Daugavpils Pilsētas svētku pasākums Vienības laukumā.
Daugavpils Pilsētas svētku pasākums Vienības laukumā.
Foto: Ivars Soikāns/ LETA

Vieni baidās, ka pēc apvienošanas pagasti “zaudēs odziņu” un kļūs bezpersoniski, citi to redz kā ceļu uz attīstību! Ko reforma sola nomalēm? 11

Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 126
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 225
Lasīt citas ziņas

 

Straujiem soļiem tuvojas 5. jūnijs, kad norisināsies kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Šoreiz tās gan būs nedaudz citādas – ievērojami mazāks vietvaru un ievēlamo deputātu skaits.

CITI ŠOBRĪD LASA

To nosaka slavenā novadu reforma, pēc kuras īstenošanas Latvijā būs nevis 119, bet gan 42 pašvaldības. Reforma skars lielāko daļu Latvijas novadu – to iedzīvotāji, pašvaldību un pagastu pārvalžu vadītāji uzskaita gan potenciālos ieguvumus, gan arī zaudējumus.

 

Viens no zināmākajiem gadījumiem, kad iedzīvotāji pretojās novadu reformai, ir Limbažu novada Skultes pagasta stāsts. Bija paredzēts, ka Skultes pagasts tiks atdalīts no Limbažu novada un pievienots Saulkrastu novadam. Lai gan pagasts ģeogrāfiski atrodas tuvu Saulkrastiem, iedzīvotāju nostāja bija kategoriska – tam par pamatojumu tiek minēts gan pieradums, gan arī bažas par nekustamo īpašumu nodokli, kas varētu paaugstināties, pievienojoties Saulkrastu novadam.

Limbažu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Kamala norāda, ka viens no galvenajiem aspektiem, kādēļ Skultes pagasta iedzīvotāji bija pret pārmaiņām, ir vēsturiskais aspekts un tradīcijas: “Īstenojot iepriekšējo novada reformu, pašvaldības uzstādījums bija saglabāt katra pagasta identitāti, tajā pašā laikā radot piederības sajūtu Limbažu novadam.

Skultes pagasta iedzīvotājiem ir ērti pieejami pašvaldības pakalpojumi, turklāt Limbažos kā novada centrā pieejama virkne valsts, arī SIA “Limbažu slimnīca” pakalpojumi. Iedzīvotājiem ik gadu savu ieceru īstenošanai ir arī finansiāls atbalsts pašvaldības konkursos.”

Tāpat pagastā atrodas kultūras centrs, kurā iedzīvotāji var satikties un apmeklēt pasākumus – ne visi vēlas doties uz pasākumiem blakus novadā. Kā ļoti būtisku Kamala min jau iepriekš pieminēto nekustamo īpašumu nodokļu jautājumu: “Limbažu novadā, salīdzinot ar Saulkrastu novadu, tas ir zemāks.”

Arī Dagdas novada Sabiedrisko attiecību un komunikāciju nodaļas vadītāja Sanita Karpoviča min to, ka iedzīvotājiem ir svarīgi saglabāt sava novada identitāti. Karpoviča skaidro, ka reforma tiek gaidīta ar bažām un neziņu par nākotni, jo nav garantijas, ka novads attīstīsies, kad tiks pievienots Krāslavas novadam.

 

Vēlme saglabāt identitāti

Alsungas novada iedzīvotāji kopības sajūtu rod, satiekoties novada pasākumos.
Foto no novada arhīva

Uzskata – viens no lielākajiem zaudējumiem varētu būt tas, ka pagastu iedzīvotājiem tiks atņemta iespēja lemt par savām vajadzībām. Novadiem apvienojoties, savā ziņā tiks veicināts bezpersoniskums – visi jautājumi būs jāadresē jaunā novada vēl neiepazītajiem deputātiem.

Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa atklāj, ka šobrīd, izstrādājot jaunā novada administratīvo struktūru, tiek gādāts, lai iedzīvotājiem tiktu saglabāta iespēja saņemt pakalpojumus uz vietas Alsungā, taču tā līdz galam par to pārliecības neesot – par to spriedīs jaunievēlētā Kuldīgas novada dome: “Tomēr gala variantu apstiprinās jaunievēlētā dome, kura var veikt izmaiņas.

