laikā.
Interesanti, ka tieši par šo faktu – otra vīrieša, kurš varētu būt saistīts ar to noziegumu, nopratināšanu – Olga un Ingus nosūtījuši ziņu Eiropas Savienības Tiesai, kura to ir pieņēmusi: “Tātad viņi arī tur ieraudzīja kļūdas. Tas šobrīd ir solis uz priekšu, lai pierādītu, ka apsūdzība ir nepatiesa. Otrs vīrietis nav nopratināts, lai gan to ir pavisam viegli izdarīt, jo viņš atrodas apcietinājumā par identisku noziegumu.”
Par puiku
Pēc šķiršanās bijusī draudzene turpināja uzturēt attiecības ar Ingu soctīklos, kur sūtījusi sveicienus, piemēram, dzimšanas dienās. Savukārt puika 3 gadus pēc šķiršanās Ingum nosūtīja draudzības uzaicinājumu Draugiem.lv Vai bērns, kuram vīrietis tā izdarījis pāri, būtu šādu komunikāciju turpinājis?
Olga kļūst arī emocionāla: “Visu šo laiku esam vēlējušies, lai Ingus tiek pie iespējas paskatīties puikam acīs, lai puika klātienē apstiprina, ka kaut kas tāds ir noticis, lai viss nenotiek tikai kaut kur aizmuguriski. Šāda vēlme gan vienmēr ir noraidīta, jo puikam esot emocionāla trauma, bet tiesu eksperts norāda, ka šādas traumas nav. Esot gan vispārēja trauksme, kas šāda vecuma bērnu vidū esot normāla. Tāpat arī skolā par seksuālajām darbībām tika runāts ar bērniem un tad viņš neko tādu nepieminēja. Bet kādi vēl mums ir varianti pierādīt, ka Ingus nav vainīgs? Padomājiet tālāk! Notikušais piedzīvots it kā laikā, kad bērns bija 4 gadus vecs. Lielākoties šajā vecumā bērns ir mammas tuvumā, vai tiešām sieviete neko nebūtu pamanījusi, dzirdējusi, nojautusi? Nespēju kā mamma iedomāties šādu situāciju. Arī no bērnudārza un skolas nav nekādu sūdzību par bērna uzvedību šajā vecuma posmā – normāls bērns ar normālu uzvedību. Bet pēkšņi pēc 6 gadiem ir apsūdzība!”
Pierādījumu nav. Vien puikas it kā teiktais jaunajam audžutēvam. Interesanti, ka zēnam bijusi arī viena (!) saruna ar psiholoģi, kura uzreiz secinājusi, ka viņš cietis no seksuālas vardarbības.
Par lietas izskatīšanu
Šobrīd, kad Olga jau krietni labāk izprot, kā notiek tiesa un izmeklēšana, viņai ir radušies neskaitāmi jautājumi. Piemēram, kāpēc tiesa neizvērtēja, ka vajadzīgi visi liecinieki, kuri bija pieminēti lietā un kuri bija iesaistīti ikdienas sadzīvē?
Kāpēc netika veiktas Ingus ekspertīzes, lai iegūtu atzinumu par viņa psiholoģisko un emocionālo stāvokli? Vai tad eksperti nespētu novērtēt, vai vīrietim ir vai nav tieksme uz šāda veida darbībām?
Olga un Ingus uzskata, ka pirmais advokāts, kas viņus aizstāvēja, darbu neveica godprātīgi, jo neinformēja viņus par dažādām iespējām pierādīt savu taisnību, neinformēja par lietas virzību. Šobrīd šī jautājuma izskatīšana iesniegta Zvērinātu advokātu padomei. Ja aizdomas apstiprināsies, tas būs vēl viens jauns apstāklis minētajā lietā. “Ja mēs ar vīru tobrīd saprastu no visa šī procesa un tā, kā notiek pierādīšana, tik daudz, kā saprotam tagad, mēs būtu spējuši paši visu pierādīt.”
Lietu uzraudzījusi Liepājas prokurore Agnese Blase (starp citu – viņas vārds figurē arī kādā no iepriekšējiem stāstiem, ko publicējām portālā).
Olgai esot aizdomas, ka ne viss ir noticis pavisam taisnīgi, viņa norāda uz dažādām sakritībām un savstarpējām pazīšanām starp dažādiem lietā iesaistītiem cilvēkiem, piebilstot, ka spriedumus vajadzētu pieņemt vienam no otra neatkarīgiem cilvēkiem.
Jau iepriekš sabiedrībā izskanējušas bažas, ka šādas lietas dažkārt it kā tiek safabricētas, lai ģimenes saņemtu kompensācijas no valsts, kas šādos gadījumos pienākas. Šajā kontekstā Olga norāda, ka interesanti, ka konkrētajai ģimenei, kura uztur apsūdzību, valsts kompensācija tika izmaksāta vēl pirms sprieduma pasludināšanas. Kā arī kompensācija tika saņemta par vienu no pantiem, kurā Ingu attaisnoja. Vai tā maz drīkst?
