Foto: Viljuna un publicitātes, Dinas Antumas-Jansones kolāža

Vija Beinerte: Kur gūt iedvesmu, prieku un mieru sērgas otrajā pavasarī? 12

Vija Beinerte, kinorežisore un esejiste

“Līksma sirds dara līksmu vaigu, bet, ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme. Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.” Ķēniņš Zālamans

LA
LA.LV
Ziņas
“Sāpīga tēma! Viņa iemīlējās, aiztaisīja ausis un netikām vairs klāt,” Ščerbatihs par to, kādas būtu bijušas Kohas izredzes Tokijā iegūt zeltu 62
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Baiļu stratēģiju būtu atstājusi kā pēdējo, cilvēki vēlas izzināt detalizētu informāciju,” Čakša nosauc vienīgo slimību, ar kuru oficiāli aizliegts vakcinēties 133
15 stundas
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Tik lielu apjomu vienuviet vēl nebiju redzējis!” Mežkopis atklāj, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības 5
21 stundas
Lasīt citas ziņas

Miera osta
Pārskatot savu pozitīvo sajūtu bilanci, saprotu, ka galvenie prieka avoti man ir trīs: cilvēki, kustības svaigā gaisā un izpratne par to, kālab tas viss.
Sērga vēlreiz ir apliecinājusi, ka māja un ģimene ir mūsu stiprā pils. Bāzes nometne. Miera osta. Vai arī drupas un trako nams. Kā nu paši to būsim izvēlējušies un izveidojuši.

Varbūt tāpēc mums ir dots šis laiks ieraudzīt kopainu un sevi tajā. Laiks domāt un novērtēt. Nevis izvirzīt pretenzijas un justies kā upurim, bet saprast, kas notiek. Un tad pamēģināt atbrīvoties no smagā pienākuma justies laimīgam ārējā pasaulē, kur laimi nodrošina ārēji fakti, ārēji apstākļi, ārēji notikumi, nevis iekšējs gribas avots manis paša sirdī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Īsāk sakot, nevis gaidīt, kad citi – apstākļi vai cilvēki – darīs mani laimīgu, bet mācīties gūt prieku lietderībā. Būt laimīgam, darot laimīgus citus. Vai vismaz nedarot citus nelaimīgus. Un sākt ar pašiem tuvākajiem, tiem, kam parasti ir pietrūcis laika.

Kāda mana draudzene, kam sērgas gads izvērtās īpaši skarbs un sarežģīts, pēkšņi saprata, ka brīžos, kad neklājas viegli, svarīgi ir neizšķiest spēkus sīkumos, koncentrēties kaut kam vienam.

Tā viņa beidzot kļuva par māti. Divpadsmitgadīgajam dēlam tas ļoti iepatikās. Tik daudz kā sērgas laikā viņi neesot sarunājušies kopš pēcdzemdību atvaļinājuma. Turklāt dialogi esot kļuvuši daudz saturīgāki.

Prieka liecinieks

Foto: Anda Krauze


Viņš atceras savu piedzimšanu un savu nāvi. Un stāsta par savu dzīvi. Viņš piedzima redzīgs. Ar kaķiem tā parasti nenotiek. Un nekavējoties pajautāja mammītei, kā viņu sauc.

Mammīte padomāja un teica: Savēlijs. Kāpēc tā? Droši vien par godu trīsprocentīgajam biezpienam “Savuška”, ko visu grūtniecības laiku pie veikala ABK sētas durvīm viņai atstāja kasiere Zina. Bet tās jau ir detaļas. Galvenais – bija iestājies laimīgais pirmējo uzkrājumu laiks: “Akmentiņi, zāles stiebri, sērkociņi, gaismas un nošu strēmeles, sapņi un nomiedži, putekļi, pūkas, ugunis un tumsa. Tas viss tika rūpīgi savākts, noguldīts un nosēdies manas apziņas paugurainajā gultnē, lai man piešķirtu vaibstus, iezīmētu, stiprinātu, apliecinātu. Mana nenovērtējamā kase, rēgainā bagātība. Kāda man daļa, ka ar laiku no cerībām paliks tikai izplēnoši ugunskuri pakalnu virsotnēs. Tas būs pēc tam, pēc tam.”