Iedzīvotāju viedokļi atšķiras – ir iedzīvotāji, kuri joprojām nevar samierināties ar novadu apvienošanu, jo uzskata, ka jaunajā novadā samazināsies iespēja lemt par savām vajadzībām un to finansēšanu. Lielākās izmaiņas būs tās, ka lēmumus par finansējumu, attīstības virzieniem un mērķiem pieņems visa lielā novada deputāti, nevis cilvēki no Alsungas novada, kuri zina vietējās vajadzības.

Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs jābūt aktīvākiem, informējot jaunā novada deputātus par savu redzējumu un vajadzībām. Cilvēki ir pieraduši, ka var jebkurā mirklī ienākt domē un izteikt savu vajadzību vai priekšlikumu, personīgi satiekot deputātu, domes priekšsēdētāju vai izpilddirektoru. Jaunajā novadā lēmējvara būs tālāk no iedzīvotājiem. Deputāti, visticamāk, nebūs personīgi pazīstami, lai varētu viņiem pieiet klāt, piemēram, veikalā.”

Regīna ir skolotāja vienā no Dagdas skolām. Viņai un kolēģiem ir bažas par to, ka Ezernieku vidusskola pēc laika varētu pārtapt par pamatskolu: “Bērniem, kuri vēlēsies mācīties vidusskolā, nāksies doties uz tālākām skolām 20–50 km attālumā.”

Regīna gan uzsver, ka jauniešiem pielāgoties pārmaiņām ir vienkāršāk, taču vecāki neatbalsta skolas pārveidi novadu reformas rezultātā. Viņa skaidro, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir pieraduši pie sava novada, tur notiekošajiem pasākumiem, nevēlas mērot tālāku ceļu uz jaunā Krāslavas novada centru: “Iespējams, ka pasākumi, pie kuriem ir pierasts, varētu vairs netikt rīkoti. Taču tie ir tāda kā mūsu novada odziņa. Neesmu pārliecināta, ka līdz ar novadu reformu mēs iegūsim kaut ko labāku. Tomēr ir cilvēki, kuri uzskata, ka tieši viņiem interesējošie jautājumi, pievienojoties Krās­lavas novadam, varētu tikt risināti.”

Daiga ir uzaugusi Dagdā, un, lai gan šobrīd dzīvo Rīgā, nabas saite ar dzimto vietu nav pārrauta un ir plāns tuvāko desmit gadu laikā tur atgriezties, tāpēc saprotami, ka viņai rūp, kas notiek ar novadu: “Gribas cerēt, ka šī novadu apvienošana kādu mazāku novadu vai pagastu, kādu jaunu uzņēmēju vai entuziasma pilnu jaunieti neatstās pabērna lomā tikai tāpēc, ka lēmums par atbalstu vai ko citu tiks pieņemts par nepilniem 40 kilometriem tālāk, nekā šobrīd.” Esot bail arī par Dagdas kultūras dzīvi – pēdējo gadu laikā tā strauji attīstoties, taču viss ir atkarīgs no finansējuma. Daiga cer, ka arī šajā jautājumā novads netiks atstumts.

Inese Nenišķe ar vīru un trīs bērniem dzīvo Salas novadā. Viņa uz novadu reformu, kas paredz Salas pievienošanu Jēkabpils novadam, skatās piesardzīgi: “Sala vienmēr ir bijis gards kumosiņš. Ir daļa iedzīvotāju, kuri vēlas, lai viss paliek pa vecam, bet ir tādi, kuri ir gatavi pārmaiņām, taču baidās par zaudējumiem.”

Inese cer uz lielāku finansējumu – jo lielāka teritorija, jo lielāks finansējums: “Apvienošanās rezultātā ir cerība beidzot savest kārtībā ceļus. Tāpat skumdina, ka mums joprojām nav sporta stadiona – ir sporta skola, taču stadiona nav. Vēlos, lai bērni būtu prioritāte. Ceru, ka, apvienojoties novadiem, tiks realizēti jauni, lieli projekti.”

Par Salas vidusskolas slēgšanu vai reformēšanu runājot, Inese uzsver, ka skolā ir pietiekams bērnu skaits, lai tā netiktu reformēta, un direktore vienmēr ir cīnījusies par skolas pastāvēšanu, tāpēc bažas par šo jautājumu gan neesot.

 

Par patstāvību un vienlīdzību

Auces novads ir viens no tiem, kas cīnās par savu patstāvību – pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs Ilmārs Matvejs atklāj, ka Auces novada dome vērsusies Satversmes tiesā. Vēlmi saglabāt savu novadu un identitāti pierādīja arī 2019. gadā veiktā aptauja, kurā 97,87% no 712 respondentiem pauda savu atbalstu pašreizējā Auces novada saglabāšanai: “Mēs uzskatām, ka Auces novads arī līdz šim kā patstāvīga administratīvi teritoriālā vienība varēja attīstīties un pilnvērtīgi pildīt visas pašvaldībai uzliktās funkcijas.

Mums ir svarīgi saglabāt savu apdzīvoto vietu attīstību, jo pēdējos gados Auces novadā ir iekārtota un uzlabota sporta, atpūtas un kultūras infrastruktūra, remontēti ceļi, asfaltētas ielas. Auces novads jau iepriekšējās reformas ietvaros veiksmīgi īstenoja skolu reformu, saglabājot novadā divas vidusskolas, organizējot skolēnu pārvadājumus, tādējādi dodot iespēju arī apkārtējo novadu bērniem apmeklēt mūsu izglītības iestādes.”

Matvejs skaidro, ka mazākam novadam ir iespējams vieglāk un ātrāk pieņemt lēmumus, saglabāt savu identitāti un tradīcijas: “Apvienojoties Dobeles novadā, māc bažas, ka tiksim pastumti maliņā, jo būs grūtāk ietekmēt pieņemtos lēmumus, kas attiecas uz teritorijas attīstību.

Piemēram, jau tagad, vēl neesot lielajā novadā, ir iezīmēti projektu finansējumi, kas ir pieejami tikai nacionālās nozīmes centriem, šajā gadījumā – Dobelei. Tas neveicina vienmērīgu teritorijas attīstību. Taču ir arī lietas, ko lielākam novadam, iespējams, ir vieglāk īstenot, piemēram, tieši lielie projekti. Tāpēc ļoti ceram, ka pēc reformas tiks turpināta vienmērīga teritorijas attīstība, cenšoties noturēt iedzīvotājus arī mazpilsētās un pagastos, veicinot infrastruktūras sakārtošanu.”

Divdesmitgadīgā Laura Dauginoviča kā zaudējumu min to, ka attālums līdz novada centram būs daudz lielāks. Auce ir Lauras dzimtā pilsēta. Viņa strādā vienā no Latvijas lielākajiem tekstilapstrādes uzņēmumiem, un viena uzņēmuma filiāle atrodas arī Aucē. Laura uzskata, ka, jo lielāks ir reģions, jo pasīvāks ir fokuss uz novada iedzīvotāju, uz viņa vajadzībām un nepieciešamo atbalstu vai palīdzību: “Finanšu līdzekļi parasti tiek prioritizēti novada centram un tam tuvāk esošajām apdzīvotajām vietām.

Kā kādreizējo Auces vidusskolas skolnieci mani uztrauc arī jautājums par to, kas notiks ar līdz šim pašvaldības finansētajām pusdienām Auces un Bēnes vidusskolās – jo Dobeles novadā šāda priekšrocība skolēniem netiek sniegta.” Negribas arī atvadīties no pierastā, no Auces novada ikdienas dzīves, tradīcijām, piederības sajūtas: “Mums bija pašiem savs novads. Jāpiemin, ka viena no Auces novada odziņām pavisam noteikti ir tas, ka, izveidojoties Auces novadam 2009. gadā, mēs visi kļuvām vienoti. Pazuda sadalījums starp pagastu un pilsētas iedzīvotājiem. Īpaši svinīgā ceremonijā kultūras centrā tika sveikti novada jaunie iedzīvotāji – bija sajūta, ka esam novadam svarīgi, un tas veicināja piederības sajūtu.”

 

Cerības par attīstību

Lai gan novadu reforma kopumā tiek gaidīta ar bažām un neziņu, ir novadi, kuri labprāt gaida apvienošanos vai arī gluži vienkārši par to šobrīd pārāk nesatraucas. Apes novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Ērmane, raksturojot novada gatavību pievienoties Smiltenes novadam, uzskaita stiprās un vājās puses: “Iekļaujoties jaunajā Smiltenes novadā, Apes novada teritorijas vienas no stiprajām pusēm ir pieredze pārrobežu projektu īstenošanā, kas ir ļāvusi attīstīt infrastruktūru un apgūt zināšanu telpu gan uzņēmējiem, gan tiem, kuri plāno sākt savu produktu īstenošanu.

Novada iedzīvotāji daudzu gadu garumā aktīvi iesaistās sev aktuālu jautājumu risināšanā. Aiz katras idejas stāv mūsu novada cilvēki – neatlaidīgi, enerģijas un optimisma pilni. Ar iedzīvotāju iniciatīvu attīstās gan vides lab­iekārtošana, gan orientēšanās kustība, gan novusa spēle, galda teniss, volejbols, motosporta tradīcijas, kuras pašvaldība ar prieku atbalsta un kurām sniedz nepieciešamo ieguldījumu.

Viena no vājākajām pusēm noteikti ir jauno, darbspējīgo iedzīvotāju aizplūšana uz galvaspilsētu vai citām lielajām pilsētām, kā arī nepietiekams finansējums infrastruktūras uzlabošanai un sakārtošanai, darba vietu trūkums teritorijās un mājokļu fonda nepietiekamība.” Pēc novadnieku līdzšinējās aktivitātes var spriest, ka Ape jaunizveidotajā novadā nepazudīs.

Gaujiena ir sens kultūrvēsturisks centrs ar burvīgu dabu un senām tradīcijām, aktīviem un darbīgiem cilvēkiem.
Foto no novada arhīva

Apes novada Gaujienas pagasts arī ir gatavs pārmaiņām – tā stāsta pagasta pārvaldes vadītāja Inese Lukjanoviča. Taču tas gan nenozīmē, ka izmaiņas neietekmēs iedzīvotājus: “Turpmāk Gaujienas pagasta pārvaldē uz vietas nebūs pieejami dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumi – tos varēs saņemt Apē vai Smiltenē. Jaunā novada struktūra vēl nav īsti skaidra, bet pagaidām tas mūsu iedzīvotājiem satraukumu nerada.

Jaunajā novadā noteikti priekšrocība būs investīciju piesaiste. Smiltenes novadā vienmēr prioritāte ir bijusi uzņēmējdarbības attīstība. Nedomāju, ka jaunajā novadā būsim kā nomale, jo Gaujiena ir sens kultūrvēsturisks centrs ar burvīgu dabu un senām tradīcijām, aktīviem un darbīgiem cilvēkiem.”

Bez mīnusiem tomēr neiztikt: “Jaunā novada teritorija man tomēr liekas pārāk liela – iedzīvotājiem varētu rasties grūtības nokļūt līdz novada centram, kaut gan autobusu satiksme ir pieejama. Vēlēšanām tuvojoties, raizes sagādā diezgan liela sadrumstalotība – iesniegti 6 saraksti, jāievēl 15 deputāti – tātad visi pagasti netiks pārstāvēti. Vēl viena problēma ir dzīvokļu jautājums: jādomā par īres namu celtniecību, jo gandrīz katru dienu pašvaldībā vēršas cilvēki, kuri meklē apdzīvojamo platību, Apes novada pašvaldības dzīvokļu rindā pašlaik ir 22 cilvēki. Tāpat mūsu pagastā rūpes sagādā senās muižas ēkas, kuru saglabāšana un apkārtnes sakopšana prasa lielus ieguldījumus. Katrā ziņā – esam gatavi pārmaiņām. Laiks rādīs.”

Inga Sviklāne ir ģimenes ārste no Zilupes – viņa atklāj, ka Zilupes novada iedzīvotāji gaida pievienošanos Ludzas novadam: “Manu profesionālo darbību tas neietekmēs, un nevienu brīdi neesmu jutusi, ka manus pacientus kaut kā uztrauktu šī reforma. Atceros tos laikus, kad jau bijām Ludzas rajonā, – dažas iepriekšējā rajona tradīcijas ir saglabājušās visus šos gadus. Piemēram, deju kolektīvu skates, deju svētki visiem četriem novadiem joprojām notiek kopā. Atgriezīsimies pie vecā.”

Skrundas saimniecības preču veikala “Aarfos” pārstāve Lelde Bergmane uzskata, ka Skrundas novada pievienošana Kuldīgas novadam iedzīvotāju ikdienā neko daudz nemainīs. Taču, ja Skrundā parādītos vairāk darba vietu, tas veikalam varētu nākt tikai par labu.
Foto no novada arhīva

Arī Skrundas saimniecības preču veikala “Aarfos” pārstāve Lelde Bergmane uzskata, ka Skrundas novada pievienošana Kuldīgas novadam iedzīvotāju ikdienā neko daudz nemainīs: “Ir ļoti daudzas nozares, piemēram, izglītība, sports, kultūra, kurās iespējams attīstīties, vien apvienojoties ar citiem novadiem. Ļoti ceram, ka tiks attīstīta un saglabāta Skrundas vidusskola.” Veikala darbībai nevajadzētu tikt ietekmētai, taču, ja Skrundā parādītos vairāk darba vietu, tas veikalam varētu nākt tikai par labu.

Taču Lelde atzīst, ka lielākā daļa iedzīvotāju tomēr ir pret pievienošanos Kuldīgas novadam – esot bijusi vēlme pievienoties Saldus novadam: “Ar Saldu mums ir daudz labāka sabiedriskā transporta satiksme, Saldus Skrundai ir tuvāka un ērtāk sasniedzama, tur ir vairāk darba vietu. Bet galvenais jau, lai pilsēta nekļūst vēl tukšāka. Dzīvosim, redzēsim!”

 

Problēmas atklāsies pēc vēlēšanām

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis uzskaita zaudējumus, kas, viņaprāt, radīsies novadu reformas rezultātā – finansējums, ko pašvaldības varēja izmantot pašvaldību pakalpojumu un to infrastruktūras uzturēšanai; pakalpojumu pieejamība, piemēram, vidusskolu un pamatskolas vecākās klases attālinās no dzīvesvietas, pašvaldības ielu un ceļu uzlabošana nav plānota – reformas sakarā tiek runāts par valsts reģionālajiem un valsts vietējiem ceļiem, taču pašvaldību ielas un ceļi netiek pieminēti.

LPS reformas gaitā izvirzīja divas galvenās problēmas: “Jauno centru problēma. Daudzi no administratīvajiem centriem, arī puse no valsts pilsētām atrodas pēdējās vietās starp pašreizējām 119 pašvaldībām pēc vidējās darba algas, pēc teritorijā radītās pievienotās vērtības. Bez palīdzības šādi centri nevar kļūt par dzinējspēku attīstībai. Šādu plānu valdībai līdz 2027. gadam nav.

Tad ir nomaļu problēma. Lai nomalēs saglabātu uzņēmējdarbību un apdzīvotību, vajadzīga īpaša valsts atbalsta programma. Finansējuma samazinājuma apstākļos jūnijā ievēlētās pašvaldības koncentrēs resursus novadu centros – tur, kur ir vairāk vēlētāju. Gadījumi, kad jaunievēlētie deputāti patstāvīgi sekmēs resursu ieguldīšanu nomalēs, būs reti sastopami.”

LPS ir norādījusi, ka atslēga attīstībai nav meklējama novadu palielināšanā, bet gan reģionālo pašvaldību izveidošanā: “Tieši vēlēti deputāti reģionos būtu atbildīgi par progresu šajos reģionos, lai politiskās partijas nevarētu turpināt monocentrisko valsts attīstību. Bez reģionālās reformas centrālā valdība jau 30 gadus nav spējīga īstenot reālu reģionālās attīstības politiku. Drīz pēc pašvaldību vēlēšanām visas šīs problēmas kļūs uzskatāmas. Nākamajai Saeimai šo problēmu risinājums būs atstāts mantojumā.”

Kandidātu saraksti

• Smiltenes novads: 6 saraksti; 104 kandidāti

• Limbažu novads: 8 saraksti; 135 kandidāti

• Ludzas novads: 5 saraksti; 80 kandidāti

• Krāslavas novads: 7 saraksti; 126 kandidāti

• Kuldīgas novads: 6 saraksti; 104 kandidāti

SAISTĪTIE RAKSTI

• Dobeles novads: 6 saraksti; 130 kandidāti

Avots: Centrālā vēlēšanu komisija

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 126
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
“Liels upuru skaits saliedēs krievus!” Putins mobilizēs vēl 2 miljonus iedzīvotāju, tostarp 300 000 sieviešu 225
Ar mobilizētajiem jakutiem neauklējas – jāguļ gandrīz ārā un zemē, viņi pie aukstuma pieraduši
Lukašenko brīdina: Ja kāds mums uzbruks, ne tikai Eiropa sāks trīcēt – atbilde būs momentāla 19
Lasīt citas ziņas
CSP: 2021.gadā latviešu īpatsvars Latvijā pieaudzis līdz 62,7%
“Sū** būs lieli!” Pārtikas ražotāji satraukušies par nozares nākotni Latvijā 126
Zelenskis: Reiz mūs gribēja iznīcināt ar badu, tagad – ar tumsu un aukstumu
FOTO. 20+ radošas idejas adventes vainagiem: no tradicionāliem līdz ļoti oriģināliem
Itālijā zemes nogruvumā viens cilvēks zaudējis dzīvību, aptuveni desmit pazuduši
22:50
Eiropas izglītības telpas būvēšana – viens no svarīgākajiem būvniecības procesiem 6
22:10
RTU tapis inovatīvs gaismeklis, kas noderēs paliatīvajā aprūpē
21:06
Adventes ieskaņas pasākumi Rīgā – afiša svētku laikam
Uz Tallinas šosejas vairākas avārijas, pie Ainažiem cietis autobuss, ir bojāgājušais 18
Vai Rīgas dome ir gatava ziemai un vai ir rezerves stipras snigšanas gadījumiem? 36
Ar mobilizētajiem jakutiem neauklējas – jāguļ gandrīz ārā un zemē, viņi pie aukstuma pieraduši
Kāda izgāšanās! Krievu propaganda ziņo, ka Polija vāc militāro tehniku, bet rāda Latvijas parādi 103
Lukašenko brīdina: Ja kāds mums uzbruks, ne tikai Eiropa sāks trīcēt – atbilde būs momentāla 19
Londona: Krievija pret Ukrainu izmanto vecas raķetes, kam nomontētas kodolgalviņas
FOTO: 4 krāsas, kurām jābūt katrā Adventes vainagā 16
VIDEO. Uz līnijas atkal Moskvičs – Krievija atjauno šā auto ražošanu 97
VIDEO. Armands Simsons atklājis, ka ziemas peldēm ir viena ļoti patīkama blakusparādība
GKR plāno startēt nākamajās Rīgas domes vēlēšanās 15
Šolcs: Skandināvus mūsu piens vienkārši neinteresē un viss. Tikai Latvija ir kā “iebraucamā sēta” 35
Jānis Grasis: Vai Latvijā nevajadzētu Satversmes dienu?
Monika Zīle: Frankenšteins demogrāfijas rumpī – dzimstības kritums ir ieilgusi nelaime 52
Īne Morenga: Nav tādu normālo cilvēku
“Pēc amatiem nealkstu. Arī pēc prezidenta vietas ne!” Atklāta saruna ar Uldi Pīlēnu 97
“Iesaldēts ceļojums” – tas ir variants. Zaudēt rezervāciju naudu ir sāpīgāk
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. 536. gads – jebkad smagākais cilvēces vēsturē
PLANĒTAS NOSLĒPUMI. Atkal pilnībā jauns skatījums uz Visumu
Kāda bija aizvadītā ķiršu sezona, kāpēc raža bija mazāka nekā citus gadu? 3
RTU tapis inovatīvs gaismeklis, kas noderēs paliatīvajā aprūpē
Pavēro krācēju! Miega apnoja var izraisīt dzīvībai bīstamas veselības problēmas
Itālijā zemes nogruvumā viens cilvēks zaudējis dzīvību, aptuveni desmit pazuduši
Krievijā mobilizētajam par “lekšanu acīs” komandieriem draud 15 gadi kolonijā