Vai Olgai ir taisnība un kompensācijas izmaksa pirms sprieduma ir kas neparasts? To jautāju Tiesu administrācijai, kas ir atbildīga par valsts kompensāciju izmaksu. Tiek norādīts, ka valsts kompensāciju ir iespējams saņemt gan pabeigtā (pieņemts gala nolēmums), gan nepabeigtā kriminālprocesā (nav pieņemts gala nolēmums), kā arī ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs nav noskaidrots vai nav atlīdzinājis kaitējuma kompensāciju par nodarīto kaitējumu (vai atlīdzinājis mazāk kā izmaksājamā valsts kompensācijas summa), vai viņš saskaņā ar Krimināllikumu nav saucams pie kriminālatbildības. Valsts kompensācijas mērķis ir vienkāršotā procesā ātrs atbalsts noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanai.
Ietekme uz ģimeni
Olgas stāsts ir skumjš ne jau tikai tāpēc, ka vīrs ir apcietinājumā. Attiecībās ar Ingu un visā šajā tiesvedībā viņa piedzīvojusi īstus emocionālos amerikāņu kalniņus. Lai stāsta pati!
“Neraugoties uz visu notikušo, mēs ar Ingu 2021. gadā apprecējāmies un 2022. gadā piedzima mūsu meitiņa. Mēs centāmies dzīvot, jo bija pārliecība, ka tiesas drīz beigsies, taisnība uzvarēs. Gāju uz visām tiesas sēdēm Ingum līdzi, cerēju līdz pēdējam. Bet šobrīd Ingus ir apcietinājumā. Meitiņa man nemitīgi prasa, kur ir tētis. Ciemos uz cietumu viņu vedu reti, jo visa tā vide, atmosfēra ir ļoti sāpīga un bērnam traumējoša. Man bija grūti šo visu izstāstīt arī pašai savam dēlam – pusaudzim, taču, kad to izdarīju, viņš paziņoja, ka dosies uz policiju. Pat sākumā nesapratu, kāpēc. Izrādās, viņš gribot pastāstīt, ka audžutēvs nekad neko tādu nedara, ka viņš ir labs cilvēks.
It kā ar to visu nepietiktu! Pieļauju, ka no pārdzīvojumiem, taču 2022. gadā man tika atklāta onkoloģiska saslimšana 4.stadijā. Esmu izgājusi cauri ķīmijterapijai.”
Olga ir satraukusies par savu un bērnu nākotni: “2023.gada 30.oktobrī manam vīram atbrauca pakaļ un aizveda uz apcietinājumu. Viņš nonāca Daugavpils cietumā. Rakstīju un lūdzos, lai viņu pārvieto uz kādu mums tuvāku cietumu, ar lielām grūtībām mums izdevās – tagad viņš ir tuvāk mājām. Esmu satraukusies. Paralēli rūpēm par bērniem un savu veselību, nemitīgi ir jādomā par vīru. Es nezinu, kā būs tālāk. Ir bijusi ķīmijterapija, operācija, bet vēzis uzrodas atkal un atkal no jauna. Man gribētos paspēt vīru dabūt no turienes ārā, lai kāds parūpējas par bērniem. Sajūta ir pārlieku netaisnīga. Gribu vienkārši dzīvot. Es viņu nekad neatstāšu, līdz pēdējam elpas vilcienam cīnīšos, jo zinu, ka viņš nav vainīgs.”
Taču, atejot mazliet malā no personīgajām emocijām, Olga norāda, ka ir satraukta par notikumiem valstī kopumā: “Es būtu laimīga, ja mani sadzirdētu Valsts prezidents, valdība, lai viņi pamanītu, kas notiek valstī. Mūsu galvenais mērķis ir atjaunot tiesu un pierādīt vīra nevainīgumu, jo esam pārliecināti, ka esam spējīgi to pierādīt ar vairākiem faktiem, ko vīrs nepauda iepriekš vai kas netika pamanīti vai ņemti vērā. Es gribu, lai attaisno manu vīru, bet arī lai mainās valsts sistēma kopumā. Šobrīd notiek vienkārši ārprāts. Visu nosaka sakari un pazīšanās. Vai arī nauda.”
Ar kompensācijām nav tik vienkārši
Lai noskaidrotu, cik vienkārši tad ir saņemt šādas kompensācijas, šo jautājumu uzdevām Ingai Ozolai – Tiesu administrācijas Valsts kompensācijas cietušajiem nodaļas vadītājai, kura iepazinās ar Olgas stāstu. Turpinājumā I.Ozolas komentārs.