Šo fragmentiņu nolasīju vīram priekšā. Un sapratu, ka īstenībā gribētu nolasīt viņam priekšā visu šo grāmatu, jo tai – gluži kā vērojot krītošas zvaigznes vai putnus – ir vajadzīgs otrs, sabiedrotais, prieka liecinieks.

“Savēlija dienas”, režisora un aktiera Grigorija Služiteļa debijas romāns par kaķiem un cilvēkiem, kur kā vieni tā otri attēlo kāda cita dzīvi. No krievu valodas tulkojusi Renāte Punka. Divējas izjūtas mani pārņēma lasot: pēc iespējas ātrāk iesūkt sevī vēstījumu no pirmās līdz pēdējai lappusei, un – kaut šī grāmata nekad nebeigtos!

Atrodi otru!

Foto: Anda Krauze


“Mans darbs ir gleznošana. Es to izjūtu kā uzdevumu un godāju visus, kas savu darbu veic bijīgi un ar mīlestību.”

Tā saka smalkā, dziļā un klusā Alise Mediņa. Klusas patlaban ir arī galerijas. Bez izstāžu atklāšanām, saviesīgām čalām, svinīgām runām, draugu pulka, ziediem un apskāvieniem. Tāds laiks.

Taču tie, kas vēlas ļauties krāsu priekam un gaismēnu rotaļai, var izmēģināt jauno atmiņas spēli, kur uz septiņdesmit divām kartītēm jeb trīsdesmit sešiem kartīšu pāriem Alises darbi. Azarts un bauda – gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Šajā sērijā klajā nākušās arī spēles ar Līgas Ķempes, Ilvitas Didrihsones, Janas Nesterovičas un Ilzes Preisas darbu reprodukcijām.

Novest līdz absurdam

Publicitātes foto


Vai grants čupa, ienesta izstāžu zālē, kļūst par mākslu? Kur beidzas tolerance un sākas visatļautība? Ar ko politkorektums atšķiras no muļķības vai gļēvuma?

Zviedru režisora Rūbena Ēstlunda vizuāli krāšņā satīriskā drāma “Kvadrāts” ir guvusi gan kritiķu atzinību, gan publikas sajūsmu, saņēmusi Kannu festivāla galveno balvu “Zelta palmas zaru”, nominēta “Oskaram” un “Zelta globusam” kā labākā filma svešvalodā.

Skaudrs un precīzs laikmeta portretējums, kas liek smieties un domāt. Lomās Klāss Bangs, Dominiks Vests un Elizabete Mosa. Atrodama vietnēs “eBay” un “Amazon”.

Video:

Mūzika cerībai

Publicitātes foto


Tas notika tieši pirms gada. Esmu par to jau rakstījusi, bet nu vēlos atgriezties pie šā notikuma vēlreiz.
Milāna. Parīze. Londona. Ņujorka. Roma. Tuksnesīgas ielas un laukumi.

Kāds putns steidzīgi pāršķeļ debesu dzidro plašumu. Un atkal – klusums.

Un tad – vientuļi soļi Milānas katedrālē, kas šoreiz tukša. Un reizē piepildīta. Apbrīnojami piepildīta.

Lieldienu svētdienā, Milānas domes pamudināts un lūgts, Andrea Bočelli dziedāja cerības vēstījumu Itālijai un pasaulei. Todien to tiešraidē noklausījās vairāk nekā 28 miljoni cilvēku. Tagad to var noklausīties vietnes “YouTube” kanālā “Andrea Bocelli Music for Hope”.

“Pārsteidzoša žēlastība! Es biju pazudis, bet nu esmu atradies. Es biju akls, bet nu es redzu,” dzied Andrea Bočelli. Un viņa dziedājumā šie vārdi iegūst īpašu – garīgu un pārlaicīgu – jēgu.

Saelpoties prieku

Foto: Andris Eglītis


Lielisks prieka avots ir kustības svaigā gaisā. Protams, var izstaipīties mājās pie atvērta loga, var raitā solī mērot kilometrus cauri pilsētai, tomēr svarīgi ir laiku pa laikam izstaigāties gar jūru vai pa mežu, kur putni dzied bez maksas, bet tu pats vari būt bez maskas.

Zosis, ķīvītes un cīruļi jau ir klāt, mežmalās sasaucas žubītes un ķeģi, runātīgās zīdastes iespurdz kokā kā krāšņs svētku rotājums.

Dzeņi bungo riesta dziesmu, dauzot ar knābi pa sausu koku vai skārda cepurīti kāda staba galā. Sasvilpjas dzilnīši, kā strautiņš burbuļo sarkanrīklītes un melnie mežastrazdi jau iemēģina balsi.

Bet galvenais – gaiss smaržo pēc sveķiem un mūžības. Un vakarā labi nāks miegs.

Ātrā palīdzība pelnrušķītei

Publicitātes foto


Katrs triepiens dzirkstī un puto, pilns mirdzošu prieka burbulīšu! Tādas ir pirmās sajūtas, klājot uz sejas selektīvās kosmētikas zīmola “Valmont” jauno masku “Deto2x Pack”.

Kāpēc man to vajag? Saule, vējš, laiks, ko pavadu slēgtās telpās, kur siltumu nodrošina centrālapkure, – šie ir vien daži faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē ikviena cilvēka ādas virskārtu.

Tāpēc maska, kas attīra un atbrīvo ādu no toksīniem un turklāt arī bagātina šūnas ar skābekli, man ir nepieciešama kā svaiga gaisa malks.

Maska, kurā apvienots labākais, ko sniedz daba un zinātne, – pozitīvu emociju šalts gan procedūras laikā, gan arī pēc tam. Šķiet, ka laikam un gravitācijai šajā brīdī nav varas pār mani. Kopš marta maska nopērkama arī Rīgā veikalā “Neroli Cult Beauty”.

Kā noslēpumains dārzs

Publicitātes foto


Aromāti kopš bērnības ir mana noskaņojuma zīme. Bet sērgas laikā tie ir arī sava veida tests, jo tagad sajust smaržu ir īpašs prieks. Ļauju, lai plaukstas locītavu apskauj smalks mākonītis, un pēkšņi sajūtos kā noslēpumainā dārzā ieejot.

Mans draugs parfimērs Paolo Terenzi, kura darba spējas un talantu nerimstos apbrīnot, jau atkal ir radījis brīnumu.

Vispirms gaisā uzvirmo citrusa svaigums, kas savijas ar magnoliju, maijpuķīšu un karaliskā jasmīna maigumu, kam pievienojas sandalkoka un Libānas ciedra dūmainie toņi, ko ieskauj pavedīgā pačūlija un ambra.

Hipnotisks ziedu un koksnes aromāts – tāds ir nišas zīmola “Tiziana Terenzi” jaunais aromāts “Rosso Pompei”. Neparasts, valdzinošs, personisks.
Vairāk vari uzzināt “Neroli Cult Beauty”.

Kālab tas viss

Foto: Valts Kleins


Nesen feisbukā publicēju eseju “Kāpēc viņi ir tik spītīgi”, kur nobeigumā šādi vārdi: “Ja mīlestība uz Dievu un tuvāko ir likta bērna pasaules uztveres centrā, viņš iegūst to pamatu un mieru, ko nekas cits tam nespēj dot.”

KĀPĒC VIŅI IR TIK SPĪTĪGI?

Nesen svinīgā sarīkojumā piecgadīgs puika izķēra vakara vadītājam no rokām mikrofonu, kas…

Posted by Vija Beinerte on Trešdiena, 2021. gada 27. janvāris

Ar šo eseju dalījās vairāk nekā 1200 manu sekotāju, bija arī daudz komentāru, starp kuriem viens šāds: “Viss ir jauki un atbilst patiesībai līdz pēdējai rindkopai – nu nav šeit īsti vietā iepīt atkal reliģiju.” Uz to es atbildēju:
“Man ir draugs, zvejnieks. Reiz viņš teica: ir dažas galvas, kas spriež, ka Zeme, Saule un zvaigznes, smilšu graudiņš un sīkākais kukainītis, kam katram ir sava vieta lielajā lietu kārtībā, – tā ir vien nejaušība, kam nav radītāja. Toties, ja šīs pašas galvas dabū, piemēram, murdu, tās saka: skat, cik tas prātīgi iekārtots, te ir tīkla acs un stīpas, lai ūdenim un gaismai būtu brīva vaļa. Un te viesim ir divi iedzirkņi, divas uzticamas durvis, kas šo viesi gan ielaiž, taču ārā vairs nelaiž neparko. Murds ir vienkārši izcils un liecina par tā autora gudrību un saprātu. Murdam noteikti ir kāds radītājs, tas taču nevar nejauši salikties, nevar izgatavot sevi pats? Gudrā galva smaida un jautā.

Bet kas ir murds pret pasauli? Mazliet auklas un mazliet stīpu, savienotu ar mezgliem un nagliņām. Toties Zeme un zvaigznes, visa daba, dzīvā dzīvība, pati esme – tā ir bez cēloņa un avota. Tam visam nav radītāja, tas ir radies bez plāna un saprāta, bez nodoma un jēgas, bez gribas un gara. Tā ir nejaušību rotaļa, viss ir dabiski un nekā vairāk. Turpretim murds, viņš saka, tas ir kas cits. Tam acīmredzami ir savs nolūks, tas ir izgudrots ar apdomu un atjautību, – tam neapšaubāmi ir bijis kāds meistars.

Mazais, aptveramais, vienkāršais – tam ir savs kungs un celtnieks. Lielais, noslēpumainais, augstais – tā ir tikai akla rotaļa.

SAISTĪTIE RAKSTI

Praktiskais prāts nesaprot šo darbu, tāpēc tam nav radītāja. Vislielākajai mājai nav celtnieka, vislielākajam likumam nav lēmēja.

Vai omārs saprot, kāpēc to noķer? Nē, omārs nesaprot, tomēr zvejnieks pastāv…

Tiktāl draugs zvejnieks. No sevis varu vien piebilst: lai saprastu, kā audzināt bērnus, vispirms būtu jāsaprot, kādēļ mēs esam šai pasaulē nākuši un viņus šai pasaulē laiduši – tikai īsajam zemes mūžam vai bezgalīgajai mūžībai, kurā mēs pēc tam ieiesim.”

Lai mums prieks un iedvesma, miers, saturs un jēga! Un visi lai veseli!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Sāpīga tēma! Viņa iemīlējās, aiztaisīja ausis un netikām vairs klāt,” Ščerbatihs par to, kādas būtu bijušas Kohas izredzes Tokijā iegūt zeltu 62
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Baiļu stratēģiju būtu atstājusi kā pēdējo, cilvēki vēlas izzināt detalizētu informāciju,” Čakša nosauc vienīgo slimību, ar kuru oficiāli aizliegts vakcinēties 133
15 stundas
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Tik lielu apjomu vienuviet vēl nebiju redzējis!” Mežkopis atklāj, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības 5
21 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Skolā bija iedomīgs, bet, patiesībā viņš ir cilvēks ar zelta sirdi, ļoti ievainojams un laipns!” Sieva un komandas biedri par olimpisko “fāteri” Agni Čavaru 6
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd pietrūkst 20 miljoni, lai ziemā varētu notīrīt sniegu no ielām,” Ķirsis atklāj, ka Rīga ir Latvijas nabadzīgākā pilsēta 109
14 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mirstības rādītāji vienādi, bet Zviedrija neslēdza skolas un restorānus,” Ošlejs definē “Latvijas traģēdiju” kovida apkarošanā 4
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Kompensācija nedrīkst atšķirties, bezdarnieka pabalsts jāsaņem uzreiz,” advokāts par nevakcinēto darbinieku atlaišanu 5
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Pirmdien daudzviet ļoti stipri līs
31 minūtes
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Streips: 1926. gadā Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu, ka potēšana ir obligāta visiem valsts iedzīvotājiem
1 stunda
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Spēle bija traka!” Latvijas pludmales volejbolistu graciozā uzvara sajūsmināja visus Latvijas sporta līdzjutējus
07:36
LE
LETA
Ziņas
Pirmdien daudzviet ļoti stipri līs
07:18
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Mūsdienīgākais veids cīņā ar sliktu redzi bērniem – nakts lēcas 1
07:00
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Spēle bija traka!” Latvijas pludmales volejbolistu graciozā uzvara sajūsmināja visus Latvijas sporta līdzjutējus
14 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Aptauja: Vai tu atbalsti Marihuānas legalizāciju Latvijā? 3
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Baiļu stratēģiju būtu atstājusi kā pēdējo, cilvēki vēlas izzināt detalizētu informāciju,” Čakša nosauc vienīgo slimību, ar kuru oficiāli aizliegts vakcinēties 133
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd pietrūkst 20 miljoni, lai ziemā varētu notīrīt sniegu no ielām,” Ķirsis atklāj, ka Rīga ir Latvijas nabadzīgākā pilsēta 109
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Palīdziet Kristinai vai zvaniet policijai!” Baltkrievu sportisti ar varu mēģina nogādāt Minskā 10
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Sāpīga tēma! Viņa iemīlējās, aiztaisīja ausis un netikām vairs klāt,” Ščerbatihs par to, kādas būtu bijušas Kohas izredzes Tokijā iegūt zeltu 62
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. “Kurš vakcinējies, tas drīkst tusēt!” Kā rīdzinieki divas dienas aizmirsa par kovidu un ballējās pilsētas festivālā “Var! Būt!” 73
16 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Skolā bija iedomīgs, bet, patiesībā viņš ir cilvēks ar zelta sirdi, ļoti ievainojams un laipns!” Sieva un komandas biedri par olimpisko “fāteri” Agni Čavaru 6
23 stundas
Tokijas olimpiskās spēles
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Spēle bija traka!” Latvijas pludmales volejbolistu graciozā uzvara sajūsmināja visus Latvijas sporta līdzjutējus
14 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Tokijā pirmo “play-off” cīņu aizvadīs Pļaviņš/Točs 1
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ķīnas badmintoniste Čeņa izcīna olimpisko zeltu 1
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vietām nokrišņu daudzums pārsniegs pusi mēneša normas! Pirmdien gaidāms stiprs lietus 3
15 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Latvijas Zinātņu akadēmija: Nepieļausim, ka nevilšus kļūstam par savu vecāku un citu līdzcilvēku slepkavām 214
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai ir jāatjauno nāves sodi?” Latvijas skaļākais “antivakseris” publiski aicina uz vardarbību 184
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas bija viens no centrālajiem notikumiem manā dzīvē!” Pauls atklāti stāsta, kā ir muzicēt uz vienas skatuves ar Garanču 32
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Tik lielu apjomu vienuviet vēl nebiju redzējis!” Mežkopis atklāj, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības 5
21 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Smagos auto, tramvajus, autodrifterus un Vecrīgas ballētājus nedzirdam? Par motociklistu “apklusināšanas” ideju
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Gribu visus informēt, tas būs no jūsu pensijām!” Ošlejs par valsts parāda atmaksāšanu 169
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Pats izslimoju vidēji smagi un esmu izvadījis arī ļoti daudz “antivakseru”,” priesteris par Covid-19 pieredzi 146
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
“Ja zemenes paceļam 1,20 m no zemes…” Agronoms Dzērve atklāj interesantu “knifu”, kā zemenes iegūt ātrāk 13
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Valdība neticēja, ka kāds no mūsējiem iegūs zelta medaļu,” Apinis par sportu, politiku un naudu 36
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Sandis Ģirģens: “Kādā sakarībā man būtu jāsūta vakcinēties savs 15 gadīgais puika, kurš ir sportisks, labā fiziskā formā?” 407
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Jāvēršas pret tiem, kuri krāpjas ar nodokļiem, nevis tiem, kas tos taisnīgi maksā. Deputāts par plāniem vērsties ST 59
2 dienas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Mūs gaida politiskā spēle, kurā bez sirdsapziņas pārmetumiem izmantos pandēmijas kārti 36
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Tirgus ir pārmaiņu priekšā!” Smiltēns atklāj, vai Centrāltirgū beidzot prioritāte būs vietējiem zemniekiem 30
1 diena
JE
Jānis Eglīts*
Ziņas
Jānis Eglīts: “Nav daudz valstu, kas ir tik privileģētā situācijā kā Latvija!” 20
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Tu gribētu sākt ko jaunu, taču tas nebūs viegli! Horoskopi no 2. līdz 8. augustam 2
20 stundas