“No personas izklāstītā viedokļa, redzams, ka veidojies priekšstats, ka tiklīdz kriminālprocesa virzītājs personu atzīst par cietušo, tā var viegli iegūt naudas līdzekļus, ko izmaksā kā valsts kompensāciju. Vēršam uzmanību, ka gluži tik elementāri tas nenotiek, jo jāpiepildās visiem priekšnosacījumiem, lai saņemtu valsts kompensāciju (procesa virzītāja izsniegta izziņa, aizpildīts valsts kompensācijas pieprasījums).
Pie kam administrācija katru valsts kompensācijas pieprasījumu vērtē individuāli un informācijas nepietiekamības vai citu šaubu gadījumā tai ir tiesības atkārtoti vērsties ar neskaidro jautājumu pie procesa virzītāja, tai skaitā pie kriminālprocesa uzraugošā prokurora, kā arī tiesības pieņemt nelabvēlīgu lēmumu līdz brīdim, kad tiks saņemta visa nepieciešamā informācija labvēlīga administratīvā akta izdošanai.
Administrācija zināmā mērā piekrīt, ka visos gadījumos būtu nepieciešams eksperta atzinums, kā tas bija paredzēts pirms veiktajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Vēršam uzmanību, ka šī brīža redakcija neparedz obligāti visos gadījumos noteikt tiesu ekspertīzi, bet par tās nepieciešamības noteikšanu atbildīgais ir procesa virzītājs.
Vienlaikus norādām, ka likumā arī paredzēts piedziņas mehānisms pret cietušo, kas paredz administrācijai rīkoties gadījumos, kad tiek konstatēts, ka cietušais sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju. Ar brīdinājumu, ka izmaksātā valsts kompensācija tiks piedzīta gadījumos, kad administrācija konstatēs, ka cietušajam nepamatoti izmaksāta valsts kompensācija, cietušais tiek iepazīstināts jau aizpildot valsts kompensācijas pieprasījumu, attiecīgi ar parakstu cietušajam (tā pārstāvim) apliecinot norādītās informācijas patiesumu.”
Prokuratūras redzējums par Olgas stāstu
Kā jau minēts raksta ievadā, iepriekš publicētais ir tikai Olgas subjektīvais redzējums un arī emocijas par situāciju, kas šādā reizē ir cilvēcīgi saprotamas, taču ne vienmēr līdz galam objektīvas. Lai noskaidrotu otras puses komentāru, sazinājos ar Latvijas Republikas prokuratūru. Visupirms tiek pilnībā noraidīti jebkādi apgalvojumi par iespējamo pazīšanās lomu šajā lietā, jo lieta izskatīta vairāku līmeņu tiesās, kā arī konkrētā prokurore tās uzraudzību pārņēmusi vien 2 gadus pēc lietas uzsākšanas.
“Attiecībā par bērna liecību ticamību. Visos šajos kriminālprocesos par analoģiskiem nodarījumiem, vienmēr bērnam tiek veikta kompleksā tiesu psihiatriskā – tiesu psiholoģiskā ekspertīze, nolūkā, lai konstatētu – vai bērns izprata ar viņu veiktās darbības un spēj par tām liecināt, vai minētā informācija izgūta no bērna atmiņas, vai bērns nav ietekmēts sniegt šāda satura liecību u.c.
Ekspertīzi veic neatkarīgi profesionāļi un tieši balstoties gan uz bērna sniegtajām liecībām, gan ekspertu atzinumu par šo liecību sniegšanas apstākļiem vērtējumu, tad arī tiek pieņemts lēmums par konkrētu apsūdzību uzrādīšanu vai neuzrādīšanu,” norāda prokuratūrā.
“Turklāt, kriminālprocesā, bez bērna liecībām, vienmēr tiek vākti arī citi – netiešie pierādījumi, kas apstiprina celtās apsūdzības pamatojumu. Bez tam, ņemot vērā, ka šāda rakstura lietās kā būtiskākais pierādījums tiešām ir bērna teiktais, iepretim pieaugušā teiktajam, kriminālprocesi tādēļ arī tiek nosūtīti izskatīšanai un pierādījumu izvērtēšanai tiesai. Konkrētajā lietā tika veiktas arī izmeklēšanas darbības attiecībā uz Olgas minēto un arī aizstāvības puses izvirzīto argumentu, ka iespējams darbības veicis cits vīrietis, kas neguva apstiprinājumu. Kriminālprocesā piedalījās apsūdzētā aizstāvis, kurš aktīvi realizēja aizstāvības pozīciju – tajā skaitā pēc aizstāvības lūguma tika nopratināti liecinieki, kā arī iesniegti citi aizstāvības pierādījumi, kuriem savu novērtējumu deva tiesa.”
Arī Tev ir kāds stāsts, kuru esi gatavs uzticēt man un līdz ar to portāla LA.LV lasītājiem? Par cietumiem, medicīnu vai jebko citu Tev svarīgu? Droši raksti man uz e-pastu [email protected] vai šeit:
